Oktobris 29., 2004
| 17:37 - Vēl viens jautājums:
|
Comments:
eh man ir grūti pat pateikt "es mīlu", katru reizi saraujos. vienalga, par ko arī nebūtu runa. pārāk bieži noklusējusi esmu? nez. trauma no iepriekšējām attiecībām taču nevarētu būt tik fundamentāla, lai traucētu jebkādas turpmākas attiecības? galu galā nekas TĀDS jau tur nebija :/ un man pat attiecības nevajag, man vajag vienkārši spēt izpaust... (aj, es te briesmīgi dreifēju, bet citādi nevar tikt ar sevi galā kā tikai muldot)
man atkal to pateikt ir ljoti viegli, bet vai tā ir... par to veel vareetu pastriideeties...
vajadzeetu jau just, kad vajag nokluseet, kad pateikt... /es veel to nemaaku, tas ar biezhi vien notiek spontaani/ un daudz kas ir atkariigs no otra... ja tu vienreiz pateiksi un vinja reakcija buus nepatiikama, tu tak otreiz vinjam to neteiksi... Mees tak esam dazhaadi un katrs jau savadaak riikojas...
vecaas attieciibas, ja taas bijushas lielu pardziivoju pilnas noteikti atstaas iespaidu, bet jautaajums ir uz cik ilgu laiku... tas jau atkariigs no tevis... parasti jau saka, naaks jauna miilestiiba vecaa aizmirsiisies... kas parasti taa arii ir... citi atkal saka, ka miilestiiba ir tikai viena... Par piemeeru pastaastiishu par savu krusteevu... jauniibaa apreceejaas 2 reizes... ar otro sievu tb manu krustmaati vinjhs nodziivoja ljoti ilgi... bet tajaa pashaa laikaa, kad vinja vinjam bija blakus... vinjsh dzeera, maukojaas apkaart... vinja aizgaaja prom peec cik tur padsmit gadiem... tagad vinjsh dziivo ar citu sievieti, kuru kaa pats saka nemiilot... VINJA DZIIVEE IR BIJUSI TIKAI VIENA MIILESTIIBA... nu mana krustmaate... kaut kaa pastulbi sanaak...
Katram savadaak...
Speeja izpaust, tu domaa, ka nekad nespeesi izpaust savas emocijas... tu jau tagad taas paud... Varbuut atziisties miilestiibaa rakstiski... varbuut taa tev bus vieglaak un otram cilveekam intresantaak :)...
variantu ir tiiiiiiik daudz....
nu, iemīlēšanās jau ir izmēģināta :) un mīlas vēstules... aj. sāpīgs temats.
bez tam: šobrīd ir runa ne tik daudz par mīlestību pret kādu konkrētu personu, cik par mīlestību "vispār"... nu, par mīlestības pilnu attieksmi pret cilvēkiem, pret dzīvi. to ir grūti formulēt, bet kādreiz man tāda bija, tagad vairs nav, un pietrūkst.
varbūt var un vajag radīt jaunas dziives formulas ... iespeejams tas nav viegli, bet arii variants... :) Cik nav dzirdeets, ka cilveeks visu saak no 0... varbuut ir laiks arii tev ko taadu pasaakt...
es sev biezhi saku, no ko tu chiiksti... nepatiik saac visu no 0, bet ai kaa negribaas... tas tak ir tik gruuti :)
ai, es vispaar esmu slinkje ;)
zini, kāpēc man bail sākt visu "no nulles"? tāpēc, ka es to jau esmu darījusi. un izrādījās, ka tādas "nulles" nemaz nav, ka manī ir bezgalība, ar ko jātiek galā.
Es patiesība vienreiz saaku visu no nulles... Kad man viss viss bija tik taal noriebies, ka taalak nebija kur... un liktens piespeleeja iespeeju ... saakt ko jaunu, mainiities... es izmantoju... bet taa, es nezinu vai es pati sanjemtos ko mainiit un ne viss ir pilniigi atkariigs no mums... Mani piemeram kaitina, kad vecaaki saka, ka pilniigi viss ir atkariigs no tevis, nu taa tak nav... es varu censties, pleest sevi uz puseem, bet kaa nav taa nav... Kas vainiigs? Liktenis? Nelabvēlīga aura? Velns vinj zin...
Ja es piemeeram shodien pazaudeetu darbu, domaatu, ka pasaulei pienaacis gals un man viss ir jasaak no nulles... un taa arii buutu... bet varbuut mums tikai liekas, ka viss ir tik bezgaliigs, tik bezgaliigi slikts... ja pamainiitu attieksmi, varbuut viss mainiitos?
mhm. attieksme. that's the key. mīlestība ir kaut kas biki krutāks par to, kas tiek mīlēts. un to, kas mīl. mīlestība ir TAS. Dievs. Enerģija. Spēks. Tas, no kā veidota pasaule.
Mļin, kā es varēju to aizmirst? Es taču vienmēr esmu to zinājusi...
nē, es zinu, par ko ir runa. ir runa par to, ka mīlestībai ir jābūt starojumam. Tādam, ka ir vienalga, kas ir objekts, jo starojums plūst pār visu un visiem... tas ir tas, ko es saucu par mīlestību, viss pārējais ir bullšic un saucams citos vārdos.
jā. starojums, tas ir tas, kas man ir vajadzīgs. tad atkrīt visi nebūtiskie jautājumi par visām traumām un sāpēm, un bailēm un visu ko. starojums visu izārstē un salīmē kopā. un to no malas neviens nevar izdarīt.
:) šķiet, ka esmu atradusi atbildi, paldies :))) ja tu saprati, ko es gribēju ar to visu teikt.
a citreiz starojums staro vien uz iekshu.. vajadzeetu uz aaru, bet kaut kaa tiek apslaapeets un iet uz iekshu. tad jaaizurbj sevii laikam caurums, lai tas tiek laukaa. vai jaaljauj, ka kaads izkozh vai iedur nazi
uj šitā gan nevajag... man no šitā ir bail. jālaiž uz āru gan, ne jau kaut kā briesmīgi izrādoties, vienkārši ļaujot starot uz āru. citādi tas sāk svilināt briesmīgi.
nevaru nepiekrist, jaacenshas jaa. man jau ar no shitaa bail
samīļojiens :) aj, šodien tik sasodīti viegli, pati nezinu, kāpēc, nē, zinu, bet baidos zināt :)
taas bailes - neticiibas un shaubu maasa. bet ja ir VIEGLUMS, tas jau ir.. nu ja spaarni nu :) kaut kaa to spaarnishkjiibu notureet vajk peec iespeejas ilgaak
tāpēc jau es te skraidu apkārt un mīļojos :) reku uz katru samīļojienu bišķi priecīgāk paliek
// egoiste, ne? ;)
bet taa vajk. egoistus ar labestiibu saujaa vajk. :)
mh aj, šodien gribas to pārvērst par principu :) blandīties apkārt pa SC un visus samīļot ;)
Kaut kāda iemesla pēc pateikt "es mīlu" es nevaru. Tāpat arī nespēju un nemāku paust arī citas emocijas. Bet es iztieku nesakot. Tāpat jau no rīcības, žestiem, intonācijām balsī var vairāk saprast nekā no vārdiem. Trakāk ir tad, ja just arī neprot. Man otrs cilvēks liekas mīļš, man gribas kopā pavadīt laiku, ir kaut kādi žesti un mīmikas, pēc kurām es ļoti ilgojos, bet es pat sev nevaru pateikt, vai mīlu. Dažreiz man šķiet, ka es vairāk ņemu nekā dodu, dažreiz man liekas, ka viss varētu būt krietni labāk, bet patiesībā, cik atceros, man vajadzēja vairāk kā pusgadu, kamēr es iemācījos uzticēties un nebaidīties.
ah, nu, par laimi, man džeka nav, attiecīgi šādas problēmas atkrīt ;)
Bet pret džeku to mīlestību ir krietni vieglāk iemācīties nekā pret dzīvi un cilvēkiem kā tādiem. Un tur man vispār pat ideju nav, ko var darīt. Un mans negatīvisms košļā mani pašu tā, ka siekalas vien šķīst uz visām pusēm.
nez, jocīgā kārtā man ir otrādi :) džeks ir tikai piesaistes punkts, caur kuru var mīlēt visu, un beigu galā kļūst nebūtiski, caur ko šī mīlestība tiek sūknēta, atvainojos par tehnisko izteiksmi ;)
Iesākumā jā, bet tad, kad pie tās jau pierasts, īgnums pret pasauli un sevi atjaunojas vecajā spozmē. Tā, ka man palīdz tikai iemīlēšanās pacilājošais posms :)
man piemīt paradums laiku pa laikam iemīlēties atkal un atkal :)
bet ko darīt starpposmos? ;)
elpot dziļi :)
aj, ko tu man jautā, man sen nav bijis tā, ka es būtu bijusi kopā ar cilvēku, kurā neesmu nemitīgi iemīlējusies.
Ar cilvēku jau viss labi, bet pasaulesmīlestībai nepietiek.
uh. grūti pateikt. es taga laikam esmu pārrunājusies par šo tēmu, neko vairs nevaru izmuldēt ;)
un tagaad, kad mums ir vismaz kaut kas, mees to baidaamies pazaudeet... iestastot sev, kur nu ko labaak vareetu uzsaakt... atkal paies pusgads kameer kaut kas buus... labaak ciinities par veco... censties, iemaciities...
bet nevienmeer taa ir... jaskatas no situaacijas...
ai, es te aizfilosofeejos... man tak majaas jaiet ;)
lai jums abaam jauks piektdienas vakars ;)
Ir bail pazaudēt, jo ir viegli būt kopā ;) Ir tikai dažas lietas, kuras nesaprotu un kuras sanikno, bet otrā jau nevar ielīst.
Tev arī jauku vakaru. Es sēžu mājās viens pats un cenšos sevi piespiest pastādāt :)
es jau ar esmu atapkalj... nu majaas... :) man te shodien praatu sachakareeja, piesienas siikumiem.. ja jau tik gudri, lai pashi taisa webu... besii araa.. man liekas es nespeeshu stradaat pa naudu, nespeeshu uztaisit taa kaa veelas citi... es ziimeju, ka man sanaak, kaa juutu... man patiik ja man patiik... a tas ko es taisu pa naudu man vairs nepatiik... bet naudu gribaas...
Sirkes jaunkundzes dileema... :)
Man likās, ka tev viss labi ar tiem pasūtītājiem. Laikam gan ir gandrīz vai jāiemācās mazāk sirdi ielikt, bet taisīt, kā vajag. Sarežģīti. Bet, kas maksā, tas pasūta mūziku. Un tu vairs neesi brīvs savās fantāzijās.
Man arī būtu grūti gan jau. Bet man vēl ilgi līdz tam, lai kāds man būtu ar mieru naudu maksāt :D
Varbūt iemācīsies sadzīvot ar savu dilemu.
nee nu ir jau kartiiba, bet piesienaas siikumiem, mani tas kaitina... :)
:DDD Ar to jau gan laikam nāksies sadzīvot, cits vairāk, cits mazāk piekasīsies. Tieši pie dizaina piesienās? Tipa - te es gribētu lielāku rimbulīti un šito zaļo strīpiņu zilu? |
|
|