Oktobris 29., 2004
| 17:37 - Vēl viens jautājums:
|
Comments:
nē, es zinu, par ko ir runa. ir runa par to, ka mīlestībai ir jābūt starojumam. Tādam, ka ir vienalga, kas ir objekts, jo starojums plūst pār visu un visiem... tas ir tas, ko es saucu par mīlestību, viss pārējais ir bullšic un saucams citos vārdos.
jā. starojums, tas ir tas, kas man ir vajadzīgs. tad atkrīt visi nebūtiskie jautājumi par visām traumām un sāpēm, un bailēm un visu ko. starojums visu izārstē un salīmē kopā. un to no malas neviens nevar izdarīt.
:) šķiet, ka esmu atradusi atbildi, paldies :))) ja tu saprati, ko es gribēju ar to visu teikt.
a citreiz starojums staro vien uz iekshu.. vajadzeetu uz aaru, bet kaut kaa tiek apslaapeets un iet uz iekshu. tad jaaizurbj sevii laikam caurums, lai tas tiek laukaa. vai jaaljauj, ka kaads izkozh vai iedur nazi
uj šitā gan nevajag... man no šitā ir bail. jālaiž uz āru gan, ne jau kaut kā briesmīgi izrādoties, vienkārši ļaujot starot uz āru. citādi tas sāk svilināt briesmīgi.
nevaru nepiekrist, jaacenshas jaa. man jau ar no shitaa bail
samīļojiens :) aj, šodien tik sasodīti viegli, pati nezinu, kāpēc, nē, zinu, bet baidos zināt :)
taas bailes - neticiibas un shaubu maasa. bet ja ir VIEGLUMS, tas jau ir.. nu ja spaarni nu :) kaut kaa to spaarnishkjiibu notureet vajk peec iespeejas ilgaak
tāpēc jau es te skraidu apkārt un mīļojos :) reku uz katru samīļojienu bišķi priecīgāk paliek
// egoiste, ne? ;)
bet taa vajk. egoistus ar labestiibu saujaa vajk. :)
mh aj, šodien gribas to pārvērst par principu :) blandīties apkārt pa SC un visus samīļot ;) |
|
|
|
Sviesta Ciba |