pedeejaa laikaa man shkjiet, ka iemaciities to nevar
tas vai nu ir vai nu nav... speciaali piespiest sevi iemācīties just, iemacīties nemitīgi domāt par otru...

vai arī tas nav tas kas mums vajadzīgs... teiksim tā - nav vērts cīnīties... Varbūt pienāks diena, kad tas notiks pats no sevis...
es ceru..

Bailes un vilšanās?
varbūt mēģināt saskatīt to, kas iznīcina šīs sajūtas - tas kas tev liek smaidīt no sirds...

ar patīkamo elastīgi apiet visu nomācošo...

(Reply to this) (Thread)

tur jau tas joks, ka mīlestība it kā ir, es tikai nemāku to sniegt. nu, par saņemšanu lielāks pofigs laikam, bet, arī ja būtu ko ņemt, es vienkārši nemācētu paņemt.

bet ar bailēm un vilšanos ir vēl trakāk, jo abas ir pamatotas, t.i., man ir pamatots iemesls nesniegt mīlestību. un es vispār neticu. daudz kam. pamatoti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

varbuut probleema ir tieshi tajaa iemeslaa, zinot to, tu vienkarshi nevari ne sniegt miilestiibu, ne to panjemt... jo tas tarucee...

es nezinu, kas tas pa iemeslu, bet tas vareetu buut tas trauceeklis...

un tikai tiem citiem varbuutt liekas, ka bez pamata...
tev un man un katram, kursh kaut cik aizdomaajas ir savi pamatojumi visam...
Tas, ka mees ne vienmeer tos atklaajam nenoziimee, ka mums to nav...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

eh
man ir grūti pat pateikt "es mīlu", katru reizi saraujos. vienalga, par ko arī nebūtu runa.
pārāk bieži noklusējusi esmu? nez.
trauma no iepriekšējām attiecībām taču nevarētu būt tik fundamentāla, lai traucētu jebkādas turpmākas attiecības? galu galā nekas TĀDS jau tur nebija :/
un man pat attiecības nevajag, man vajag vienkārši spēt izpaust...
(aj, es te briesmīgi dreifēju, bet citādi nevar tikt ar sevi galā kā tikai muldot)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man atkal to pateikt ir ljoti viegli, bet vai tā ir... par to veel vareetu pastriideeties...

vajadzeetu jau just, kad vajag nokluseet, kad pateikt... /es veel to nemaaku, tas ar biezhi vien notiek spontaani/ un daudz kas ir atkariigs no otra... ja tu vienreiz pateiksi un vinja reakcija buus nepatiikama, tu tak otreiz vinjam to neteiksi...
Mees tak esam dazhaadi un katrs jau savadaak riikojas...

vecaas attieciibas, ja taas bijushas lielu pardziivoju pilnas noteikti atstaas iespaidu, bet jautaajums ir uz cik ilgu laiku... tas jau atkariigs no tevis... parasti jau saka, naaks jauna miilestiiba vecaa aizmirsiisies... kas parasti taa arii ir... citi atkal saka, ka miilestiiba ir tikai viena...
Par piemeeru pastaastiishu par savu krusteevu... jauniibaa apreceejaas 2 reizes... ar otro sievu tb manu krustmaati vinjhs nodziivoja ljoti ilgi... bet tajaa pashaa laikaa, kad vinja vinjam bija blakus... vinjsh dzeera, maukojaas apkaart... vinja aizgaaja prom peec cik tur padsmit gadiem... tagad vinjsh dziivo ar citu sievieti, kuru kaa pats saka nemiilot... VINJA DZIIVEE IR BIJUSI TIKAI VIENA MIILESTIIBA... nu mana krustmaate... kaut kaa pastulbi sanaak...

Katram savadaak...

Speeja izpaust, tu domaa, ka nekad nespeesi izpaust savas emocijas... tu jau tagad taas paud... Varbuut atziisties miilestiibaa rakstiski... varbuut taa tev bus vieglaak un otram cilveekam intresantaak :)...

variantu ir tiiiiiiik daudz....

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, iemīlēšanās jau ir izmēģināta :) un mīlas vēstules... aj. sāpīgs temats.

bez tam: šobrīd ir runa ne tik daudz par mīlestību pret kādu konkrētu personu, cik par mīlestību "vispār"... nu, par mīlestības pilnu attieksmi pret cilvēkiem, pret dzīvi. to ir grūti formulēt, bet kādreiz man tāda bija, tagad vairs nav, un pietrūkst.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

varbūt var un vajag radīt jaunas dziives formulas ...
iespeejams tas nav viegli, bet arii variants... :)
Cik nav dzirdeets, ka cilveeks visu saak no 0...
varbuut ir laiks arii tev ko taadu pasaakt...

es sev biezhi saku, no ko tu chiiksti... nepatiik saac visu no 0, bet ai kaa negribaas... tas tak ir tik gruuti :)

ai, es vispaar esmu slinkje ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

zini, kāpēc man bail sākt visu "no nulles"? tāpēc, ka es to jau esmu darījusi. un izrādījās, ka tādas "nulles" nemaz nav, ka manī ir bezgalība, ar ko jātiek galā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es patiesība vienreiz saaku visu no nulles... Kad man viss viss bija tik taal noriebies, ka taalak nebija kur... un liktens piespeleeja iespeeju ... saakt ko jaunu, mainiities... es izmantoju... bet taa, es nezinu vai es pati sanjemtos ko mainiit un ne viss ir pilniigi atkariigs no mums...
Mani piemeram kaitina, kad vecaaki saka, ka pilniigi viss ir atkariigs no tevis, nu taa tak nav... es varu censties, pleest sevi uz puseem, bet kaa nav taa nav... Kas vainiigs? Liktenis? Nelabvēlīga aura? Velns vinj zin...

Ja es piemeeram shodien pazaudeetu darbu, domaatu, ka pasaulei pienaacis gals un man viss ir jasaak no nulles... un taa arii buutu...
bet varbuut mums tikai liekas, ka viss ir tik bezgaliigs, tik bezgaliigi slikts... ja pamainiitu attieksmi, varbuut viss mainiitos?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mhm. attieksme. that's the key. mīlestība ir kaut kas biki krutāks par to, kas tiek mīlēts. un to, kas mīl. mīlestība ir TAS. Dievs. Enerģija. Spēks. Tas, no kā veidota pasaule.

Mļin, kā es varēju to aizmirst? Es taču vienmēr esmu to zinājusi...

(Reply to this) (Parent)

nē, es zinu, par ko ir runa.
ir runa par to, ka mīlestībai ir jābūt starojumam. Tādam, ka ir vienalga, kas ir objekts, jo starojums plūst pār visu un visiem... tas ir tas, ko es saucu par mīlestību, viss pārējais ir bullšic un saucams citos vārdos.

jā.
starojums, tas ir tas, kas man ir vajadzīgs. tad atkrīt visi nebūtiskie jautājumi par visām traumām un sāpēm, un bailēm un visu ko. starojums visu izārstē un salīmē kopā.
un to no malas neviens nevar izdarīt.

:)
šķiet, ka esmu atradusi atbildi, paldies :))) ja tu saprati, ko es gribēju ar to visu teikt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

sapratu ;)

(Reply to this) (Parent)

a citreiz starojums staro vien uz iekshu.. vajadzeetu uz aaru, bet kaut kaa tiek apslaapeets un iet uz iekshu. tad jaaizurbj sevii laikam caurums, lai tas tiek laukaa. vai jaaljauj, ka kaads izkozh vai iedur nazi

(Reply to this) (Parent) (Thread)

uj šitā gan nevajag... man no šitā ir bail. jālaiž uz āru gan, ne jau kaut kā briesmīgi izrādoties, vienkārši ļaujot starot uz āru. citādi tas sāk svilināt briesmīgi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nevaru nepiekrist, jaacenshas jaa. man jau ar no shitaa bail

(Reply to this) (Parent) (Thread)

samīļojiens :)
aj, šodien tik sasodīti viegli, pati nezinu, kāpēc, nē, zinu, bet baidos zināt :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

taas bailes - neticiibas un shaubu maasa.
bet ja ir VIEGLUMS, tas jau ir.. nu ja spaarni nu :)
kaut kaa to spaarnishkjiibu notureet vajk peec iespeejas ilgaak

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tāpēc jau es te skraidu apkārt un mīļojos :) reku uz katru samīļojienu bišķi priecīgāk paliek

// egoiste, ne? ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet taa vajk.
egoistus ar labestiibu saujaa vajk.
:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mh
aj, šodien gribas to pārvērst par principu :) blandīties apkārt pa SC un visus samīļot ;)

(Reply to this) (Parent)

Kaut kāda iemesla pēc pateikt "es mīlu" es nevaru. Tāpat arī nespēju un nemāku paust arī citas emocijas. Bet es iztieku nesakot. Tāpat jau no rīcības, žestiem, intonācijām balsī var vairāk saprast nekā no vārdiem. Trakāk ir tad, ja just arī neprot. Man otrs cilvēks liekas mīļš, man gribas kopā pavadīt laiku, ir kaut kādi žesti un mīmikas, pēc kurām es ļoti ilgojos, bet es pat sev nevaru pateikt, vai mīlu. Dažreiz man šķiet, ka es vairāk ņemu nekā dodu, dažreiz man liekas, ka viss varētu būt krietni labāk, bet patiesībā, cik atceros, man vajadzēja vairāk kā pusgadu, kamēr es iemācījos uzticēties un nebaidīties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ah, nu, par laimi, man džeka nav, attiecīgi šādas problēmas atkrīt ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet pret džeku to mīlestību ir krietni vieglāk iemācīties nekā pret dzīvi un cilvēkiem kā tādiem. Un tur man vispār pat ideju nav, ko var darīt. Un mans negatīvisms košļā mani pašu tā, ka siekalas vien šķīst uz visām pusēm.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nez, jocīgā kārtā man ir otrādi :) džeks ir tikai piesaistes punkts, caur kuru var mīlēt visu, un beigu galā kļūst nebūtiski, caur ko šī mīlestība tiek sūknēta, atvainojos par tehnisko izteiksmi ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Iesākumā jā, bet tad, kad pie tās jau pierasts, īgnums pret pasauli un sevi atjaunojas vecajā spozmē. Tā, ka man palīdz tikai iemīlēšanās pacilājošais posms :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man piemīt paradums laiku pa laikam iemīlēties atkal un atkal :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet ko darīt starpposmos? ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

elpot dziļi :)

aj, ko tu man jautā, man sen nav bijis tā, ka es būtu bijusi kopā ar cilvēku, kurā neesmu nemitīgi iemīlējusies.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ar cilvēku jau viss labi, bet pasaulesmīlestībai nepietiek.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

uh.
grūti pateikt.
es taga laikam esmu pārrunājusies par šo tēmu, neko vairs nevaru izmuldēt ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

;)

(Reply to this) (Parent)

un tagaad, kad mums ir vismaz kaut kas, mees to baidaamies pazaudeet... iestastot sev, kur nu ko labaak vareetu uzsaakt...
atkal paies pusgads kameer kaut kas buus... labaak ciinities par veco... censties, iemaciities...

bet nevienmeer taa ir...
jaskatas no situaacijas...

ai, es te aizfilosofeejos...
man tak majaas jaiet ;)

lai jums abaam jauks piektdienas vakars ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tev tāpat ;)

(Reply to this) (Parent)

Ir bail pazaudēt, jo ir viegli būt kopā ;) Ir tikai dažas lietas, kuras nesaprotu un kuras sanikno, bet otrā jau nevar ielīst.

Tev arī jauku vakaru. Es sēžu mājās viens pats un cenšos sevi piespiest pastādāt :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es jau ar esmu atapkalj...
nu majaas... :)
man te shodien praatu sachakareeja, piesienas siikumiem..
ja jau tik gudri, lai pashi taisa webu... besii araa..
man liekas es nespeeshu stradaat pa naudu, nespeeshu uztaisit taa kaa veelas citi... es ziimeju, ka man sanaak, kaa juutu... man patiik ja man patiik... a tas ko es taisu pa naudu man vairs nepatiik...
bet naudu gribaas...

Sirkes jaunkundzes dileema...
:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man likās, ka tev viss labi ar tiem pasūtītājiem.
Laikam gan ir gandrīz vai jāiemācās mazāk sirdi ielikt, bet taisīt, kā vajag.
Sarežģīti.
Bet, kas maksā, tas pasūta mūziku.
Un tu vairs neesi brīvs savās fantāzijās.

Man arī būtu grūti gan jau. Bet man vēl ilgi līdz tam, lai kāds man būtu ar mieru naudu maksāt :D

Varbūt iemācīsies sadzīvot ar savu dilemu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nee nu ir jau kartiiba, bet piesienaas siikumiem, mani tas kaitina... :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:DDD Ar to jau gan laikam nāksies sadzīvot, cits vairāk, cits mazāk piekasīsies. Tieši pie dizaina piesienās? Tipa - te es gribētu lielāku rimbulīti un šito zaļo strīpiņu zilu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tieshi taa ;)

(Reply to this) (Parent)

man ar shitaa ir. un neko nesaprotu.
es domaaju, ka taa varbuut ir intraverto cilveeku nelaime. kad sniedzu - man liekas, ka par daudz un tad gauzhos un gauzhos un baidos liidz varbuut tas, kam sniedz, pazuud. un tad atkal bail. un panjemt nemaaku, jo liekas, ja nu tikai "tas taa joka peec"..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

uh
same here :(

(Reply to this) (Parent)