viss jau pareizi, tikai, pieņemu, ka izmisums ir normāla, par vēlama cilvēka eksistences pozīcija, kuru nedrīkst atmest, kā nederīgu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vo!
bet patiesībā - vismaz manā mazajā jokainajā šībrīža pasaulē - visi tie "neēdam pārāk daudz sūdu/nepīpējam tik daudz (šitais gan nestrādā)/regulāri darām x un y un z" pasākumi patiesībā stimulē tādu kvalitatīvu izmīzumu,

tb tad, kad dzīve neļurkājas, tad arī var ciest un tāpat zināt, ka saglabāsi cieņu savās acīs (vai, pareizāk, iekšējais respect par "pareizām" un konstruktīvām darbībām smuki izlīdzsvaro iekšējo psc par to, ka tu ciet tā kā tāds muļķis un tīneidžeris)

(Reply to this) (Parent)