Jūnijs 1., 2011
| 16:24 - atteikties, aizskriet, nogrimt
|
Comments:
es, redz, saku tieši to pašu, bet man pretī - tu par daudz domā, ej pavingro!
A es patiešām domāju, ka man derētu pavingrot, a to dirsa jau no domāšanas baigi liela palikusi. Gandarījums un adrenalīns - tas tak labi. Bieži vien (un arī ilgtermiņā) pat labāk kā atklāsmes un paģiras.
a kāpēc tu to skati kā divas dažādas un nesavienojamas lietas?
Nē nu pēc tava ieraksta spriežot sanāk, ka tādā situācijā es apgalvoju, ka man nav "nav, uz kurieni aizbēgt, un nezinu pat, no kā". Lai gan...No otras puses - Reizēm varu to pateikt arī par spīti tam, ka nenodarbojos ne ar diētām, ne fizkultūrām, radošiem hobijiem.
nesapratu, kādā gadījumā?
Mandomāt, ir vairākas versijas - cilvēkam ir iekšējais psc un viņš no tā laižas normāliem destruktīviem paņēmieniem (tip alko/narko/depresuha) - cilvēkam ir iekšējais psc un viņš no tā laižas normāliem konstruktīviem (aļa veselīgiem) paņēmieniem (tip neēd/skrien/ķimerējas) - cilvēkam nav nekāda iekšējā psc-a, jo tas ir veiksmīgi novākts ar reliģiju/filosofiju/psihoterapiju vai citu apziņas ierāmēšanas metodi - cilvēkam nav nekāda iekšējā psc-a, jo pārāk liels ārējais psc, tb jāplosās pa Maslova piramīdas apakšējiem slāņiem tik traki, ka augšējiem nav laika - ??? vnk nav kapacitātes iekšējam psc-am (šitam es tā īsti neticu, tb man šķiet, ka arī cilvēkiem, kas pirmajā acu uzmetienā atgādina nepilnīgi attīstījušas būtnes, ir iekšējā psc-a potenciāls) - ??? SASNIEGTA NIRVĀNA, iekšējā psc-a nav un vispār honeybee ej skriet (vot arī neticu, ja nu vienīgi pāris cilvēkiem, kas visas cīņas jau ir izcīnījuši - bet figviņzin, cik es dzīvē esmu redzējusi potenciālos kandidātus, nu ir viņiem tas pats, ir)
Ganjauka lielākā daļa ļaužu izmanto pa drusciņai iz pirmajiem trijiem, tb kāds nebūt filosofiskais rāmis+mērens dzīves struktūru apjoms+aizliet mūli piektdienu vakaros
viss jau pareizi, tikai, pieņemu, ka izmisums ir normāla, par vēlama cilvēka eksistences pozīcija, kuru nedrīkst atmest, kā nederīgu.
vo! bet patiesībā - vismaz manā mazajā jokainajā šībrīža pasaulē - visi tie "neēdam pārāk daudz sūdu/nepīpējam tik daudz (šitais gan nestrādā)/regulāri darām x un y un z" pasākumi patiesībā stimulē tādu kvalitatīvu izmīzumu,
tb tad, kad dzīve neļurkājas, tad arī var ciest un tāpat zināt, ka saglabāsi cieņu savās acīs (vai, pareizāk, iekšējais respect par "pareizām" un konstruktīvām darbībām smuki izlīdzsvaro iekšējo psc par to, ka tu ciet tā kā tāds muļķis un tīneidžeris) |
|
|