Šis mani uzrunāja. Man ir bijušas līdzīgas pārdomas par savu hobiju (fotogrāfiju). Vienu brīdi lauzu sevi, ka "tas jau nav nekas oriģināls, es tikai kopēju citus darbus" un vispār jāiet griezt weeenaZzzz. Bet tad es sapratu, ka patiesībā jau patiesi oriģinālu ideju nemaz tik daudz nav. Sapratu, ka ļoti daudzi "oriģināli" darbi ir tikai variācijas par tām pašām "standarta", "nodrāztajām" tēmām, kur oriģinalitāte bieži vien ir sava veida nejaušība.
Samierinoties ar to hobijs kļuva daudz aizraujošāks :)

P.S. Gandrīz visas grāmatas ir neloģiskas, jo seko formulai "ievads - spriedzes uzkurināšana - kulminācija - nobeigums" :D

(Reply to this) (Thread)

Fotogrāfi vispār varētu ķert kreņķi par to, ka tas nav nekas oriģināls, viņi vienkārši kopē apkārtējo realitāti :D

Bet vispār attiecībā uz autoriem tā dzīšanās pēc oriģinalitātes ir baisa, es esmu redzējusi tik daudz lielisku ideju, kuras autors ir izpurgājis, jo gribējis labāk nevis uzrakstīt to, ko vēlas, bet "izdarīt to oriģināli".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tie, kas vīpsnā par "neorģinalitāti" vienkārši, izklausās, ka ir lasījuši pietiekami, lai salīdzinātu jauno autoru ar kādu "savu" iepriekšēju, bet par maz, lai spētu salīdzināt "savējo" ar vēl senāku.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, vai arī lasījuši tik daudz, ka vienkārši viss riebjas un atšujieties ar to savu literatūru :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

IMO tie jau ir tikai starp tiem, kas lasa tāpēc, ka vajag, nevis patikas pēc.

(Reply to this) (Parent)

Vai ari lasījuši tikai mazliet vairāk nekā pagalma kaimiņi, tāpēc iedomājušies zinām visu. Mani no šī izārstēja vectēvs, kad 8 gadu vecumā es ierados pie viņa ar Tita Līvija "Hanibāls pret Romu" sējumu padusē un paziņoju, ka nu zinu visas pasaulē ievērojamās kaujas un esmu eksperts militārajā vēsturē. Vestēvs tikai uzvaicāja, smīkņājot, kurš karavadonis uzvarēja kaujā pie Knipskas. Nebūtu tas, arī šobrīd es cibā meitenes mācītu pareizi dzemdēt, slimniekus - ārstēties, bet rakstniekus - rakstīt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

No otras puses, ja XVIII-XIX gs. mākslā svarīgākais aspekts bija maksimāla tehnisko prasmju izkopšana, lai spētu gleznot ainas, kas skaistākas nekā dabā, un rakstīt dzīvi, kas skaistāka par IRL, tad mūsdienās viens no mākslas pamatuzstādījumiem ir tieši pārsteigt ar ko nebijušu (tas pats uzstādījums kā viduslaiku faķīriem, kropļu cirkum vai ugunsrijējiem). Tb kaut vai beigtu žurku pienaglot, bet lai tikai publika vemtu. Aiz kam tik populāras ir visas instalācijas, kamēr visādas tur grafikas un stājglezniecības pamazām atiet otrā plānā. Varbūt tāpēc arī citās jomās tiek prasīts kas nebijis un "oriģināls"?

(Reply to this) (Parent)

Man jau kopš seniem laikiem metas pumpas no tā, ka dažādos mākslas žanros izmanto formulu oriģināls ≡ māksla. Negribu, negribu es klausīties jūsu skaņdarbus un skatīties vides instalācijas, kuru galvenais, bieži pat vienīgais pluss ir oriģinalitāte.

(Reply to this)

Mjā... Mani reizēm mēdz nomocīt šī pati problēma, ka kāds pateiks par manis uzrakstīto, ka tas nav nekas oriģināls (nu nav jau arī, jo princešu glābšanu ir aprakstījuši tonnām citu autoru). Taču tad es nospļaujos, padomāju par Zelta zirgu, atceros vārdus "Kritīs, kas uz algu domā" (vai kā nu tur bija) un rakstu tālāk.

Tiem kritiķiem vajadzēja piedzimt rakstniecības rašanās pirmsākumos, tad viņi dabūtu atklausīties un atlasīties oriģinālas lietas, cik tik uziet.

(Reply to this)

"tas implicē to, ka ikviens autors, kas uzraksta kaut ko neparastu, ir to darījis tāpēc, lai vipendrītos un būtu oriģināls, un tas ir vienkārši nejauks pieņēmums"

Es tā padomāju, kāds, nez, te varētu būt jauks pieņēmums. Ka autors ir kautkāds dīvainis? Nez, ko tas autors pīpē? Autors jau negribēja, bet nu tā kaut kā sanāca?

(Reply to this) (Thread)

origjinalitaate kaa ruupiiga un paardomaata darba blakusefekts, piemeeram. jo truu origjinalitaate neizceljas no visa paareejaa teksta un ir neatnjemama taa dalja.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas jau ir tas pats, kas "autors jau negribēja, bet nu tā kaut kā sanāca", tikai citā tonī pateikts. Arī "autors, kas uzraksta kaut ko neparastu, ir to darījis tāpēc, lai vipendrītos un būtu oriģināls" var uzrakstīt nevis nievājošā, bet apbrīnojošā tonī.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, un vai tad vispār var būt kāda cita interese tiekties uz oriģinalitāti, izņmot vēlmi vipendrīties? Kaut vai tikai sevis paša priekšā; kaut ko sev pierādīt. Man tā liekas ok motivācija; normāls izaicinājums.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, nu, būt oriģinālam ir ārkārtīgi viegli, tas nav nekāds izaicinājums. Būt oriģinālam nepataisot sevi par izsmiekla objektu, tas gan varētu būt izaicinājums.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

O, nu oriģinalitāte vienmēr ir pamats izsmieklam - jautājums tikai, kurš un kad smejas. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kurš smejas pēdējais:D (histēriski burzot kritizētā romāna lapas un metot tās kamīnā)

(Reply to this) (Parent)

Ja jau tik ļoti vajag oriģinālas grāmatas, tad beidziet sist pa galvu katram autoram, kas atļaujas izdarīt kaut ko drusciņ neparastu. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vardarbība nav labi, protams, bet, ja tikai tā var novērst lielu daudzumu oriģinālu autoru, tad mazākais ļaunums ir sist. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā var normāli novērst veselīgu literatūras procesu principā (kurš nav iespējams bez grafomānijas un pārprastas oriģinalitātes).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

oj, nu beidz, veselīgs literatūras process nav iespējams arī bez sadošanas pa galvu, nu, kaut vai pārnestā nozīmē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nez, jādefinē tā "sišana". Manuprāt, konstruktīva kritika darbojas daudz labāk, ja vien Tu (vai jūs ar anonīmo) to arī nedomājat ar to sišanu.

(Reply to this) (Parent)

Jāsaka, ka Sci-fi žanrs ir pārlasīts pilnīgi un galīgi. Saknes var rakt augšā no Žila Verna literatūras un Da Vinči rasējumiem. Rasējumi datēti ar 16.gs sākumu. Tātad pilnīgi noteikti sci-fi jau bija tad, bet tad to sauca vienkārši par fantāziju. Netracināju pasniedzējus ar šo, tā kā, ja kādi citi filologi vēl ir še, lūdzu labojiet.

Par konkrētumu - Brāļu Strugatsku rakstības stils atstāj maz vietas konkurencei, manuprāt. Tāpat kā Solaris filma.

Nav svarīgi, ko Tu raksti, bet kā Tu raksti. Prātā nāk Ezeras teiciens, ka viņa var uzcept sakarigu stāstu par kurpi, kas nolikta uz krēsla :D

(Reply to this) (Thread)

Nu nez. Es pie SF definīcijas pieliktu arī to, ka autors apzināti rada "to, kas varētu būt, bet nav" (t.i., "science fiction" definēt ne tikai kā "science", bet arī kā "fiction"), līdz ar to da Vinči nekvalificējas, jo viņa rasējumi bija nevis "whoa, iedomājies, šitā varētu būt, žēl, ka nav", bet "hmmm, varētu uztaisīt šitādu daiktu, ja tik man iedotu tam naudu". Verns gan skaitās kā viens no pirmajiem žanra aizsācējiem (lai arī nebūt nav tik progresīvs, kā varētu iedomāties).

Fantāzijas aizsākumus savukārt more or less datē ar pirmajām pseido-tautiskajām pasakām (nu, tur brāļi Grimmi, tādā garā), bet šeit atkal man šķiet, ka vajadzētu taču Homēra Odiseju arī pieskaitīt.

(Reply to this) (Parent)

Es tikai gribēju pateikt, ka man nejēgā patika "Ancillary Justice".

Un visam pārējam es arī ļoti piekrītu.

(Reply to this)