Oktobris 29., 2004
 | 17:37 - Vēl viens jautājums:
|
Comments:
Kaut kāda iemesla pēc pateikt "es mīlu" es nevaru. Tāpat arī nespēju un nemāku paust arī citas emocijas. Bet es iztieku nesakot. Tāpat jau no rīcības, žestiem, intonācijām balsī var vairāk saprast nekā no vārdiem. Trakāk ir tad, ja just arī neprot. Man otrs cilvēks liekas mīļš, man gribas kopā pavadīt laiku, ir kaut kādi žesti un mīmikas, pēc kurām es ļoti ilgojos, bet es pat sev nevaru pateikt, vai mīlu. Dažreiz man šķiet, ka es vairāk ņemu nekā dodu, dažreiz man liekas, ka viss varētu būt krietni labāk, bet patiesībā, cik atceros, man vajadzēja vairāk kā pusgadu, kamēr es iemācījos uzticēties un nebaidīties.
ah, nu, par laimi, man džeka nav, attiecīgi šādas problēmas atkrīt ;)
Bet pret džeku to mīlestību ir krietni vieglāk iemācīties nekā pret dzīvi un cilvēkiem kā tādiem. Un tur man vispār pat ideju nav, ko var darīt. Un mans negatīvisms košļā mani pašu tā, ka siekalas vien šķīst uz visām pusēm.
nez, jocīgā kārtā man ir otrādi :) džeks ir tikai piesaistes punkts, caur kuru var mīlēt visu, un beigu galā kļūst nebūtiski, caur ko šī mīlestība tiek sūknēta, atvainojos par tehnisko izteiksmi ;)
Iesākumā jā, bet tad, kad pie tās jau pierasts, īgnums pret pasauli un sevi atjaunojas vecajā spozmē. Tā, ka man palīdz tikai iemīlēšanās pacilājošais posms :)
man piemīt paradums laiku pa laikam iemīlēties atkal un atkal :)
bet ko darīt starpposmos? ;)
elpot dziļi :)
aj, ko tu man jautā, man sen nav bijis tā, ka es būtu bijusi kopā ar cilvēku, kurā neesmu nemitīgi iemīlējusies.
Ar cilvēku jau viss labi, bet pasaulesmīlestībai nepietiek.
uh. grūti pateikt. es taga laikam esmu pārrunājusies par šo tēmu, neko vairs nevaru izmuldēt ;)
un tagaad, kad mums ir vismaz kaut kas, mees to baidaamies pazaudeet... iestastot sev, kur nu ko labaak vareetu uzsaakt... atkal paies pusgads kameer kaut kas buus... labaak ciinities par veco... censties, iemaciities...
bet nevienmeer taa ir... jaskatas no situaacijas...
ai, es te aizfilosofeejos... man tak majaas jaiet ;)
lai jums abaam jauks piektdienas vakars ;)
Ir bail pazaudēt, jo ir viegli būt kopā ;) Ir tikai dažas lietas, kuras nesaprotu un kuras sanikno, bet otrā jau nevar ielīst.
Tev arī jauku vakaru. Es sēžu mājās viens pats un cenšos sevi piespiest pastādāt :)
es jau ar esmu atapkalj... nu majaas... :) man te shodien praatu sachakareeja, piesienas siikumiem.. ja jau tik gudri, lai pashi taisa webu... besii araa.. man liekas es nespeeshu stradaat pa naudu, nespeeshu uztaisit taa kaa veelas citi... es ziimeju, ka man sanaak, kaa juutu... man patiik ja man patiik... a tas ko es taisu pa naudu man vairs nepatiik... bet naudu gribaas...
Sirkes jaunkundzes dileema... :)
Man likās, ka tev viss labi ar tiem pasūtītājiem. Laikam gan ir gandrīz vai jāiemācās mazāk sirdi ielikt, bet taisīt, kā vajag. Sarežģīti. Bet, kas maksā, tas pasūta mūziku. Un tu vairs neesi brīvs savās fantāzijās.
Man arī būtu grūti gan jau. Bet man vēl ilgi līdz tam, lai kāds man būtu ar mieru naudu maksāt :D
Varbūt iemācīsies sadzīvot ar savu dilemu.
nee nu ir jau kartiiba, bet piesienaas siikumiem, mani tas kaitina... :)
:DDD Ar to jau gan laikam nāksies sadzīvot, cits vairāk, cits mazāk piekasīsies. Tieši pie dizaina piesienās? Tipa - te es gribētu lielāku rimbulīti un šito zaļo strīpiņu zilu? |
|
|