oriģinalitāte pastāv pati par sevi, jo oriģināls ir viss, kas ir, jo katra lieta ir atsevišķa un atšķirīga jebkurā gadījumā, bet speciāla oriģinalitātes kultivēšana, tas jau ir reāli bezgaumīgi. ne jau oriģinālajās frāzēs pašās jāmeklē banalitāte un klišeja, bet pieejā un attieksmē, ar kādu šī frāze uzrakstīta. un visbiežāk oriģinālās un neoriģinālās frāzes, lai gan tik dažādas no ārējās kvalitātes viedokļa, tomēr uzrakstītas viena tā paša banālā iemesla dēļ. esmu paŗliecināts, ka visoriģinālāko rakstu darbu var uzrakstīt lietojot visvienkāršākos un visneoriģinālākos izteiksmes līdzekļus, bet visādi oriģinalitātes kruzuļi uzreiz dara aizdomīgu. zin kā, paskaties uz ielas un uzreiz var pateikt, kura meitene no laukiem. tā kura visvairāk uzķūnējusies, protams. vispār visas šīs ārējās oriģinalitātes padarīšanas tāds bābu stafs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

e?

es nezinu, ko tu tagad gribi pateikt (gk tāpēc, ka es tev palūdzu piemēru, un tu šo piemēru nezin kāpēc nesniedzi), bet man riktīgi šķiet, ka tu šobrīd iespringsti par kaut ko tādu, kas, tavuprāt, ir dikti slikti, bet par ko es, visticamāk, neesmu runājusi, sakot "oriģināls".

precīzāk, vienīgais brīdis, kurā es pirms tam runāju par oriģinalitāti, bija šeit: "lielākā daļa [EN rakstošo] autoru pat izteikti triviālā literatūrā nopietni piestrādā pie oriģināliem, tēlainiem un precīziem apzīmējumiem", un es neredzu tur neko no uzķūnēšanās vai bābu stafa vai oriģinalitātes kruzuļiem. vēl jo vairāk, izteikti triviālu literatūru parasti neraksta, lai dabūtu kaut kādu oriģinalitāti per se.

vārdsakot, davai vispirms piemēru, kur precīzs, oriģināls un tēlains apzīmējums būtu sliktāks par klišeju, un tad droši vien es labāk sapratīšu, ko tu domā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jebkura uzkrītoši oriģināla leksiska figūra ir slikta kaut vai tikai ar to, ka aiz tās elpo ambīcijas skaisti izteikties, tāpēc uzskatu, ka krāšņie lai ari kaut vai precīzie salīdzinājumi ir jāpasniedz tā, lai nezaudējot oriģinalitāti tie izskatītos tikpat neuzkrītoši un neizpušķoti kā notikumi dzīvē. diemžēl lielākajā daļā gadījumu oriģinālie tēli normālus cilvēkus un norises pataisa par sakrāsotiem aktieriem uz skatuves ar pamatīgu grima kārtu pa virsu. klišeju priekšrocība ir tā, ka aiz tām nejūt pārmērīgas ambīcijas. man piemeŗam nafig nekādi krāšņie oriģinālie tēli nav vajadzīgi, tas ir tiešām kaitinoši. tāda tēlainība varbūt der kādiem tīņiem vai jauniešiem, kam pašiem patīk ģērbties krāsainos loriņos un visādi citādi ārēji "izpaust savu individualitāti".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man šķiet, ka tu šobrīd dubultdefinē oriģinalitāti, tb ir "labā" oriģinalitāte, kas tev patīk un kas ir laba un ko neviens cits supposedly nesaprot, un ir "sliktā" oriģinalitāte, par ko runā visi pārējie, kas vispār kaut ko atļaujas runāt.

piem., no kurienes tu izdomāji, ka uzkrītoša oriģinalitāte (kas ļoti lielā tiesā gadījumu nāk no neprecīzas izteiksmes/tēla radītās disonanses) ir tieši tas, par ko es runāju?
manā uztverē oriģināli, precīzi un tēlaini ir, piemēram, Džeralda Darela teksti - viņš tēlu veido izteikti savā stilā, kas ir noturīgs visās grāmatās (t.i., viņam ir sava autora balss), es visu saprotu, visam noticu, un neredzu tur nekādu oriģinalitāti oriģinalitātes pēc vai tamlīdzīgu bulšitu - rakstīja tak viņš tāpēc, lai sapelnītu naudu jauniem lopiņiem, nevis lai zīmētos par krutāko puiku ciemā.
no otras puses, Terijs Prečets, kas pilnīgi noteikti apzinās un specijāli taisa visādus makten oriģinālus gājienus - viņš to dara precīzi un gudri, un tāpēc viņa oriģinalitāte ir uzkrītoša un tik un tā kruta.

to, ka *var* rakstīt okei, rakstot ar klišejām, es neapstrīdu (nu kamōn, cilvēki var gleznot arī ar kāju pirkstiem un visnotaļ krutāk nekā, piemēram, es), bet es nudien nevaru iedomāties nevienu situāciju, kurā klišeja, kas patiešām ir klišeja (t.i., nepaplašināta, neizvērsta un neapspēlēta) būtu labāka nekā, teiksim, vienkāršs ikdienas apzīmējums vai paplašināta/dziļāka tēlainība. ja tu vari nosaukt kādu piemēru, kurā tā ir, nu tak liec galdā, nevis saki, ka tā ir un viss.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tagad tu sāc izlocīties un piesaukt izvērstību, darbu kopumā, kontekstu utt, lai gan sākotnējais posts ir tikai par klišeju lietošanu kā tādu.

(Reply to this) (Parent)

piemērs kaut vai no bērnu literatūras klasikas - bauma oza zemes burvis. tur ir gļēvais lauva, kuram vajag drosmi. tur ar salmiem piebāzts putnubiedēklis, kuram vajag prātu. tur ir dzelzs malkascirtējs, kuram vajag sirdi. un tur ir suns TOTIŅŠ! kas var būt klišejiskāks par šiem tēliem. un slikts darbs, teiksi? bet mūsējie bērnu literatūras meistari sacepuši tādus "oriģinālus" ka šausmas jau no nosaukumiem vien, kur tādus vārdus var pa pasauli sagrābstīt un kad vēl palasa saturu, tad ir skaidrs, ka no tā pārsvarā nekā nav, tik vien kā šī "interesantā" "oriģinalitāte".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

arī šeit klišejas ir apgrieztas pašā uzstādījumā (gļēvais lauva, ja klišeja ir drosmīgs lauva) un pēc tam apgrieztas darba gaitā (jo izrādās, ka gļēvais lauva patiesībā ir drosmīgs, jo pats to nezina) un pēc tam apgrieztas vēl pa reizītei, kad burvis viņiem iedod, ko prasījuši, un pēc tam izrādās, ka nav burvis.

un nenoliec ka nu visu bērnu literatūru, laba daļa no tā visa tiešām diez kas nav (tāpat kā pieaugušo literatūrā), bet laba daļa tiešām labu autoru daudz un dikti raksta bērniem (Nīls Geimens un Lemonijs Snikets kā klasiski piemēri)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

apgrieztas vai neapgrieztas, bet klišejas tur IR!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tu srsly apgalvo, ka "gļēvs lauva" ir klišeja? Un bija arī 20. gadsimta sākumā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

protams. šis tēls ir uzbūvēts uz klišejas. lauva kā dzīvnieku karalis ir klišeja un viņam pienāktos būt drosmīgam. bet šis ir gļēvs. kāda klišeja un visklišejiskākais risinājums! kāda starpība tāds gadsimts vai šāds gadsimts, labas lietas ir labas neatkarīgi no laika.

(Reply to this) (Parent)

vai šis, tikko cibā pie martcores atradu, vienas vienīgas klišejas, bet labi

Тамара Ивановна утонула в пруду, не смотря на то, что была Рыбой по гороскопу, бревном в постели и говном по жизни
via kramers

(Reply to this) (Parent) (Thread)

šeit klišeja ir izteikti izvērsta un apspēlēta (tbš protams, ka cilvēks ir precīzi apzinājies gan burtisko, gan pārnesto nozīmi) un tāpēc tas ir smieklīgi. tā ka neskaitās pilnīgi noteikti ne.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

protams, ka skaitās, jo sākotnēji tu par izvērstību un apspēlēšanu neko neminēji.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

reku šito es rakstu 11.21, tavs pirmais komentārs 14os ar kapeikām, viss ir iegrāmatots

"nu bet par to jau es tipa cepos, t.i., ja jau es to naudu samaksāju, tad arī gribu, lai autors ir piedomājis, nevis bliezis pirmo klišeju, kas ienāk prātā (un ne velna nepasaka). tas tā teorētiski, jo tajās grāmatās, par kurām es iespringstu naudu maksāt, klišeju parasti nav vai arī autors tās eleganti izspēlē."

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"labi izspēlē" arī skan diezgan klišejiski, ne?

(Reply to this) (Parent)

piedošanu "eleganti izspēlē". "eleganti izspēlē" skan jau gandrīz kā smalka klišeja.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nēnu es pieļauju, ka tas no tavas puses ir tā kā kompliments domāts? vai arī drīzāk kā pilnīgi neveikls risinājums, kad sajēdzīgu argumentu vairs nav.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kādi tur argumenti. es vienkārši saku, ka tu pati esi sapinusies savās klišejās un tagad te rausties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ēēē, ja tu vispār neuzskati komentārus pie ieraksta kā normālu domas izvēršanas, apspriešanas un padziļināšanas veidu, tad kāda suņa pēc tu vispār komentē?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"kāda suņa pēc" - vēl viena klišeja.

es komentēju tam tekstam, kuru ieraugu dienasgrāmatas friendlistē. tas ko tu tur aiz linka diskutē ar citiem, tā ir cita lieta. bet pamatierakstā tu raksti, ka tev vienkārši nepatīk , ja raksta "notrūka kā poga" un viss, ne par kādiem izvērsumiem un stiliem. sorī.

(Reply to this) (Parent)

es vispār nesaprotu, ko tu te cepies, tā vietā, lai atzītu, ka klišejas pašas par sevi nav nekas slikts un viss atkarīgs no tā, kas un kā tās lieto.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es nepiekrītu tam, ko tu saki, tāpēc, ka klišejas tādā šī vārda nozīmē, kā es to lietoju (t.i., standartsalīdzinājumi, kas tiek izteikti un rakstīti, nedomājot par to nozīmi un jēgu) man vēl joprojām šķiet draņķīgs stils (un es tā arī neesmu sapratusi definīciju, ko lieto tu, t.i., man ir radies iespaids, ka šī definīcija ietver bezmazvai visus tēlainos izteicienus, ko iespējams intuitīvi saprast)
un tāpēc, ka tu sāki diskusiju ar domu par to, ka oriģinalitāte ir slikta, bet oriģinalitāte tādā šī vārda nozīmē, kā es to lietoju iepriekš rakstītajos komentāros (t.i., patstāvīga, no jauna izdomāta apzīmējuma lietošana) savienojumā ar precizitāti man vēl joprojām šķiet laba (un arī šeit tava definīcija, iespējams, ir atšķirīga, lai arī tu faktiski lieto vārdu "oriģināls" pilnīgi pretējās nozīmēs, tā ka šito ir grūti konstatēt)

a cepos es tikai par to, ka kārtējo reizi esmu padomājusi, ka ir jēga diskutēt internetā. varētu tak padomāt, ka ar vecumu nāk gudrība, bet skuju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es ne tik daudz iebilstu pret oriģinalitāti, jo tā ir neizbēgama, ja tiek rakstīts pa īstam, bet to, kas to pavada - oriģinalitātes apziņa, tas ir zināma augstprātība un ambīcijas, vēlēšanās pateikt tā, kā neviens cits nav teicis. un tieši šīs ambīcijas visu sabojā. ja kaut kas ir oriģināls tikai tāpēc, ka tas ir tas, kas tas ir, pret to man nav pretenziju. īsāk, es par to, ka pieņemu tikai tādu oriģinalitāti, kas nav speciāli radīta kā oriģinalitāte, tādu, kuras radīšanas laikā kreisā roka nezin, ko labā dara. un galu galā, kāda jēga tādā oriģinālā un klišejiskā dalīšanā, ja šodienas oriģināls jau rīt varbūt ir klišeja. galvenais, lai teksts, vienalga, cik oriģināls vai neorģināls valodas lietojumā, trāpa mērķī un ir par lietu.

(Reply to this) (Parent)

jebšu tas pats selindzērs. pašķirstīju uz kraujas rudzu laukā un žēluma gals - tur taču vispār nav nekā oriģināla, bet toties holdens pazina dienvidparku kā savus piecus pirkstus, viņa mātei bija oža kā medību sunim, ģimene smējās vēderus turēdami, bet bārā viens iemeta viskiju kā ogu aci nepamirkšķinādams. vienas vienīgas klišejas nabaga selindžeram.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

TU LASI UZ KRAUJAS RUDZU LAUKĀ LATVISKI???

oriģinālā tā grāmata ir viena no krutākajām tieši precīzi, ļoti ļoti ļoti precīzi uzrakstītu un oriģinālu salīdzinājumu dēļ, tbš Selindžers ir paņēmis pusaudža normālo klišejisko valodu un apgriezis to otrādi ("it was cold as hell" un "I was sad as hell", man šķiet, ka praktiski viss tur ir "as hell" - snogšibaķeļnijs gājiens un pilnīgi noteikti apzināts un izplānots), un šitā grāmata kā reiz ir viena no retajām, kas mani ir drusku piebesījusi ar uzsvērti izpucēto un tikai šai grāmatai raksturīgo stilu.

un nē, šito grāmatu nedrīkst lasīt tajā latv. tulkojumā, ko te visur pārdriķē (klīst baumas par kādu citu tulkojumu, kas nav publicēts un esot labāks, bet to es neesmu redzējusi)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā es to visu zinu. un šis stils protams ir raksturīgs. un neko viņš tur nav apgriezis, bet klišejas tur ir tajā valodā vistīrākajā veidā. un nav tur nekādu superoriģinālo salīdzinājumu, nav, valoda ir žargonā jā, bet nekādas saules kurmja pakaļas krāsā tur nav.

(Reply to this) (Parent)

mēs taču nerunājam par stilu. mēs runājam par to, ka nepatīk vienalga kādi kādi rakstu darbi, kuros tiek lietotas klišejas. lai gan mēs patiesībā tomēr runājam par stilu. jo stils, kurš apzināti izvairās no klišeju izmantošanas, jau attieksmes ziņā ir nebaudāms.

(Reply to this) (Parent)