friends [entries|archive|friends|userinfo]
iokaste

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

lol [Mar. 28th, 2024|02:06 pm]

black_robin
"UN picks Saudi Arabia to lead women’s rights forum despite ‘abysmal’ record"
linkpost comment

[Mar. 28th, 2024|02:02 pm]

black_robin
link2 comments|post comment

[Mar. 28th, 2024|08:48 am]

extranjero
Miris Daniels Kānemans, kurš pētīja, kā cilvēki pieņem ekonomiskas dabas lēmumus, un secināja, ka tas bieži nenotiek racionāli, bet uz impulsīvu emociju pamata. RIP.

Kovidhistērija ir lielisks piemērs.

No kovida laika es atceros ieteikumu instalēt mobilā telefona lietotni, kas reģistrētu visus cilvēku kontaktus un brīdinātu, ka jāievēro karantīna, ja kādam no šiem kontaktiem tiek konstatēta kovida infekcija.

Es pēc dabas esmu eksperimentētājs, tāpēc ieteicu to, lai gan nebija nekādu pierādījumu, ka tā darbojas. Es gan personīgi nekad šādu lietotni nebiju instalējis. UK bija solīts, ka šī funkcionalitāte tiks iestrādāta NHS lietotnē, bet Google un Apple to neļāva, jo teica, ka tas pārkāps cilvēku privātumu.

Kas tehniski bija pareizi, bet tai pašā laikā arī augstākā ironija, jo cilvēki citās valstīs, bet ne UK, zaudēja savas tiesības uz privātumu, kad bija jāsaņem kovida vakcīna, lai nezaudētu darbu, varētu ceļot un pat iepirkties.

Bet tagad par apstākļiem, kāpēc šāda lietotne izrādījās bezjēdzīga:

1) grūti definēt, kas ir kontakts. Cilvēkam, kas stāvēja pieturā, kontakti bija visi, kas sēdēja autobusā, kurš pabrauca garām pieturai.

2) kontaktu skaits var būt pārāk liels, ka izsekošanai vairs nav nozīmes – piemēram, pārdevējs veikalā kontaktējas ar simtiem vai tūkstošiem cilvēku katru dienu.

3) kovida infekciozais periods un uzņēmība var būt ļoti heterogēna (atšķirīga). Modelēšanā rodas pārāk lieli ticamības intervāli, ka nevar izveidot jēgpilnu rīcības plānu.

4) cilvēki nav uzticami, var izdzēst lietotni, var neievērot norādījumus izolēties utt.

Visi šie argumenti tieši tāpat attiecas arī uz citiem pasākumiem, piemēram, maskām. Tāpēc masku efektivitāte reālajā dzīvē bija tieši tikpat efektīva kā šī lietotne un ļoti atšķīrās no laboratorijas apstākļiem. Tāpēc vēl mazāk bija saprotams lielais spiediens noteikt masku lietošanu kā obligātu, bet ne mobilā telefona lietotnes lietošanu. Abiem līdzekļiem ir apmēram vienāda efektivitāte, bet lietotne ir daudz mazāk traucējoša.

Varbūt tieši tajā ir sāls – masku lietošana rada lielāku nepatiku, tāpēc tā bija jāuzspiež, jo kovidhistērija dziļi emocionāli ir balstīta uz nepatiku pret citiem cilvēkiem. Tika uzsvērts, ka kovids izplatās cilvēku bezatbildības dēļ, vai ka Zviedrijas modelis mums neder, jo mūsu cilvēki ir pilnīgi bezatbildīgi. Patiesībā zemākas kultūras cilvēki Zviedrijā ir tikpat bezatbildīgi kā Latvijā, varbūt pat vēl bezatbildīgāki. Šeit tikai parādījās politikas izstrādātāju aizvainojums pret cilvēkiem un nedaudz vēlme atriebties ar nevajadzīgiem masku mandātiem. Es atceros, ka viens no viņiem bija Dr. Roberts Fūrmanis. Viņš ir labs ārsts, bet kā cilvēks ir skarbs un bieži nevajadzīgi rupjš pret cilvēkiem.
linkpost comment

piektā kolonna [Mar. 27th, 2024|11:56 pm]

ctulhu
Krievija vēlas vājināt un graut rietumu pasauli, t.sk. Eiropas savienību. Mapats vēlas lai Eiropas savienība sabrūk. Mapats vēlas to pašu ko Kremlis. Mapats ir prokremliska. Putina atbalstītāja. Loģiski?
link3 comments|post comment

[Mar. 27th, 2024|10:49 pm]
chaika
šodien toč ir gatavā teātra diena!
pusdienlaikā stockpotā ierados, kad tur jau bija papusdienojis āris matesovičs, bet prom devos, kad uz pusdienošanu ieradās toms harjo.
vakarā, kad izgāju apstaigāties, drīz uzreiz garām paskrēja marta lovisa jančevska, bet, mājās atgriežoties, pie loga pīpējam redzēju gerdu lapošku!
linkpost comment

[Mar. 27th, 2024|10:13 am]
kra
Šis marts ir bijis viens no mentāli izaicinošākajiem mēnešiem pēdējo gadu laikā. Emocionāla centrifūga.
Nebija arī regulāras sarunas ar terapeiti, mums tur datumi un plāni nesakrita, kad vajadzēja izrunāt un parunāt, tad nebija īsti ar ko un kad.

Zinu, ka iepriekšējos gados šādā stāvoklī būtu nopīpējies un nodzēries, bet tā kā šīs lietas vairs nedaru, tad neatlika nekas cits kā iet katru dienu garās pastaigās. Drusku arī palasīju.

Apdzīvojamie kvadrātmetri ir pilnīgā bardakā, zirnekļu tīkli kā dekorācijas. Es zinu, ka es pieslēgšos un sakārtošu. Pa kvadrātmetram vien. Šī, starpcitu, ir laba metode, kas man strādā. Bīdīties cauri kārtošanai kvadrātmetru pa kvadrātmetram, citādi lietas parauj sevi darāmo lietu lavīnā.

Ja uz galda ir bardaks, tad lietu pa lietai nolieku vietā, nevis, piemēram, aiznesu žurnālus, kur žurnāli stāv un tad sāku pārkārtot žurnālus, jo jau kādu laiku man nepatīk, kā man tie ir saorganizēti. Nē, vispirms tiksim galā ar galda virsmu. Un vispār tīras virsmas rada sajūtu par kārtību. Nepatīk apkrautas palodzes un skapju augšas, galda virsmām man jābūt bez nekā.

Puķes jāpārstāda lielākos podos.
Pa Lieldienām te sola galīgi lietainu un fūū laiku. Gribēju sēdēt parkā uz soliņa un uzlādēt sevi ar sauli.
linkpost comment

[Mar. 26th, 2024|03:55 pm]

chaika
normāli spēju nostrādāt vairs tikai pusi dienas, otrā mirīju nost no vienaldzības un miegainības
arī laikam saules trūkums
link4 comments|post comment

[Mar. 25th, 2024|08:51 pm]

sirena
Trakajos Barklija maratonos pirmo reizi finišējusi sieviete - Jasmine Paris. Tā iedvesmojos ka noskrēju 5 km.
linkpost comment

part 2 [Mar. 25th, 2024|05:10 pm]

black_robin
Par to pašu ... )
link18 comments|post comment

[Mar. 25th, 2024|12:21 pm]

black_robin
Filosofe Klēra Džonsa interesanti raksta, ne visam līdz galam piekrītu, jo man viss 'patriarhālisma' jēdziens šķiet pretrunu pilns (bet par to varbūt uzrakstīšu citreiz), taču kā Batleres & co kritika no feminisma pozīcijām man šķiet ļoti ok.

... )
link14 comments|post comment

Hutiešu nemiernieki [Mar. 25th, 2024|02:15 pm]

ctulhu
uzbrūk tirdzniecības kuģiem tātad.

Bet kur ir problēma?

Aprīkot visus, pilnīgi visus kravas kuģus ar šo (2 līdz 6 moduļi atkarībā no kuģa izmēra)

https://en.wikipedia.org/wiki/Phalanx_CIWS

1) Tā ir tīri aizsardzības sistēma: Notriekt jebko kas lido kuģa virzienā, neko citu.
2) Salīdzinot ar lielo kravas kuģu un to kravas cenām nemaz nav tik dārgi

Tas būtu ļoti tolerants un humāns risinājums kas [atšķirībā no hutiešu teritoriju bombardēšanas] praktiski izslēdz collateral damage jeb civiliedzīvotāju upurus. Gaisa satiksmi arī tas neapdraud jo ir tuvas darbības sistēma.

Nu un GD, Pomona un Raytheon nevāji uzvārītos, kas arī nav slikti, būtu viņiem piķis t.sk. attīstībai un jauniem projektiem.
link8 comments|post comment

atrietumošana [Mar. 25th, 2024|01:39 pm]

ctulhu
Ja šis dokuments

https://informator.ua/ru/hakery-obnarodovali-perepisku-volodina-i-putina-plany-gospodstva-v-mire-posle-vyborov-i-dezapadizaciya

nav viltojums tad krievija tiešām kļūst naidīga visai pārējai pasaulei un nesavietojama ar to tieši tāpat kā islāmijas - tur ir [tulkojums mans] punkts par valsts klerikalizāciju iespēju robežās. Tātad - mērena teokrātija ar kodolieročiem. Tas ir bīstami.

Vēl tas nozīmē ka atgriežas aukstais karš. Tajā ir arī pozitīvs aspekts jo aukstais karš nozīmē militāri tehnisku sacensību, kura dod jaunas tehnoloģijas un liek valstīm realizēt tādus fundamentāli vajadzīgus projektus kuri citādi būtu nepopulāri, par dārgu utt.
linkpost comment

[Mar. 25th, 2024|11:09 am]

extranjero
Viena lieta, par kuru es līdz šim vēl nebiju centies noskaidrot, ir par NATO veikto bombardēšanu Serbijā 1999. gadā.

Par to ir ļoti daudz spekulāciju un internetā to parasti piemin kā negatīvu lietu. To var dažādi skatīt un arī kritizēt.

Tomēr īsais kopsavilkums ir šāds: https://en.wikipedia.org/wiki/NATO_bombing_of_Yugoslavia

Šajā bombardēšanā gāja bojā daudz civiliedzīvotāju (ap 500), bet tā novērsa albāņu genocīdu.

Tas ir svarīgi no tā aspekta, ka pat šādā preventīvā bombardēšanā civiliedzīvotāju upuri ir neizbēgami. Tomēr mērķis attaisnoja zaudējumus, jo tika izglābti daudz vairāk iedzīvotāju.

Šis nav domāts kā aicinājums NATO tagad bombardēt Krieviju, lai gan tas būtu pelnīti. Tajā ir citi riski, piemēram, iespējamais kodolkarš.

Arī nav domāts kā attaisnojums Izraēlas rīcībai Palestīnā, jo visu nosaka konkrētās notikumu detaļas.

Šis vairāk ir domāts kā aicinājums nedzīvot savos mītos par to, ka kādas lietas ir sliktas vai labas, bet iedziļināties, nu kaut vai izlasīt vikipēdijas rakstu. Ar pašreizējiem notikumiem ir grūtāk, jo tad vēl tie tiek dažādi apstrīdēti, bet vismaz pēc 10 gadiem jau būs iespējams paskatīties uz to ar mazāk emocijām un patiesība jau būs daudz labāk redzama.
linkpost comment

[Mar. 24th, 2024|03:14 pm]

extranjero
Noasa Smita raksta par to, ka pēdējā desmitgadē Kanādā ekonomiskā situācija ir faktiski iestrēgusi uz vietas. Salīdzinoši, tā ir ļoti laba valsts dzīvošanai, tomēr tajā nav nekādas izaugsmes.

Kanāda, šķiet, ir atjēdzīgo (woke) bastions. Šis vēlreiz parāda, ka atjēdzīgo politika neved uz izaugsmi, un tā var nopietni traucēt valstīm, kurām vēl ir jāaug un jāsasniedz Kanādas līmenis.

Naoss Smits domā, ka atjēdzīgo ēra ir beigusies: https://twitter.com/Noahpinion/status/1771696446376386566 Kaut nu tā būtu.
link1 comment|post comment

Sviests [Mar. 24th, 2024|01:56 pm]

ctulhu
šoreiz dakteris tiešām runā muļķības

https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/451145-nevaru-noticet-ka-so-raksta-arsts-furmana-viedoklis-sabiedriba-izraisa-dusmas/?utm_source=inboxlv&utm_campaign=inboxlvNews&utm_medium=button

jandālus un tingaļtangeļus nevar organizēt tur/ tad kur/ kad cilvēki atpūšas.
link40 comments|post comment

[Mar. 24th, 2024|01:16 pm]

iokaste
Kāpēc to Putinu visu laiku uzsver?

Lasīju par Pugačova sacelšanos Urālos 18gs beigās. Tur bija smalki apstāstīta kolonizācijas taktika. Bajāri Maskavā izdomā, ka vajag kolonizēt to un to apgabalu, lai grieztu rebes, līdzsvarotu varas polus utt. Pie stratēģijas piedalās arī garīdzniecība/inteliģence un tirgotāji. Ir zināms pieprasījums no Eiropas - vajag tādas un tādas preces. Caram te nav nekāda teikšana, viņam jāuztur kārtībā struktūra, jātur valsts kase.
Kolonizācijas sākumā ierodas tirgotāji, dod šnabi, uzpērk, glaimo, piešķir titulus, kļūst par stratēģiskiem partneriem utt. Tad ierodas kolonisti, svarīgi, ka daļa ir nekrievi - ukraiņi, tatāri, kazahi utt. Tad ierīko kara bāzi, lai apsargātu tirdzniecības līnijas. Tad kriminalizē nepaklausīgos, pie izdevības uztaisa asinspirti, beigās pazemo ar kādu fiktīvu miera līgumu..

Bet pavadošais naratīvs vienmēr ir šāds - cars ir slikts, cīnieties pret caru. Tas tiek īpaši uzsvērts. Parastie krievi un zaltātiņi ir labie. Tirgotāji un bajāri pavisam labi - tie dod naudu, darba vietas utt.

Arī šobrīd Latvijā notiek okupācija - krievi tikai nebrauc ar tankiem, bet gan Ecolines autobusiem. Katru dienu iebrauc četri lielie autobusi. Domājams, ka 20 gadu laikā šeit būs jaunā Baltkrievija.
link1 comment|post comment

[Mar. 24th, 2024|10:02 am]

black_robin
Pītersonam vajadzētu atkal tikties ar Žižeku, bet citā formātā - nevis viņi katrs pusstundu runā, bet gan Pītersons sēž un uzmanīgi klausās kā Žižeks viņam 2 stundas stāsta par Krieviju, Putinu un Ukrainu and so on and so on. Nāktu par labu.
link3 comments|post comment

Reālisms [Mar. 23rd, 2024|07:17 pm]

ctulhu
Cilvēki sāk domāt realitātes kategorijās

https://www.tvnet.lv/7984507/latgale-latvijas-energetikas-centrs-vietas-kur-latvija-potenciali-varetu-buvet-aes
link6 comments|post comment

[Mar. 23rd, 2024|12:50 pm]

black_robin
Lai gan Contact (1997) ir lieliska filma, kaut kas tās noslēgumā ir tāds, kas vienmēr liek uztaisīt mazliet īgnu grimasi, ilgu laiku nevarēju saprast, kas tas ir, bet vakar beidzot sapratu.

Contact ir veidota pēc tāda paša nosaukuma grāmatas, kuras autors ir Karls Seigans. Šis ir viens no ļoti retajiem gadījumiem, kad man filma patīk labāk par grāmatu. Seigans ir izdarījis visnotaļ labu darbu šo grāmatu uzrakstot, bet filmas veidotāji tomēr izdara, manuprāt, vēl labāku, izvelkot no grāmatas visas galvenās esences un paspilgtinot tieši nozīmīgāko, šo to mazliet pārveidojot, lai tas radītu pēc iespējas mazāku jucekli un nesvarīgākās lietas pabīdot malā.

Es saskatu, ka tur ir 3 galvenās tēmas – kontakts ar ārpuszemes civilizāciju, zinātnes un reliģijas attiecības un sievietes zinātnē. Seigans, šķiet, ir labi apzinājies institūciju netīro pusi un to kā cilvēki alkās pēc varas un atzinības var censties viens otru nostumt malā, īpaši vēl, ja šis konkurents ir sieviete, kuras klātbūtnes pamatojamību attiecīgajā izpētes laukā cilvēki jau tā mēdz apšaubīt biežāk, nekā to, cik spējīgi ir viņas vīriešu kārtas kolēģi, kuru panākumi nereti ir mazāki. Viņai, lai sevi attaisnotu, ir jābūt nevis tikpat labai, bet 2x labākai.

Seigans ir apzinājies arī kaut ko tādu, kam atsevišķi zinātniskie prāti ir par īsu – viņš izprot, ko cilvēkam dod reliģija un dievišķais daudz dziļākā līmenī nekā tie, kas runā par dogmām, māņticībām un kontroli. Seigans runā par bijību, apbrīnu un iedvesmu, viņš arī norāda uz kaut ko tādu, ko izteikt vārdos nemaz nav iespējams un kas paliek ārpus valodas. Šis temats uznirst ik pa laikam, bet vissizteiktāk tas parādās, kad galveno varoni Elliju par viņas pieredzi citplanētiešu projektētajā aparātā izjautā komisija. Ellija caurcaurēm iemieso zinātnisko domāšanu, taču tajā mirklī pret viņu pašu tiek pavērsti visi tie ‘ieroči’, kurus viņa agrāk pavērsa pret reliģiju – kā viņa var pierādīt savu pieredzi, kāpēc tā pieredze ir tikai viņai, kā viņa var zināt, vai tas nebija viņas prāta īssavienojums, halucinācijas vai vēl kādi citi sensorie traucējumi.

Vienā no pēdējiem kadriem filmā Ellija ved bērnus eksursijā un puika viņai pajautā vai pastāv dzīvība uz citām planētām. Viņa atbild ar “What do you think?” Viņš saka, ka nezina. Viņa puiku paslavē, nosauc par skeptiķi un aicina ikvienu meklēt savu atbildi. Lūk, šis mani mazliet saīgņo. Viņai tomēr bija arī objektīvs pierādījums – lai gan viņa uzskatīja, ka ir bijusi prom apm 18 stundu, bet eksperimenta vērotājiem tās bija pāris sekundes, viņas kamera ierakstīja 18 stundas ar šņākoņu. Šinī gadījumā tomēr robeža būtu jānovelk – ja viņa stāstītu bērniem, ka redzējusi kādu reliģisko figūru, piemēram, eņģeli, viņai droši vien labāk to vajadzētu paturēt pie sevis (ja vien tā nebūtu svētdienas skola), bet viņa ved bērnus eksursijā, lai stāstītu par savu darbu un te ir runa par eksperimentu un pieredzi, kuru ieguvums ir pārāk nozīmīgs, lai par tiem klusētu. Varbūt klusēšana ir nosacījums, lai viņa tiktu uztverta nopietni un varētu turpināt strādāt, tomēr fakts, ka tika uzbūvēta tehnoloģija ar kuras palīdzību Ellijai izdevās ceļot caur tārpejām un saskarties ar daudz attīstītāku ārpus zemes intelektu, šo noklusēšanu zinātnes kontekstā padara mazliet traģisku.
link3 comments|post comment

[Mar. 23rd, 2024|11:37 am]

gnidrologs
"Askaneli" breņģiks piecgadīgais laikam ir labākā manta, kas jebkad dzerta un no viņa pat paģiru īstenu nav. Aromāts maigs un neuzmācīgs, nekāda spirķagas asuma vispār. Kā nostiprināts vīns ar bagātu, garšīgu, bet vienkāršu buķeti. Šobrīd alkaškā pa čiriku dod. Izķer, ko var.
link5 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]