Bet pret džeku to mīlestību ir krietni vieglāk iemācīties nekā pret dzīvi un cilvēkiem kā tādiem. Un tur man vispār pat ideju nav, ko var darīt. Un mans negatīvisms košļā mani pašu tā, ka siekalas vien šķīst uz visām pusēm.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nez, jocīgā kārtā man ir otrādi :) džeks ir tikai piesaistes punkts, caur kuru var mīlēt visu, un beigu galā kļūst nebūtiski, caur ko šī mīlestība tiek sūknēta, atvainojos par tehnisko izteiksmi ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Iesākumā jā, bet tad, kad pie tās jau pierasts, īgnums pret pasauli un sevi atjaunojas vecajā spozmē. Tā, ka man palīdz tikai iemīlēšanās pacilājošais posms :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man piemīt paradums laiku pa laikam iemīlēties atkal un atkal :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet ko darīt starpposmos? ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

elpot dziļi :)

aj, ko tu man jautā, man sen nav bijis tā, ka es būtu bijusi kopā ar cilvēku, kurā neesmu nemitīgi iemīlējusies.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ar cilvēku jau viss labi, bet pasaulesmīlestībai nepietiek.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

uh.
grūti pateikt.
es taga laikam esmu pārrunājusies par šo tēmu, neko vairs nevaru izmuldēt ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

;)

(Reply to this) (Parent)