jāatzīst, ka Beach House iepriekšējie albumi pirms 'Teen Dream' krīt uz nerviem pat man. :) tā viš i ar tām visa veida lietām - vienmēr ir bīstami paziņot, ka, lūk, šitentā grupa/režisors/etc ir afigeķ un the one, ha, kamēr nav izpētīts viss pieejamais šī materiāls.

kaut gannn.. tur tā ļoti viltīgi. Teen Dream pirmajā klausīšanās reizē mani arī neaizrāva over and out, šķita tās dziesmas visas pluss/mīnuss vienādas, un šis tiešām ir gadījums, kad it grows on you, un tagad tas ir viens no maniem mīļākajiem albumiem. sanāk bez maz, ka sevi jāpiespiež paklausīties vēlreiz, jo ir iespējams, ka transcendence, kā jau tas smalkām lietām piedienas, iestāsies pēc nelielas pagaidīšanas. bet, no otras puses, tas jau drusciņ pēc Stokholmas sindroma izklausās, hah.

tiešām tracina pēdējā laika fleims šeit, cibā, ko varētu konspektēt šādi: 'ko jūs visi redzat tanī Positivus, kāpēc jūs uz to braucat, man vispār nepatīk mūzikas festivāli, nu labi, neesmu nekad arī bijis, jo tas taču ir debili'.

un tam nav PILNĪGI nekāda sakara ar to, ka man pašai vasaras festivāli pa lielam patīk; drīzāk ar to, ka es cenšos nepamanīt mūsu vietējo provinciālismu un - daudzās jomās - atpalicību no Rietumu pasaules; bet te nu man to baksta acī ar strupu, paštaisnu pirkstu.

un šķita jau, ka netīņiem vajadzētu būt skaidram, ka protests pret jebko, kas ieguvis plašāku publikas interesi, automātiski nenozīmē to, ka pats esi neatkarīgi domājoša un 'alternatīva' personība. te nu ir. 'stilīgā' nācijas daļa apstājusies četrpadsmitgadniecībā.

šitie spējie, siltie vasaras lieti.., tas ir kaut kas maģisks.

atgādina, kā vienvasar, kad biju pie vecākiem, negaidīti uznāca lietus. izskrēju ievest iekšā pļaujmašīnu, bet slapjuma ziņā pēc tam vairs nebija ko zaudēt, tā kā gūlos vien zālē un ļāvos salīties. a katra tā gigantiskā pile uz kailas miesas - tas tā kā kutināšana kvadrātā. tā nu gulēju zālē un tik smējos un smējos, - līdz mamma palūrēja pa virtuves logu un nokliedzās, ka bērns diemžēl prātā jūk. nu, a ko padarīs. ļaušanās zemes un ūdens enerģijai jau tāda pavisam legāla prātājukšana.

patlaban apsveru domu kaut ko uzvilkt mugurā un tomēr vēl paspēt uzķert pēdējos zibeņus un pļek-pļekus.