*

rīt no rīta lidoju uz Pēterburgu.

"Teātros vienmēr ir vairāk ar dzīvi neapmierināto cilvēku nekā apmierināto. Tāds ir dabas likums."
/priekšnieks/

pasludinu par atklātu savu astoto sezonu teātrī.

g) kopš šodienas oficiāli un juridiski esmu ganāmpulka turētājs. paša ganāmpulka gan man vēl nav, bet būs. drīz;
s) pārvācos no Tele2 uz Biti;
d) pirmo reizi mūžā biju tai slavenajā donatotuvē. sanāca iet garām un izdomāju, ka kamēr neesmu kļuvusi par 100% vīgan, jāiečeko. konstatēju, ka tur pārdod mutē kūstošus, cukura, pārtikas krāsvielu un balto miltu koncentrātus, pēc kuriem gribas no iekšpuses izrīvēties ar vērmelēm. vai vismaz pelašķiem;
t) pirmo reizi mūžā braucu ar to glauno, zemās grīdas tranvaju. divas pieturas. par zaķi. vajadzēja paspēt no teātra uz to konci, uz kuru neviens no jums negribēja nākt;
m) pirmo reizi mūžā biju Melngalvju namā. koncerts bija ļoti kruts. Vasks, kā vienmēr, patika vislabāk. ritīgi izšrubēja iekšas. kā starpbrīdī runājām ar tur satiktu paziņu (kurai izrādās ar bijis problēmas ar līdznācēja atrašanu), tad Bēthovenu pēc tam atskaņo, lai cilvēkiem nebūtu jāiet mājās pa taisno pēc Vaska un, lai viņi no tās aizgrābtības nepakļūtu zem tranvaja (video, kur Vasks skaidro kā tam kvartetam jākapā);
d) kolēģe stāstīja, ka aktieri šodien esot sprieduši, kas būs ģērbēja jaunajai Šmita izrādei un visi teikuši, ka gribot mani (bet tā kā par to lemj administrācija, tad nebūšu). nav jau nepatīkami, bet man vienmēr licies, ka no četrām teātra ģērbējām es esmu vispaviršākā un neprasmīgākā un tizlākā. pārējās ir tādas nopietnas sievietes, nu tantes tādas. es allaž esmu domājusi, ka viņām viss vienmēr ir perfektā kārtībā, ka viņām nav problēmu nevainojami izgludināt pat vissarežģītākā piegriezuma un burzīgākā auduma svārkus (pagāja trīs gadi, kamēr es sapratu kā var izgludināt Šmukstes svārkus izrādei Ledus), ka viņas momentāli aizšuj katru sīkāko caurumiņu, ko pamana, turklāt tā, ka nemaz nevar redzēt, ka tur tāds kādreiz bijis, un ka viņas nekad steigā negludina tumšus tēkreklus no labās puses tādējādi iegludinot nesmukas, spīdīgas vīles (es reizēm tā daru) utt. utjpr. es, piemēram, nesen trīs dienas pēc kārtas aizmirsu, ka Gāgas kreklam podziņa iztrūkusi; aiznesu Krūmiņa kaklasaiti Samītim; ieliku Soņas zeķes fūrē uz Milānu nesalāpītas un pazaudēju Keiša taurē bāžamo lupatu. ja pēc visa šī, viņi tomēr labāk grib, mani, ko un kā tad tās pārējās dara?

es nekad, nekad mūžā neesmu meklējusi darbu. visi darbi ir atnākuši pie manis paši. parasti tieši brīžos, kad ir bijuši man vajadzīgi.
nesen sāku sūtīt Kosmosā domu, ka gribas jaunu darbu - labāk apmaksātu un tādu, kurā varētu arī kautkā radoši izpausties (ģērbējas darbs teātrī galīgi neko tādu nepiedāvā). un darba piedāvājums parādījās. pats no sevis. labāk apmaksāts, tāds kas prasa radošu ieguldījumu no sevis, tepat Salaspilī un ar garantiju, ka mani paņems, ja es gribēšu. BET - darba laiks ir no 10iem līdz 18iem + uz maiņām jāstrādā arī 6dienās. ja es ietu tur strādāt, tad man nepaliktu laiks tām nodarbēm, kuru dēļ es vispār strādāju - Kārlim, zirgam, luņošanai pa māju, eckursejām, utt.
nu neko, jāpārformulē manas vēlmes un vajadzības un jāsūta Kosmosā jauna, detalizētāka doma.
diezkā būtu, ja es kādreiz mēģinātu darbu pameklēt pati?

ainiņa no teātra ikdienas dzīves

ā) aizvakar uz Oblomovu bija atnācis Depo Guntis. viens pats. pēc izrādes bija nenormāli jautrs un priecīgs. izskatījās kā no kādas amīšu komēdijas iznācis. nevis no 4h garas guļamizrādes;
bē) vakar, kamēr Swedbankā (ne)bija ievietots spridzeklis, Swedbankas darbinieki skatījās Oblomovu. visa zāle bij nopirkta, foajē izrotāts ar bankas reklāmām un floristiskas meistardarbiem. vīns un uzkodas. man it kā nav nekas pret banku darbiniekiem, bet tās jēli rozā kaklasaites un maigi violetie džemperīši pieaugušiem vīriešiem izskatās debīli. visi sanāca, pirms izrādes sadzērās vīnu ar uzkodām, starpbrīdī sadzērās vēl vīnu ar uzkodām un liela daļa uz otro cēlienu nemaz nepalika. garderobes bērniem ne glāzīti neatstāja. šoreiz gan uzvedās salīdzinoši pieklājīgi - pagājšgad bij viņiem nopirkts Ziedonis. pati klāt nebiju, bet garderobisti stāstīja, ka aizmugurējās rindās sēdējuši ar laptopiem un strādājuši, vislaik vazājušies iekšā/ārā un runājuši pa mobiļņikiem. aizrādījumus neesot sapratuši - kā bet mēs taču šito izrādi esam nopirkuši!
cē) toties šodien uz Oblomovu bija atnācis Rimšēvičs.
nē) bij vēlkautkas, bet es jau aizmirsu.