turpinājums
Varat jau mani nosodīt, sak izvēlējās silīti, kur labāk ielej. Tomēr visiem mums ir katram sava silīte, kura kāds kaut ko ielej. Tāpēc, lai tas, kurš tagad ir gatavs pirmais mest akmeni, iepriekš, lai stāvot pie savas pilnīgi tukšās un sadauzītas siles, pie pilnas apziņas un skaidrā prātā, sākumā lai paskatās savu humpalās tērpto bērniņu skaidrajās actiņās, kuras bez šaubu ēnas tic tētim, un kuras gaida, ka mīļais, visu varošais tētis kādreiz ietērps viņus normālas drēbītēs, lai apzinās, ka bērniņi to visdrīzāk tā arī nesagaidīs nekad, lai apzinās, ka savu sadauzīto silīti viņš arī vairs neatjaunos nekad, un tad lai brīvprātīgi atsakās no par velti piedāvātās silītes, kurā ielej 10 reizes vairāk, nekā iepriekšējā silītē tās vispilnākajos laikos. Un no dzīves kurā priecājas, ka tava silīte ir tik pilna un tu labi srēb, jo tikai labi paēdis cilvēks ir arī labs strādnieks. Un nevis spiež cilvēku ārstam strādāt par ubaga grašiem ar lopiem, mērkaķiem un to kopējiem, teļu kūtī, kur ne tikai liek sprunguļus riteņos vienā laidā, bet arī papildus ņirgājas un mīž acīs, apgalvojot, ka līst silts lietutiņš.

Šeit pēc 62 gadu vecuma ārstu pārceļ senioru kategorijā. Tas nozīmē atvaļinājumu 38 apmaksātas darba dienas gadā, obligātu jauno ārstu apmācību, bet nakts dežūru un darba brīvdienās, vairs nav. Naudu, ko būtu jāsaņem par to darbu, vienalga automātiski pieskaita algai. Vienmēr esmu ticējis Dievam, bet mūžu strādājot par ārstu, esmu kļuvis ļoti ticīgs. Tāpēc katru svētdienu esmu baznīcā un daudz daudz, lūdzos. Arī par Latviju un Latvijas teļiem.... Ko tad es vairāk Latvijai vairs varu? Dievs Kungs, esi viņiem žēlīgs! Viņi jau paši neapjēdz ko dara...