darba devējs vs darba ņēmējs
ģeniāls darbinieks meklē darbu, kur labi maksā un nav jāstrādā, savukārt darba devējs meklē cilvēku-orķestri, kas dara 3 cilvēku darbu un saņem minimumu.
tiktāl viss skaidrs, bet kā lai šie brīnišķīgie cilvēki atrod viens otru?
te talkā nāks melnais caurums, ko sauc arī par aģentūru - tajā pazūd darba devēja vēlmes, prasības darbiniekam uc uzņēmumam nozīmīgas lietas no amata apraksta. Te pazūd kandidātu CV, svarīga informācija par prasmēm, pieredzi uc, kas varētu interesēt potenciālo darba devēju.
rezultātā darba devēji sūdzas, ka mēnešiem nevar atrast atbilstošu darbinieku, savukārt kandidāti vnk tiek atšūti, tā arī nekad neuzzinot uzņēmuma nosaukumu, neierauga potenciālo kantori, un spiesti strādāt zemākā līmenī, nekā pieredze/izglītība atļauj.
atruna - te es apskatu vienkārša vidēja inženiera/tehniķa/elektriķa pieredzi UK.

/UK iezīme - dzīvojamie rajoni pamīšus ar industriālajiem. nav iespējams uzminēt, kāds ģeniāls kantoris var būt tepat blakus. tehniskiem attīstītiem te ir sapņu zeme.
//vnk vakar biju uz divām intervijām brīnišķigos tehniskos uzņēmumos, saistītos ar elektroniku un autoindustriju, un no viena esmu saņēmis piedāvājumu, kuru pieņemšu. nedrīkst atteikties no 99% sapņu darba, kur varu izmantot gandrīz visas savas teorētiskās un praktiskās zināšanas - enerģētikas, elektronikas, IT un mehānikas jomā.