februāris

Posted on 2020.02.02 at 23:59
Tags: ,
jau kādu ilgāku laiku tā ļoti apzināti cenšos neuzdurties ne uz viena no Karpmana trīsstūra stūriem, bet, ja ir kļuvis nesalīdzināmi labāk ar upura un glābēja lomām (kas man vēsturiski bijušas dominējošās), tad tagad kaut kā visai bieži sanāk cīnīties sevī ar vēlmi varmākot. esmu kļuvusi šausmīgi neiecietīga pret tiem, kas upurojas un cieš un ir nabadziņi, kuri tipa neko nevar ietekmēt, jo dzīve ar viņiem vienkārši notiek, nevis viņi to dzīvo. īpaši grūti paliek ar vienu no kolēģiem. brīžiem gribas sist viņam ar pannu pa galvu un kliegt - beidz vienreiz ciest un uzņemies atbildību par to, kā tu jūties. un tad man protams, kauns, ka es it kā esmu drusku atrāvusies no pārējiem stūriem, bet tagad tā smagi duros uz šī un vienkārši no viena grāvja esmu pārmetusies uz citu.
jāpapēta vairāk ideja par to, ka Victim - Survivor, Presecutor - Challenger un Rescuer - Coach. varbūt tur var atrast kādu skrūvgriezi, lai no tās trakās figūras labāk atskrūvētos.

kopumā pēdējos mēnešos vispār daudz nodarbojos ar interesēšanos par smadzenēm un mentālo/emocionālo metabolismu, jo vienkārši jūtos pārāk veca, lai liktos ok pārsvarā justies drūmi, depresīvi un anksietiski un nemācēt menedžēt stresu. tā kā kļuva arvien grūtāk pa naktīm braucot mājās 136 km/2h izvēlēties mūziku, ko klausīties, iegrimu podkāstu pasaulē. pagaidām mani favorīti ir - Happiness Lab, Happier with Gretchen Rubin, Shut up, Brain un Rise Together.
Pamēģināju arī neirofīdbeku, bet par to pagaidām vēl negribas neko daudz runāt, lai gan pirmā reize ļoti izmainīja 3 lietas (paradumus?) manā dzīvē (kā ar nazi nogrieza jebkādu vēlmi dzert kafiju un alkoholu un atsāku darīt jogu, ar ko pāris gadus dažādu iemeslu dēļ neveiksmīgi stragloju, turklāt daru kaut mazliet, bet katru dienu nu jau kādu pusotru mēnesi), bez nekāda apzināta manis pašas eforta + ir cilvēku no malas novērojumi par izmaiņām manā uzvedībā (es esot ikdienā (dzīves)priecīgāka un emocionāli stabilāka/mierīgāka).

dzīvot ir ļoti, ļoti interesanti.

p.s. runājot par jogu, šis ir izcils kanāls, kad slinkums pašai domāt ko, kā un cik daudz kustēties. un man nenormāli patīk, ka viņai ir tas sunītis.

Comments:


nova
[info]nova at 2020-02-03 09:56 (Saite)
paldies)
atmiņas par domām
[info]teja at 2020-02-03 12:49 (Saite)
man arī tās mega dusmas uz nabadziņiem, bet tās ir varbūt tās dusmas pašai uz sevi, tipa, tikko pati esmu izlīdusi ārā un uzreiz gribu citiem mācīt dzīvot, es to sevī visu laiku redzu un man tas riebjas. Bet tas pašlaik paliek mazākas tās dusmas, to vietā nāk līdzjūtība un tāda jautājoša attieksme - kāda ir tā viena lieta, ko es varētu neuzkrītoši tam cilvēkam pateikt vai izdarīt, lai viņu iedrošinātu ticēt pašam sev. tā kā es sevi mierinu, ka šīs dusmas ir vienkārši tiltu dedzināšanas materiāls lai var sākt būvēt jaunus. jo pirmais solis ir uzņemties atbildību par sevi, bet otrais - nostāties uz ceļa, kur katra tava darbība un vārds ir ar mērķi kalpot visu dzīvo būtņu laimīgumam.
atmiņas par domām
[info]teja at 2020-02-03 12:50 (Saite)
un jā, dusmas un purināšana neko nepalīdz, tas tikai piemet malku šo cilvēku upura ugunskuram - "redz kur vēl viens krutais uz mani gruzī"
*
[info]inese_tk at 2020-02-03 13:12 (Saite)
jā un tieši tāpēc man kauns un es sevi šeimoju un džadžoju par to, hehe
atmiņas par domām
[info]teja at 2020-02-03 13:33 (Saite)
nu var jau arī saņemties un piedot sev savu nekrutumu.
*
[info]inese_tk at 2020-02-03 16:38 (Saite)
man laikam "saņemties" un "jāsaņemas" un "saņemšanās" rada trauksmes sajūtu :D
vecais indiānis džims
[info]jim at 2020-02-03 12:56 (Saite)
bet dusmas / reakcija uz to, ka kāds cits ieņem upura lomu taču nav vienādojums varmākas lomai
*
[info]inese_tk at 2020-02-03 13:12 (Saite)
nu es jūtu ne tikai dusmas. es jūtu neiecietību un vēlmi dominēt un vajāt
helvetica
[info]helvetica at 2020-02-09 07:41 (Saite)
Kas ir neirofeebacks?
*
[info]inese_tk at 2020-02-09 13:59 (Saite)
viņam dažādi veidi https://www.psychologytoday.com/intl/therapy-types/neurofeedback
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4892319/


es pie tā nonācu tā, ka par viņu rakstīja mans mīļais Bessel van der Kolk manā mīļajā grāmatā "The Body Keeps the Score", likās interesanti, bet nelikās, ka LV ir vai ir paceļamā cenā un baigi arī nemeklēju. tad nejauši dzirdēju kaut kādu raidījumu, kur par to runāja un izrādījās, ka to dara Riga Brain. tas kantoris man likās drusku aizdomīgs, bet tā kā ziemās ciešu no miega traucējumiem, kāpēc gan nepamēģināt. miega traucējumiem pagaidām nav palīdzējis, bet pēc pirmās reizes vnk kā ar nazi nogrieza vēlmi dzert kafiju (iepriekš dzēru 1-2 krūzes dienā), vispār negribas alkoholu (iepriekš mēdza regulāri gribēties vakarā kādus 1-2 aliņus, lai atslābinātos vai vīnu vai vnk aiziet piedzerties). un atsāku darīt jogu, ko nevarēju saņemties gandrīz 5 gadus (pārtraucu tādā sarežģītā dzīves posmā un man šķiet, ka tā joga bija kaut kā manā prātā savijusies ar tām problēmām). tagad vnk izritināju paklājiņu un turpinu to darīt nu jau gandrīz 2 mēnešus, praktiski katru dienu. esmu kļuvusi arī mierīgāka un dzīvespriecīgāka. miega traucējumi gan nav atrisinājušies, bet dienām paliekot garākām un gaišākām, šī problēma parasti atrisinās pati.
Previous Entry  Next Entry