es nepiekrītu tam, ko tu saki, tāpēc, ka klišejas tādā šī vārda nozīmē, kā es to lietoju (t.i., standartsalīdzinājumi, kas tiek izteikti un rakstīti, nedomājot par to nozīmi un jēgu) man vēl joprojām šķiet draņķīgs stils (un es tā arī neesmu sapratusi definīciju, ko lieto tu, t.i., man ir radies iespaids, ka šī definīcija ietver bezmazvai visus tēlainos izteicienus, ko iespējams intuitīvi saprast)
un tāpēc, ka tu sāki diskusiju ar domu par to, ka oriģinalitāte ir slikta, bet oriģinalitāte tādā šī vārda nozīmē, kā es to lietoju iepriekš rakstītajos komentāros (t.i., patstāvīga, no jauna izdomāta apzīmējuma lietošana) savienojumā ar precizitāti man vēl joprojām šķiet laba (un arī šeit tava definīcija, iespējams, ir atšķirīga, lai arī tu faktiski lieto vārdu "oriģināls" pilnīgi pretējās nozīmēs, tā ka šito ir grūti konstatēt)

a cepos es tikai par to, ka kārtējo reizi esmu padomājusi, ka ir jēga diskutēt internetā. varētu tak padomāt, ka ar vecumu nāk gudrība, bet skuju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es ne tik daudz iebilstu pret oriģinalitāti, jo tā ir neizbēgama, ja tiek rakstīts pa īstam, bet to, kas to pavada - oriģinalitātes apziņa, tas ir zināma augstprātība un ambīcijas, vēlēšanās pateikt tā, kā neviens cits nav teicis. un tieši šīs ambīcijas visu sabojā. ja kaut kas ir oriģināls tikai tāpēc, ka tas ir tas, kas tas ir, pret to man nav pretenziju. īsāk, es par to, ka pieņemu tikai tādu oriģinalitāti, kas nav speciāli radīta kā oriģinalitāte, tādu, kuras radīšanas laikā kreisā roka nezin, ko labā dara. un galu galā, kāda jēga tādā oriģinālā un klišejiskā dalīšanā, ja šodienas oriģināls jau rīt varbūt ir klišeja. galvenais, lai teksts, vienalga, cik oriģināls vai neorģināls valodas lietojumā, trāpa mērķī un ir par lietu.

(Reply to this) (Parent)