Oktobris 29., 2004
| 17:37 - Vēl viens jautājums:
|
Comments:
ah, nu, par laimi, man džeka nav, attiecīgi šādas problēmas atkrīt ;)
Bet pret džeku to mīlestību ir krietni vieglāk iemācīties nekā pret dzīvi un cilvēkiem kā tādiem. Un tur man vispār pat ideju nav, ko var darīt. Un mans negatīvisms košļā mani pašu tā, ka siekalas vien šķīst uz visām pusēm.
nez, jocīgā kārtā man ir otrādi :) džeks ir tikai piesaistes punkts, caur kuru var mīlēt visu, un beigu galā kļūst nebūtiski, caur ko šī mīlestība tiek sūknēta, atvainojos par tehnisko izteiksmi ;)
Iesākumā jā, bet tad, kad pie tās jau pierasts, īgnums pret pasauli un sevi atjaunojas vecajā spozmē. Tā, ka man palīdz tikai iemīlēšanās pacilājošais posms :)
man piemīt paradums laiku pa laikam iemīlēties atkal un atkal :)
bet ko darīt starpposmos? ;)
elpot dziļi :)
aj, ko tu man jautā, man sen nav bijis tā, ka es būtu bijusi kopā ar cilvēku, kurā neesmu nemitīgi iemīlējusies.
Ar cilvēku jau viss labi, bet pasaulesmīlestībai nepietiek.
uh. grūti pateikt. es taga laikam esmu pārrunājusies par šo tēmu, neko vairs nevaru izmuldēt ;) |
|
|
|
Sviesta Ciba |