dzīvsudrablapsa

Es izmantoju taimeri, paredzot konkrētam darbam konkrētu laiku. Piem., 15 minūtes, lai pirmoreiz izlasītu recenzējamo rakstu. Šajā laikā es nepārslēdzos ne uz ko citu, kā arī neeju uz tualeti vai uzvārīt tēju utml.

Man ir svarīgi, lai darbībai ir kaut kāda (tam brīdim) atsevišķa telpa. Rīgā tas ir nozīmējis recenziju rakstīšanu virtuvē, jo guļamistabā tas palika neiespējami.

es mēdzu plānot dienu pa stundām un sekot, vai nav lielu atkāpju

Man palīdz visas darba aktivitātes uzskaitīt ar toggl. Tad es skaidri redzu, cik daudz tajā dienā ir padarīts un kādās aktivitātēs, bet ja neuzskaitu, tad viss saplūst vienā putrā un nav saprotams, kā tā diena pagājusi.

Centies ierobežot darba laiku – lai nav tā, ka jāstrādā deviņos vakarā. Man diezgan laba motivācija ir censties visu tai dienā darāmo apdarīt līdz sešiem, jo tad nāk mājās dzīvesbiedrs un foršāk ir tusēt ar dzīvesbriedi, nevis strādāt. Tiesa, reizēm es arī vakaros strādāju, kad baigi neesmu paspējusi neplānotu iemeslu pēc vai kad uznāk Baigā Iedvesma.

Visādi izgājieni uz veikalu un tamlīdzīgām vietām ir jāplāno – ja nevari atvēlēt papildus laiku, lai savāktos un pēc tam savāktu koncentrēšanos, labāk neiet vispār vai iet vēlāk.

Es gan neesmu labākais paraugs, jo mani dzen uz priekšu vai nu iedvesma, vai strikti dedlaini, reti kad abi, bet nu kaut kā ir izdevies izdzīvot nu jau pāris gadus. Galvenais ir pieņemt, ka ir tādas dienas, kad produktivitātes vienkārši nebūs, vai arī radītais būs diezgan dranķīgā kvalitātē. Tas ir OK un tā visiem gadās. Un ir totāli OK to saprast jau ap pusdienas laiku un atlikušo dienu darīt to, ko gribas.

Sarakstiņš pie sienas, ļoti konkrētā darāmo darbu secībā un padarītā izsvītrošana.

Es mēdzu izmantot Pomodoro metodi (https://en.wikipedia.org/wiki/Pomodoro_Technique) - esmu instalējusi extension interneta pārlūkā, jo man tajā parasti ir atvērtas vārdnīcas vai citi resursi tulkošanai. Neteiktu, ka vienmēr izdodas tai sekot, jo mani arī visvairāk uz priekšu nes iedvesma vai termiņi, bet dažkārt palīdz, īpaši, ja ir lielāka apjoma darbs, kuram grūti saskatīt galu. Tad tā pa kripatai, pa kripatai, kamēr pabeigts. Reizēm arī mēdzu bloķēt atsevišķas lapas kā feisbuku vai jūtūbi, kur man tendence ieklīst pārāk bieži un iekrist uz stundām.
Un, protams, darbu saraksti un svītrošana. Tie man vienmēr uz papīra sarakstīti pie rokas stāv.

high 5 adhd
Es łoti mocos.
Turklāt jāstrādā daudz
Pašlaik liekas ka sports palīdz - pēc tam kådu laiku ir miers

Es praktizēju iešanu uz darbu un mājās (pastaiga no rīta pirms darba sākšanas un pēc), iepriekš gāju tikai no rīta, tas tik labi nestrādā. Labi, ja tu zini, ka tev ir noteikts dienas dedlains, un ir arī ko gaidīt. Šodien arī saģērbos tādās drēbēs, kādās es varētu iet arī uz biroju. Ar šo kombināciju bija drusciņ vieglāk. Katrā ziņā ne tik depresīvi un trauksmaini.