es pieskaitītu arī darbu - celties, iet, darīt, plānot. ar to atšķirību, ka par darbu kā par kaut ko zināmā mērā obligātu un ne vienmēr īpaši patīkamu nodarbi vieglāk ir žēloties un spriedelēt, ko tik tajā laikā nevarētu sadarīt. tak cik bieži gan negadās tā, ka nekādi pienākumi vairs nesaista, bet hobijiem un visam, par ko tu te raksti laika atliek vēl mazāk. vienkārši satvara pietrūkst.

(Reply to this) (Thread)

tieši šodien lasīju Klārksona rakstu "Another day's holiday? Please, give me a break" - nedaudz uz citas nots, bet principā par to pašu.

"I took ten days off and by 11 o'clock the first morning I had drunk fourteen cups of coffee, read all the newspapers and the Guardian and then... and then what? By lunchtime I was so bored that I decided to hang a few pictures."

(Reply to this) (Parent)

jā, darbs pats par sevi. bet zin', ir daži (tipa es), kam vajag vēl vairāk visādu figņu sakrāmēt virsū, lai dabūtu sevi kautkādos rāmjos un vēnazzzz nepārgrieztu

(Reply to this) (Parent)