Augusts 11., 2011
| 10:28
|
Comments:
jebšu tas pats selindzērs. pašķirstīju uz kraujas rudzu laukā un žēluma gals - tur taču vispār nav nekā oriģināla, bet toties holdens pazina dienvidparku kā savus piecus pirkstus, viņa mātei bija oža kā medību sunim, ģimene smējās vēderus turēdami, bet bārā viens iemeta viskiju kā ogu aci nepamirkšķinādams. vienas vienīgas klišejas nabaga selindžeram.
TU LASI UZ KRAUJAS RUDZU LAUKĀ LATVISKI???
oriģinālā tā grāmata ir viena no krutākajām tieši precīzi, ļoti ļoti ļoti precīzi uzrakstītu un oriģinālu salīdzinājumu dēļ, tbš Selindžers ir paņēmis pusaudža normālo klišejisko valodu un apgriezis to otrādi ("it was cold as hell" un "I was sad as hell", man šķiet, ka praktiski viss tur ir "as hell" - snogšibaķeļnijs gājiens un pilnīgi noteikti apzināts un izplānots), un šitā grāmata kā reiz ir viena no retajām, kas mani ir drusku piebesījusi ar uzsvērti izpucēto un tikai šai grāmatai raksturīgo stilu.
un nē, šito grāmatu nedrīkst lasīt tajā latv. tulkojumā, ko te visur pārdriķē (klīst baumas par kādu citu tulkojumu, kas nav publicēts un esot labāks, bet to es neesmu redzējusi)
jā es to visu zinu. un šis stils protams ir raksturīgs. un neko viņš tur nav apgriezis, bet klišejas tur ir tajā valodā vistīrākajā veidā. un nav tur nekādu superoriģinālo salīdzinājumu, nav, valoda ir žargonā jā, bet nekādas saules kurmja pakaļas krāsā tur nav.
mēs taču nerunājam par stilu. mēs runājam par to, ka nepatīk vienalga kādi kādi rakstu darbi, kuros tiek lietotas klišejas. lai gan mēs patiesībā tomēr runājam par stilu. jo stils, kurš apzināti izvairās no klišeju izmantošanas, jau attieksmes ziņā ir nebaudāms. |
|
|
|
Sviesta Ciba |