*

( Sniega mātes spilvenos )

( pirmais sniegs, pirmais sniegs, zirgam lielu lielais prieks )

( miglainas miglas bildes )

( ārā )

ļoti apgarots video no reitterapijas nometnes

iepazīstinu zvēru ar jauno apkārtni - ( rudens botāniskajā dārzā )

( palags )

( bildes )

aplis ir noslēdzies. kopš svētdienas esmu atpakaļ Botāniskā dārza stallī. šoreiz gan ar savu zirgu un tur tagad saimnieko cita saimniece. iepriekšējā bija visu tā diezgan nolaidusi, tad nu šobrīd notiek aktīva teritorijas sakopšana un labiekārtošana. vienīgais, kas dara bažīgu ir tas, ka jaunajai saimniecei nav vispār nekādas iepriekšējas pieredzes ar zirgiem. saimniekot viņa tur sāka šopavasar. zirgus uz jauno vietu pārvedām kājām - sanāca iet praktiski taisnā līnijā 3,5 km. ceru, ka vismaz pārziemot te varēs labi un neradīsies nekādi neatrisināmi, ar zirga labturību saistīti konflikti. ir jau sarunāts, ka mūsu kompānijai tiks iekārtots naktsaploks ziemai, lai viņi varētu dzīvot ārā 24/7.

( mazliet bilžu )

vakar pavēlu vakarā atgriezos no reitterapijas nometnes. bija baigi kruti un vispār ir vēl jāļauj infomācijai un gūtajai pieredzei nosēsties - baigi daudz pārdomu par visādām tēmām.
mēs tur pāris vakarus kopistiski filmas skatījāmies. divas no tām gribas ieteikt noskatīties:

*) The Punk Syndrome - dokumentāla filma par somu pankgrupu, kurā spēlē 4 čaļi, kam ir Dauna sindroms.

*) My Left Foot - uz patiesiem notikumiem balstīta mākslas filma par zēnu ar bērnu trieku, kurš spēj kontrolēt tikai kreiso kāju un kļūst par mākslinieku un rakstnieku.

ne viena, ne otra nav baigais gruzons. ir brīžam skumīgi, bet kopumā tādas silti gaišas.

mums ar Radi bij Jurģi Lieldienās un būs Jurģi arī Miķeļos. Strigi, kur dzīvojām pēdējo pusgadu, likvidējas un pagaidām nav nemaz īsti zināms, kur likt savu zirgu. jocīgākais tas, ka no Dabas zirgiem, kur viss taču bija tik smuki un draudzīgi un zināmā mērā elitāri, man pa lielam pietrūkst tikai meža. Strigos bija tabors, bērnu bars, kas reizēm mantām pieaudzē kājas, nekārtība, ļembasts, krietni neglītāka vide, civilizācija, izturēšanās pret zirgiem, veidā, kas nesaskan ar manu filozofiju, bet no šejienes man kaut kā grūtāk šķirties. kaut kādā ziņā te viss likās dzīvīgāk, pilnestīgāk, krāsaināk un īstāk. tikpat jocīgi liekas, arī ka zirgam te patika labāk nekā Dabas zirgos. tur viņš bija diezgan kaulains, ko norakstīju uz specifiskajām zobu problēmām, bet atbraucis uz Strigiem viņš apvēlās apaļš un spīdīgs pāris nedēļu laikā, vēl pirms biju izsaukusi zobu vīlētāju. Dabas zirgos nekad netiku redzējusi, ka viņš tā spēlētos un rotaļātos ar citiem zirgiem, kā šeit. man likās, ka viņš vienkārši ir tāds nopietns un ieturēts, bet pēc pārvākšanās izrādījās, ka viņš ir daudz jautrāks un nebēdnīgāks, nekā biju varējusi iedomāties.
ļoti ceru, ka mums izdosies ātri atrast vietu, kur pārcelties un, ka tur būs vismaz tik pat labi, kā bija Strigos. diemžēl, mazliet orientējoties zirdzinieku virtuvē, zinot, kas notiek apkārtnes staļļos, esot ar ļoti augstām prasībām pret zirga labturību un piedevām ar ļoti ierobežotām finansēm, šis uzdevums ir, maigi sakot, sarežģīts.

biju uz Dalailamas lekciju un palaidu zirgu miglā.

vasara beidzās ar piedalīšanos treniņmačos divos maršrutos - vadības un 50cm. mūsu pirmie mači vispār (2 starti orientēšanās tipa sacensībās mežā un vienā nestandarta shēmā neskaitās). vispār jau bija baigā sasteiguma sajūta, jo zirgs tik pirms pusotras nedēļas beidza klibot, jāts nebija, treniņi nebija bijuši, uz to, ka startēšu arī 50cm maršrutā es pavilkos tikai vakar vēlu vakarā... bet, lai arī tehnika ļoti kliboja sajūta bija laba. kad pērnpavasar jāju shēmu un pirms tam regulāri ņēmu treniņus pie labas treneres, bija daudz trakāk. sajūtu ziņā. šoreiz bija tā, ka es uztraucos vairāk nekā zirgs un viņam pietika miera un pacietības paņemt mani azotē un iznest visam cauri. agrāk man likās, ka par ko tādu nemaz nevar sapņot. ka man ir diezgan nervozs, diezgan bailīgs un aizdomīgs zirgs un, ja es uzcepšos, tad viņš uzcepsies divkārt (tā arī agrāk bija).
kautkā nemanot ir ļoti pieaugusi un padziļinājusies savstarpējā uzticēšanās. un man ir tāda sajūta, ka tas zirgs manis dēļ būtu gatavs uz visu. protams, ne padevīgi, kalpiski vai uz līdzenas vietas. bet godīgi, cieņpilni un pacietīgi runājot, varētu sarunāt jebko. ja sākumā viņš bija šausmīgi noslēgts un nerādīja kāds ir patiesībā, tad pamazām viņā ir atklājusies ļoti skaista, dziļa, maiga, gudra un pamatīga būtne. un lai gan no vienas puses man ir sajūta ka es viņu pazīstu, viņš nebeidz mani pārsteigt ar jaunām niansēm un personības šķautnēm. un viņš smaida arvien biežāk, ilgāk un atvērtāk (sākumā vispār nesmaidīja. varētu teikt, ka viņa vienkārši nebija, tik dziļi iekšā viņš bija noslēdzies).
es to zirgu ļoti, ļoti, ļoti mīlu.

( mazliet bilžu )

zirgs tomēr ir tik sasodīti maģisks process.



p.s. pierakstam hronikās, ka šodien otro reizi nokritu no sava zirdziņa. vēl tizlāk un smieklīgāk nekā pirmo reizi.

biju ciemos pie zirga un sapratu, ka tagad, kad viņš dzīvo tik tuvu mājām, liekas vesela mūžība pagājusi, ja neredzu viņu divas dienas. uz Dabas zirgiem es nevarēju tik bieži izbraukāt.
bet es ceru, ka es kaut kad varēšu apvienot abus - mežu un zirga redzēšanu ikdienā.

( dažs bilds no pēdējā laika )

( pagājšnedēļ )

pēdējās divas pēcpusdienas nodarbojos ar ātru pārvietošanos zirga mugurā. vakardien bija ritīgs tesiens - debešķīgi auļi pa pļavu. abi bijām noilgojušies pēc kārtīgas izskriešanās. kādu gabalu vispār likās, ka zirgs neatsperas pret zemi, bet pret smilgu galiem un līdznācēji palika tāltālu aizmugurē. patiesību sakot, es uz brīdi par viņiem vispār aizmirsu, jo bijām tikai es un zirgs un bezgalīgas brīvības sajūta. šodien atgriezāmies pļavā vēlreiz, bet zirgs jau vakar bija lielumu noskrējis, tāpēc vienkārši jauki un ātri palēkšojām pa pļavu, kamēr izskrējās kompanjons. un man, protams, ir vislabākais zirgs pasaulē. ļoti, ļoti priecē, ka viņš top aizvien atvērtāks. man kļūst arvien vieglāk un skaidrāk nolasīt viņa sajūtas un šķiet arī viņš daudz labāk un ar lielāku uzticēšanos uztver manas domas. mīļš ļoti.
p.s. abās reizēs no pļavas izcēlām stirnu.

tizls un kratīgs videjo ar šodienas paskrējienu un zirdziņiem ganos - skatīt

f) saules tēja ar filadelfiem un piparmētrām ir vēl foršāka nekā ar pojenēm;
v) vasaras jau tā parasti paiet ātri, bet šogad liekas ka viss notiek paātrinājumā. jau pagājšnedēļas sākumā Rīgā uzskrēju virsū nepārprotami ziedošai liepai. tas mani zināmā mērā skumdina;
z) šodien lasot dārzā zemenes domāju par to, ka forši, ka mums nesanāca uz Rīgu pārvākties;
m) es nekad nebiju iedomājusies, ka kādreiz jādelēšu pa to mežiņu, uz kuru suni vedam staigāt, bet šodien es to darīju (un 1dien arī). nākamnedēļ ir plāns mēģināt aizjāt līdz Botāniskajam dārzam;
t) rīt jānostrādā pēdējā šīs sezonas izrāde. nevaru sagaidīt, kad būs noticis tas un vēl tas, ka būs pati no sevis uzrakstījusies ATA karnete Oblomovam un izgludinājusies Garā dzīve.

v) šodien redzēju vienu no skaistākajām varavīksnēm mūžā. stāvēju staļļa durvīs un skatījos kā tā izauga no maza, maza pleķīša apvāršņa stūrī, līdz lielam un košam lokam pāri ganībām. viņai bija arī mazliet blāvāka māsiņa. nedaudz vēlāk, braucot mašīnā, katra no tām bija savā ceļa pusē, radot ilūziju, ka drīz uzbraukšu uz varavīksnes tilta. ak jā un visu vēl daiļāku darīja tas, ka perpendikulāri varavīksnēm un paralēli apvārsnim zibeņoja gari, gari un spoži zibeņi;
p) saules tēja ar peonijām ir burvīga. kopā ar sauju svaigu kumelīšu un mazliet piparmētrām. tas ūdens beigās garšo tā, kā pojenes smaržo;
a) ja iet kurpēs, pa zāli, zem augstsprieguma līnijām, tad ir tāda sajūta it kā kājās dzeltu nātres. ja iet zābakos vai pa smiltīm/asfaltu, tad tādas sajūtas nav;
d) vēl jānostrādā trīs izrādes, jāuzraksta baismi detalizēts Oblomova kostīmu saraksts priekš Krievijas (katras vienības svars, materiāls, krāsa, fotogrāfija), šis un tas jānokrāmē un mana 7. sezona JRT būs beigusies. atvaļīts solās būt garš, jo cik zinu, pie pirmās nākamsezonas pirmizrādes ir norīkota cita ģērbēja;
c) šodien visu dienu mokos ar cukura un balto miltu pohām. Vācijā tomēr saēdos krietni daudz par daudz kruasānu, preceļu un Spezi limpenes;
z) biju noilgojusies pēc zirga.

( un lūk arī bildes no plunčāšanās pa karjeru )