Nezāles neiznīkst ([info]jan09) rakstīja,
@ 2019-02-13 16:39:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
reemigrācija
https://nra.lv/ekonomika/latvija/272580-nra-peta-ka-sokas-darba-devejiem-ar-reemigrantu-piesaisti.htm

interesanti palasīt, jo pats pērn apsvēru iespēju atgriezties un atjaunoties NBS (pēc jaunajiem likumiem saglabājas stāžs, un pēc 3 gadiem es varētu aiziet pensijā, vai pagarināties vēl 2x2us gadus).
Biju uz RAC, sakaru/IT speciālisti un visu kategoriju šoferi ir vajadzīgi - jānokārto tests fizo, tests pisholoģija, nu un vēlams pašam atrast sev dienesta vietu.
Piedāvājumi bija, darbs zināms, daļa cilvēku arī (70% jau pensijā), liela vēlme/entuziasms arī bija, daži pazīstamie tikko pārcēlās atpakaļ, BET...

cipars ap 750-800 uz rokas (pie algu pielikuma 15/16ajā), šogad solot algas pielikumu armijai, mosh 50-100 - Rīgas vakances atkrīt uzreiz.
novados problēma atrast dzīvokli īrei, pirkšanai nepietiek līdzekļu, izbraukāt grūti ilgtermiņā, bet auto obligāts, kas ir papildus izmaksas.
Mājas remonts nepabeigts, meitenei darbs nez vai atrastos (mediķi nav pieprasīti, un problēmas ar tikšanu atpakaļ sistēmā).

So - personīgais reemigrācijas plāns atcēlās, par spīti Brexit un saistītajām problēmām...

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

pieglabāšu komentāru no raksta
[info]jan09
2019-02-13 19:02 (saite)
Dimba
Tagad esmu ĀRSTS Skandināvijā. Tāpēc, ka Apnika, un Izbraucu! Var jau pavaicāt, nu un ko tad tu te lien? Lēmums nāca ĻOTI smagi. Sakumā mēģināju cīnīties. Piem., kad pirms 25 gadiem uzstājos pret to tā arī vēl joprojām nebeigušos, izcili glupo med-reformu, liela zāle Rīgas centrā man aplaudēja stāvot kājās. Bet viss beidzās ar to, ka apdedzinājos daudz smagāk, nekā toreiz teļu kūti. Sākumā man nepagarināja ārsta sertifikātu, tad, šī iemesla dēļ, pazaudēju darbu. Vietā dabūju iztikšanu visai manai piecu cilvēku ģimenei no 1 lata dienā. Sieva kļuva par sociālās palīdzības centra pastāvīgo klientu, bet es par samaksu graudā, strādāju pie lielzemniekiem, jo pēc profesijas nekur darbā Latvijā vairs neņēma. Ah, kā noderēja jaunības izglītība! Bet teļi, teļkopji un mērkaķi mauroja priekā. Pat avīzēs rakstīja. Jo pēkšņi izrādījās, ka es esmu ne tikai ārsts, kurš ir nekrietni pārkāpis Hipokrāta zvērestu, bet arī esmu vēl nepelnīti apķēzījis galīgi melnu to labāko Pasaulē Latvijas med-reformu un tās izcili gudros autorus, kuri papildus izrādījās arī visbaltākie un visnesavtīgākie, padevīgi tautas kalpi. Par vēlu toreiz sapratu, ka ja arī veselību viņiem tomēr vajag, tad medicīnu nevajag nemaz. Vienkārši vajag, lai ārsts, pēkšņi izlecis gluži, kā velniņš no lādītes, piegādā veselību uz pirmo pieprasījumi, tādā daudzumā, laikā un kvalitātē, kādu klientam iegribas, pats par sevi saprotams, pilnīgi par velti, un bez mazākās paša pasūtītāja piepūles un līdzdalības. Bet pats dakteris, pie tam, lai dzīvo, kā var, un iztiek kā grib, taču vislabāk, lai pārtiek no Hipokrāta zvēresta, un cik var tālāk no teļu acīm ar visām citām savām muļķīgajām problēmām. Visiem taču pēc noklusējuma ir skaidrs, ka tādu nav, jo viņi visi ņem biezas aploksnes, dzīvo greznās villās un tik braukā pa ārzemēm biezos autiņos.
Tad, pēkšņi, pēc iestāšanās ES, izrādījās, ka Skandināvijā atzīst manu ārsta diplomu. un sertifikātu tur pagarināt nevajag. Tas vai nu ir, vai nav, to dod reizi mūžā, kopā ar darba atļauju, un uz visu darba dzīves laiku. Kad pievienoju tam diplomam savu prasmju sarakstu, darba atļauja bija rokā nedēļas laikā, bet vienīgais jautājums bija, vai Kungs nevarētu sākt cik var agrāk? Man tiešām nekā cita neatlika, un tā jau otrais gadu desmits, kā ārstēju skandināvus. Par to divstāvu māja, divas mašīnas, jahta (no kuras man ir bail. bet kura ir jālieto, jo tā dara visi), jau reāla pensija, ar 3 nullēm, visi bērni ar augstāko izglītību, utt. Divreiz nokļuvu avīzēs. Tikai pavisam no citas puses, kā Latvijā. Kādreiz, kad Latvijā piedāvāju savus pakalpojumus e-veselības izveidošanā, dabūju tādu pendeli, ka atceroties, joprojām ieniezas pēcpuse. Bet Skandināvijā pieņēma manis izstrādāto pielikumu šīs zemes galvenajai e-veselības programmai "Effica". Prēmiju uzrakstīja ar 4 nullēm, un aiz vismaz skaitļa 2, bet galvenais jau ir morālais gandarījums. Eh, kur mana jaunība, bet tik un tā jau tagad var teikt, ka viss, kas ar mani noticis, ir pats labākais, kas varēja notikt, bet kopumā dzīve tomēr izdevusies. Varbūt, bet Dzimtenes konkrēti, un ļoti, ļoti žēl. Domāju, ka ar laiku sāpe mazināsies. Bet nekā. Tāpēc jau arī to visu rakstu.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

turpinājums
[info]jan09
2019-02-13 19:02 (saite)
Varat jau mani nosodīt, sak izvēlējās silīti, kur labāk ielej. Tomēr visiem mums ir katram sava silīte, kura kāds kaut ko ielej. Tāpēc, lai tas, kurš tagad ir gatavs pirmais mest akmeni, iepriekš, lai stāvot pie savas pilnīgi tukšās un sadauzītas siles, pie pilnas apziņas un skaidrā prātā, sākumā lai paskatās savu humpalās tērpto bērniņu skaidrajās actiņās, kuras bez šaubu ēnas tic tētim, un kuras gaida, ka mīļais, visu varošais tētis kādreiz ietērps viņus normālas drēbītēs, lai apzinās, ka bērniņi to visdrīzāk tā arī nesagaidīs nekad, lai apzinās, ka savu sadauzīto silīti viņš arī vairs neatjaunos nekad, un tad lai brīvprātīgi atsakās no par velti piedāvātās silītes, kurā ielej 10 reizes vairāk, nekā iepriekšējā silītē tās vispilnākajos laikos. Un no dzīves kurā priecājas, ka tava silīte ir tik pilna un tu labi srēb, jo tikai labi paēdis cilvēks ir arī labs strādnieks. Un nevis spiež cilvēku ārstam strādāt par ubaga grašiem ar lopiem, mērkaķiem un to kopējiem, teļu kūtī, kur ne tikai liek sprunguļus riteņos vienā laidā, bet arī papildus ņirgājas un mīž acīs, apgalvojot, ka līst silts lietutiņš.

Šeit pēc 62 gadu vecuma ārstu pārceļ senioru kategorijā. Tas nozīmē atvaļinājumu 38 apmaksātas darba dienas gadā, obligātu jauno ārstu apmācību, bet nakts dežūru un darba brīvdienās, vairs nav. Naudu, ko būtu jāsaņem par to darbu, vienalga automātiski pieskaita algai. Vienmēr esmu ticējis Dievam, bet mūžu strādājot par ārstu, esmu kļuvis ļoti ticīgs. Tāpēc katru svētdienu esmu baznīcā un daudz daudz, lūdzos. Arī par Latviju un Latvijas teļiem.... Ko tad es vairāk Latvijai vairs varu? Dievs Kungs, esi viņiem žēlīgs! Viņi jau paši neapjēdz ko dara...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Re: pieglabāšu komentāru no raksta
[info]indulgence
2019-02-14 10:13 (saite)
Cilvēkam izdevusies lieliska karjera, bet vēl īd! Man balta skaudība! Var cilvēku izraut no Latvijas, bet latvieti no viņa - nevar. :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

;)
[info]jan09
2019-02-14 12:29 (saite)
...karotītes atradās, bet sāpe ta paliek ;)
Es postu pieglabāju tīri dēļ karjeras/pieredzes apraksta.

Offt - man pirms pāris nedēļām darba intervijā pajautāja par sasniegumiem karjerā - atbildēju, kam man īpašu sasniegumu nav. Sekoja jautājums, vai tad tikšana no nulles līdz inženierim UK nav uzskatāma par sasniegumu un mana atbilde, ka zinu apkārt daudz brīnišķīgu tautiešu, kas manā skatījumā ir sasnieguši daudz vairāk karjerā.
Man pašam liekas, ka esmu stipri viduvējs, un, ja varu es, tad var jebkurš.
Kautrība, sevis nenovērtēšana, padomju izglītības mantojums, vai kas cits?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?