piemērs kaut vai no bērnu literatūras klasikas - bauma oza zemes burvis. tur ir gļēvais lauva, kuram vajag drosmi. tur ar salmiem piebāzts putnubiedēklis, kuram vajag prātu. tur ir dzelzs malkascirtējs, kuram vajag sirdi. un tur ir suns TOTIŅŠ! kas var būt klišejiskāks par šiem tēliem. un slikts darbs, teiksi? bet mūsējie bērnu literatūras meistari sacepuši tādus "oriģinālus" ka šausmas jau no nosaukumiem vien, kur tādus vārdus var pa pasauli sagrābstīt un kad vēl palasa saturu, tad ir skaidrs, ka no tā pārsvarā nekā nav, tik vien kā šī "interesantā" "oriģinalitāte".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

arī šeit klišejas ir apgrieztas pašā uzstādījumā (gļēvais lauva, ja klišeja ir drosmīgs lauva) un pēc tam apgrieztas darba gaitā (jo izrādās, ka gļēvais lauva patiesībā ir drosmīgs, jo pats to nezina) un pēc tam apgrieztas vēl pa reizītei, kad burvis viņiem iedod, ko prasījuši, un pēc tam izrādās, ka nav burvis.

un nenoliec ka nu visu bērnu literatūru, laba daļa no tā visa tiešām diez kas nav (tāpat kā pieaugušo literatūrā), bet laba daļa tiešām labu autoru daudz un dikti raksta bērniem (Nīls Geimens un Lemonijs Snikets kā klasiski piemēri)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

apgrieztas vai neapgrieztas, bet klišejas tur IR!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tu srsly apgalvo, ka "gļēvs lauva" ir klišeja? Un bija arī 20. gadsimta sākumā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

protams. šis tēls ir uzbūvēts uz klišejas. lauva kā dzīvnieku karalis ir klišeja un viņam pienāktos būt drosmīgam. bet šis ir gļēvs. kāda klišeja un visklišejiskākais risinājums! kāda starpība tāds gadsimts vai šāds gadsimts, labas lietas ir labas neatkarīgi no laika.

(Reply to this) (Parent)