*

vakardien vispār bija aizraujoša diena. dienas pirmo pusi, līdz kādiem četriem, es pavadīju rijot putekļus staļļa talkā (tīrīju un kārtoju inventāra telpu). atbraucu mājās ar normālām galvassāpēm. iegāju dušā, iedzēru ibumetīnu un puslitru vājas kafijas un atsaucos K. aicinājumam izbraukt ar riteņiem. aizbraucām pa Daugavmalu līdz Dārziņiem (drusku tālāk par veloceliņa beigām). veloceliņš tomēr ir baigā štelle, brauc un priecājies. vakars jauks, ievas smaržoja, lakstīgalas pogoja un cilvēku bija ka biezs, bet tur kaut kā cilvēki ir iemācījušies neslāt pa celiņu un gandrīz neviens nemaisījās pa kājām. Dārziņi gan tāda ekzotika, nebiju nekad tur bijusi. tāda, hmm, vieta, kurā par hegemoniju cīnās centrbēdzes un centrtieces spēki. dziļāk gan neeksplorējām, jo bija jau vēls un bija vēl jātiek mājās. braucot atpakaļ es jutos diezgan nogurusi un gribējās iebraukt kādā naktslokālā, lai mazliet atspirdzinātos. neko ļaunu nedomādami iegājām Aptiekā, bet tur bija Krēsliņpāris visai omulīgā noskaņā, ar kādu draudzeni no Kalifornijas, ar kuru man obligāti bija jārunā, jo viņa arī bija horseperson. kad bijām atspirdzinājušies vairāk nekā cerēts un plānots, devāmies mājās, daļu ceļa rātni stumjot velospipēdus pie rokas.
ienākot kāpņutelpā iekļuvām procesā, kurā Digna, Olivers un mans pirmais džeks pārnesa Dignas mantas no Cēsu šoferu/dreifējošā Genādija/Dignas pagaidu dzīvokļa uz Dignas jauno, permanento dzīvokli. es apvainojos uz Oliveru, jo viņš bija noplēsis Dzīvnieku brīvības uzlīmi no mūsu pastkastītes. kad mantas bija sanestas, visi sāka izklīst, bet uzradās mūsu kaimiņiene. gada laikā, mēs ar K. nebijām ar viņu nodibinājuši nekādas tuvākas attiecības par pieklājīgu sveicināšanos, taču viņa jau bija paspējusi sadraudzēties ar Dignu un kopš vakarvakara laikam ir arī mana, hmm, draudzene. viņa ir visai interesanta persona, kuru mēs ar K. saucam par operdziedātāju (jo viņa strādā operā par cilvēku, kurš mirst uz skatuves, kamēr īstās dziedones atpūšas), kura mēdz tusēt ar [dreifējošo] Genādiju un pērn bija izaudzējusi 1 gab ļoti skaistu saulespuķi pie mājas. tagad es zinu, kā viņu sauc un, ka viņas FB profilā ir teksts "SKAISTULE, KURU ALHOHOLS NESAGRAUZA" (kas zināmā mērā atbilst patiesībai, jo es nemūžam nebūtu iedomājusies, ka viņai ir ~50 gadi. es dotu kādus 10 mazāk) un, ka viņai Lapā naktī dod alkoholu bez procentiem (vakar gan nedeva). atceļā no Lapas viņa parādīja mums "rajona pimpi" (pardon mai frenč, bet es citēju). tā jau liekas tāds gaišs cilvēks.
jāpiebilst, ka šodiena nebija pārāk produktīva. es vismaz biju uz veikalu un apēdu trīs eklērus.




































































te lūk mēs ar alu piena pudelītēs pie rajona pimpja