Šis mani uzrunāja. Man ir bijušas līdzīgas pārdomas par savu hobiju (fotogrāfiju). Vienu brīdi lauzu sevi, ka "tas jau nav nekas oriģināls, es tikai kopēju citus darbus" un vispār jāiet griezt weeenaZzzz. Bet tad es sapratu, ka patiesībā jau patiesi oriģinālu ideju nemaz tik daudz nav. Sapratu, ka ļoti daudzi "oriģināli" darbi ir tikai variācijas par tām pašām "standarta", "nodrāztajām" tēmām, kur oriģinalitāte bieži vien ir sava veida nejaušība.
Samierinoties ar to hobijs kļuva daudz aizraujošāks :)

P.S. Gandrīz visas grāmatas ir neloģiskas, jo seko formulai "ievads - spriedzes uzkurināšana - kulminācija - nobeigums" :D

(Reply to this) (Thread)

Fotogrāfi vispār varētu ķert kreņķi par to, ka tas nav nekas oriģināls, viņi vienkārši kopē apkārtējo realitāti :D

Bet vispār attiecībā uz autoriem tā dzīšanās pēc oriģinalitātes ir baisa, es esmu redzējusi tik daudz lielisku ideju, kuras autors ir izpurgājis, jo gribējis labāk nevis uzrakstīt to, ko vēlas, bet "izdarīt to oriģināli".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tie, kas vīpsnā par "neorģinalitāti" vienkārši, izklausās, ka ir lasījuši pietiekami, lai salīdzinātu jauno autoru ar kādu "savu" iepriekšēju, bet par maz, lai spētu salīdzināt "savējo" ar vēl senāku.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, vai arī lasījuši tik daudz, ka vienkārši viss riebjas un atšujieties ar to savu literatūru :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

IMO tie jau ir tikai starp tiem, kas lasa tāpēc, ka vajag, nevis patikas pēc.

(Reply to this) (Parent)

Vai ari lasījuši tikai mazliet vairāk nekā pagalma kaimiņi, tāpēc iedomājušies zinām visu. Mani no šī izārstēja vectēvs, kad 8 gadu vecumā es ierados pie viņa ar Tita Līvija "Hanibāls pret Romu" sējumu padusē un paziņoju, ka nu zinu visas pasaulē ievērojamās kaujas un esmu eksperts militārajā vēsturē. Vestēvs tikai uzvaicāja, smīkņājot, kurš karavadonis uzvarēja kaujā pie Knipskas. Nebūtu tas, arī šobrīd es cibā meitenes mācītu pareizi dzemdēt, slimniekus - ārstēties, bet rakstniekus - rakstīt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

No otras puses, ja XVIII-XIX gs. mākslā svarīgākais aspekts bija maksimāla tehnisko prasmju izkopšana, lai spētu gleznot ainas, kas skaistākas nekā dabā, un rakstīt dzīvi, kas skaistāka par IRL, tad mūsdienās viens no mākslas pamatuzstādījumiem ir tieši pārsteigt ar ko nebijušu (tas pats uzstādījums kā viduslaiku faķīriem, kropļu cirkum vai ugunsrijējiem). Tb kaut vai beigtu žurku pienaglot, bet lai tikai publika vemtu. Aiz kam tik populāras ir visas instalācijas, kamēr visādas tur grafikas un stājglezniecības pamazām atiet otrā plānā. Varbūt tāpēc arī citās jomās tiek prasīts kas nebijis un "oriģināls"?

(Reply to this) (Parent)