es ne tik daudz iebilstu pret oriģinalitāti, jo tā ir neizbēgama, ja tiek rakstīts pa īstam, bet to, kas to pavada - oriģinalitātes apziņa, tas ir zināma augstprātība un ambīcijas, vēlēšanās pateikt tā, kā neviens cits nav teicis. un tieši šīs ambīcijas visu sabojā. ja kaut kas ir oriģināls tikai tāpēc, ka tas ir tas, kas tas ir, pret to man nav pretenziju. īsāk, es par to, ka pieņemu tikai tādu oriģinalitāti, kas nav speciāli radīta kā oriģinalitāte, tādu, kuras radīšanas laikā kreisā roka nezin, ko labā dara. un galu galā, kāda jēga tādā oriģinālā un klišejiskā dalīšanā, ja šodienas oriģināls jau rīt varbūt ir klišeja. galvenais, lai teksts, vienalga, cik oriģināls vai neorģināls valodas lietojumā, trāpa mērķī un ir par lietu.

(Reply to this) (Parent)