februāris
Posted on 2020.02.02 at 23:59Comments:
man arī tās mega dusmas uz nabadziņiem, bet tās ir varbūt tās dusmas pašai uz sevi, tipa, tikko pati esmu izlīdusi ārā un uzreiz gribu citiem mācīt dzīvot, es to sevī visu laiku redzu un man tas riebjas. Bet tas pašlaik paliek mazākas tās dusmas, to vietā nāk līdzjūtība un tāda jautājoša attieksme - kāda ir tā viena lieta, ko es varētu neuzkrītoši tam cilvēkam pateikt vai izdarīt, lai viņu iedrošinātu ticēt pašam sev. tā kā es sevi mierinu, ka šīs dusmas ir vienkārši tiltu dedzināšanas materiāls lai var sākt būvēt jaunus. jo pirmais solis ir uzņemties atbildību par sevi, bet otrais - nostāties uz ceļa, kur katra tava darbība un vārds ir ar mērķi kalpot visu dzīvo būtņu laimīgumam.
(Atbildēt) (Diskusija)
un jā, dusmas un purināšana neko nepalīdz, tas tikai piemet malku šo cilvēku upura ugunskuram - "redz kur vēl viens krutais uz mani gruzī"
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija)
jā un tieši tāpēc man kauns un es sevi šeimoju un džadžoju par to, hehe
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija)
nu var jau arī saņemties un piedot sev savu nekrutumu.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija)
man laikam "saņemties" un "jāsaņemas" un "saņemšanās" rada trauksmes sajūtu :D
(Atbildēt) (Iepriekšējais)