dzīvsudrablapsa

Centies ierobežot darba laiku – lai nav tā, ka jāstrādā deviņos vakarā. Man diezgan laba motivācija ir censties visu tai dienā darāmo apdarīt līdz sešiem, jo tad nāk mājās dzīvesbiedrs un foršāk ir tusēt ar dzīvesbriedi, nevis strādāt. Tiesa, reizēm es arī vakaros strādāju, kad baigi neesmu paspējusi neplānotu iemeslu pēc vai kad uznāk Baigā Iedvesma.

Visādi izgājieni uz veikalu un tamlīdzīgām vietām ir jāplāno – ja nevari atvēlēt papildus laiku, lai savāktos un pēc tam savāktu koncentrēšanos, labāk neiet vispār vai iet vēlāk.

Es gan neesmu labākais paraugs, jo mani dzen uz priekšu vai nu iedvesma, vai strikti dedlaini, reti kad abi, bet nu kaut kā ir izdevies izdzīvot nu jau pāris gadus. Galvenais ir pieņemt, ka ir tādas dienas, kad produktivitātes vienkārši nebūs, vai arī radītais būs diezgan dranķīgā kvalitātē. Tas ir OK un tā visiem gadās. Un ir totāli OK to saprast jau ap pusdienas laiku un atlikušo dienu darīt to, ko gribas.