Augusts 11., 2011
| 10:28
|
Comments:
vai šis, tikko cibā pie martcores atradu, vienas vienīgas klišejas, bet labi
Тамара Ивановна утонула в пруду, не смотря на то, что была Рыбой по гороскопу, бревном в постели и говном по жизни via kramers
šeit klišeja ir izteikti izvērsta un apspēlēta (tbš protams, ka cilvēks ir precīzi apzinājies gan burtisko, gan pārnesto nozīmi) un tāpēc tas ir smieklīgi. tā ka neskaitās pilnīgi noteikti ne.
protams, ka skaitās, jo sākotnēji tu par izvērstību un apspēlēšanu neko neminēji.
reku šito es rakstu 11.21, tavs pirmais komentārs 14os ar kapeikām, viss ir iegrāmatots
"nu bet par to jau es tipa cepos, t.i., ja jau es to naudu samaksāju, tad arī gribu, lai autors ir piedomājis, nevis bliezis pirmo klišeju, kas ienāk prātā (un ne velna nepasaka). tas tā teorētiski, jo tajās grāmatās, par kurām es iespringstu naudu maksāt, klišeju parasti nav vai arī autors tās eleganti izspēlē."
"labi izspēlē" arī skan diezgan klišejiski, ne?
piedošanu "eleganti izspēlē". "eleganti izspēlē" skan jau gandrīz kā smalka klišeja.
nēnu es pieļauju, ka tas no tavas puses ir tā kā kompliments domāts? vai arī drīzāk kā pilnīgi neveikls risinājums, kad sajēdzīgu argumentu vairs nav.
kādi tur argumenti. es vienkārši saku, ka tu pati esi sapinusies savās klišejās un tagad te rausties.
ēēē, ja tu vispār neuzskati komentārus pie ieraksta kā normālu domas izvēršanas, apspriešanas un padziļināšanas veidu, tad kāda suņa pēc tu vispār komentē?
"kāda suņa pēc" - vēl viena klišeja.
es komentēju tam tekstam, kuru ieraugu dienasgrāmatas friendlistē. tas ko tu tur aiz linka diskutē ar citiem, tā ir cita lieta. bet pamatierakstā tu raksti, ka tev vienkārši nepatīk , ja raksta "notrūka kā poga" un viss, ne par kādiem izvērsumiem un stiliem. sorī.
es vispār nesaprotu, ko tu te cepies, tā vietā, lai atzītu, ka klišejas pašas par sevi nav nekas slikts un viss atkarīgs no tā, kas un kā tās lieto.
es nepiekrītu tam, ko tu saki, tāpēc, ka klišejas tādā šī vārda nozīmē, kā es to lietoju (t.i., standartsalīdzinājumi, kas tiek izteikti un rakstīti, nedomājot par to nozīmi un jēgu) man vēl joprojām šķiet draņķīgs stils (un es tā arī neesmu sapratusi definīciju, ko lieto tu, t.i., man ir radies iespaids, ka šī definīcija ietver bezmazvai visus tēlainos izteicienus, ko iespējams intuitīvi saprast) un tāpēc, ka tu sāki diskusiju ar domu par to, ka oriģinalitāte ir slikta, bet oriģinalitāte tādā šī vārda nozīmē, kā es to lietoju iepriekš rakstītajos komentāros (t.i., patstāvīga, no jauna izdomāta apzīmējuma lietošana) savienojumā ar precizitāti man vēl joprojām šķiet laba (un arī šeit tava definīcija, iespējams, ir atšķirīga, lai arī tu faktiski lieto vārdu "oriģināls" pilnīgi pretējās nozīmēs, tā ka šito ir grūti konstatēt)
a cepos es tikai par to, ka kārtējo reizi esmu padomājusi, ka ir jēga diskutēt internetā. varētu tak padomāt, ka ar vecumu nāk gudrība, bet skuju.
es ne tik daudz iebilstu pret oriģinalitāti, jo tā ir neizbēgama, ja tiek rakstīts pa īstam, bet to, kas to pavada - oriģinalitātes apziņa, tas ir zināma augstprātība un ambīcijas, vēlēšanās pateikt tā, kā neviens cits nav teicis. un tieši šīs ambīcijas visu sabojā. ja kaut kas ir oriģināls tikai tāpēc, ka tas ir tas, kas tas ir, pret to man nav pretenziju. īsāk, es par to, ka pieņemu tikai tādu oriģinalitāti, kas nav speciāli radīta kā oriģinalitāte, tādu, kuras radīšanas laikā kreisā roka nezin, ko labā dara. un galu galā, kāda jēga tādā oriģinālā un klišejiskā dalīšanā, ja šodienas oriģināls jau rīt varbūt ir klišeja. galvenais, lai teksts, vienalga, cik oriģināls vai neorģināls valodas lietojumā, trāpa mērķī un ir par lietu. |
|
|