Видишь, что я делаю; в чемодане оказалось пустое место, и я кладу туда сено; так и в жизненном нашем чемодане; чем бы его ни набили, лишь бы пустоты не было.

(Reply to this) (Thread)

votvot

(Reply to this) (Parent)

Man akal liekas, ka tiem domātājiem vnk dirsu slinkums no krēsla pacelt un gribasspēka pietrūkst roku no speķa šķēles nocelt. No personiskās pieredzes saku.

(Reply to this) (Parent)

Emmm, un tava meaningful life definīcija tādā gadījumā būtu?

Nē, nu, šad un tad uz paģirām uznāk "apcerīgais" par tēmu, kāda ir dzīves jēga, bet vienmēr jēdzīgākais secinājums no tā visa ir un būs tāds, ka, ja negribi sagruzīties, neapceri dzīves jēgu. Un starp citu, fiziska slodze kā reiz palīdz izvairīties no šiem apcerīguma emocionālajiem stāvokļiem. To, šķiet, par britu zinātnieki ir pierādījuši.

(Reply to this) (Thread)

nu tad ko tev te vajag, lai es meaningful life definēju (mandomāt, katram šī definīcija ir pilnīgi individuāla, tā ka nāksies vien tev domāt pašam savu... vai arī daudz, daudz skriet, kas mok ir vienkāršāk) vai lai eju pavingrot, a to pārāk daudz domāju?

(FYI, šitais ieraksts bija kā reiz bāzēts uz personiskās pieredzes novērojumiem, nevis abstrakts uzdirsiens kaut kādiem anonīmajiem neēdājiem/skrējējiem/hobijistiem.)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Godīgi sakot, ne viens, ne otrs. Bet man patika teksts par čemodānu un salmiem. Es vienkārši apjuku par uzskaitītajām lietām, un vēl arī laikmeta piesaukšanu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

laikmets kā reiz vietā, jo, man šķiet, agrāk cilvēkiem fiziska slodze+ķimerēšanās+uztura (un vispār iztikas) ierobežojumi bija ikdienas sastāvdaļa, nevis opcija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, pa skrejceļiem akurāt neskrēja, bet augstāka ranga cilvēkiem bija medības, kara apmācība, visādi tur zobencīņu, šausšanas u.c. trunīri. Varbūt par to nedomāja: "Ak! Man riepa jānodzen." Parastie ļautiņi, protams, ofisos nesēdēja, jo bija jādomā par izdzīvošanu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

exactly

(Reply to this) (Parent)

Nu, visi jau nevar budiskā mierā sēdēt, kasīt vēderu un mierpilni priecīgi lūkoties pasaulē un tai cauri.
(apskaužu mazliet tos, kas var)

(Reply to this)

es, redz, saku tieši to pašu, bet man pretī - tu par daudz domā, ej pavingro!

(Reply to this) (Thread)

vai arī - ej izgulies :)

(Reply to this) (Parent)

A es patiešām domāju, ka man derētu pavingrot, a to dirsa jau no domāšanas baigi liela palikusi.
Gandarījums un adrenalīns - tas tak labi. Bieži vien (un arī ilgtermiņā) pat labāk kā atklāsmes un paģiras.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

a kāpēc tu to skati kā divas dažādas un nesavienojamas lietas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē nu pēc tava ieraksta spriežot sanāk, ka tādā situācijā es apgalvoju, ka man nav "nav, uz kurieni aizbēgt, un nezinu pat, no kā". Lai gan...No otras puses - Reizēm varu to pateikt arī par spīti tam, ka nenodarbojos ne ar diētām, ne fizkultūrām, radošiem hobijiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nesapratu, kādā gadījumā?

Mandomāt, ir vairākas versijas
- cilvēkam ir iekšējais psc un viņš no tā laižas normāliem destruktīviem paņēmieniem (tip alko/narko/depresuha)
- cilvēkam ir iekšējais psc un viņš no tā laižas normāliem konstruktīviem (aļa veselīgiem) paņēmieniem (tip neēd/skrien/ķimerējas)
- cilvēkam nav nekāda iekšējā psc-a, jo tas ir veiksmīgi novākts ar reliģiju/filosofiju/psihoterapiju vai citu apziņas ierāmēšanas metodi
- cilvēkam nav nekāda iekšējā psc-a, jo pārāk liels ārējais psc, tb jāplosās pa Maslova piramīdas apakšējiem slāņiem tik traki, ka augšējiem nav laika
- ??? vnk nav kapacitātes iekšējam psc-am (šitam es tā īsti neticu, tb man šķiet, ka arī cilvēkiem, kas pirmajā acu uzmetienā atgādina nepilnīgi attīstījušas būtnes, ir iekšējā psc-a potenciāls)
- ??? SASNIEGTA NIRVĀNA, iekšējā psc-a nav un vispār honeybee ej skriet (vot arī neticu, ja nu vienīgi pāris cilvēkiem, kas visas cīņas jau ir izcīnījuši - bet figviņzin, cik es dzīvē esmu redzējusi potenciālos kandidātus, nu ir viņiem tas pats, ir)

Ganjauka lielākā daļa ļaužu izmanto pa drusciņai iz pirmajiem trijiem, tb kāds nebūt filosofiskais rāmis+mērens dzīves struktūru apjoms+aizliet mūli piektdienu vakaros

(Reply to this) (Parent) (Thread)

okej okej. viss pareizi.

(Reply to this) (Parent)

viss jau pareizi, tikai, pieņemu, ka izmisums ir normāla, par vēlama cilvēka eksistences pozīcija, kuru nedrīkst atmest, kā nederīgu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vo!
bet patiesībā - vismaz manā mazajā jokainajā šībrīža pasaulē - visi tie "neēdam pārāk daudz sūdu/nepīpējam tik daudz (šitais gan nestrādā)/regulāri darām x un y un z" pasākumi patiesībā stimulē tādu kvalitatīvu izmīzumu,

tb tad, kad dzīve neļurkājas, tad arī var ciest un tāpat zināt, ka saglabāsi cieņu savās acīs (vai, pareizāk, iekšējais respect par "pareizām" un konstruktīvām darbībām smuki izlīdzsvaro iekšējo psc par to, ka tu ciet tā kā tāds muļķis un tīneidžeris)

(Reply to this) (Parent)

Laikam jā.

(Reply to this)

Apzināties bezjēdzību.

(Reply to this)

es pieskaitītu arī darbu - celties, iet, darīt, plānot. ar to atšķirību, ka par darbu kā par kaut ko zināmā mērā obligātu un ne vienmēr īpaši patīkamu nodarbi vieglāk ir žēloties un spriedelēt, ko tik tajā laikā nevarētu sadarīt. tak cik bieži gan negadās tā, ka nekādi pienākumi vairs nesaista, bet hobijiem un visam, par ko tu te raksti laika atliek vēl mazāk. vienkārši satvara pietrūkst.

(Reply to this) (Thread)

tieši šodien lasīju Klārksona rakstu "Another day's holiday? Please, give me a break" - nedaudz uz citas nots, bet principā par to pašu.

"I took ten days off and by 11 o'clock the first morning I had drunk fourteen cups of coffee, read all the newspapers and the Guardian and then... and then what? By lunchtime I was so bored that I decided to hang a few pictures."

(Reply to this) (Parent)

jā, darbs pats par sevi. bet zin', ir daži (tipa es), kam vajag vēl vairāk visādu figņu sakrāmēt virsū, lai dabūtu sevi kautkādos rāmjos un vēnazzzz nepārgrieztu

(Reply to this) (Parent)