Oktobris 29., 2004
 | 17:37 - Vēl viens jautājums:
|
Comments:
man atkal to pateikt ir ljoti viegli, bet vai tā ir... par to veel vareetu pastriideeties...
vajadzeetu jau just, kad vajag nokluseet, kad pateikt... /es veel to nemaaku, tas ar biezhi vien notiek spontaani/ un daudz kas ir atkariigs no otra... ja tu vienreiz pateiksi un vinja reakcija buus nepatiikama, tu tak otreiz vinjam to neteiksi... Mees tak esam dazhaadi un katrs jau savadaak riikojas...
vecaas attieciibas, ja taas bijushas lielu pardziivoju pilnas noteikti atstaas iespaidu, bet jautaajums ir uz cik ilgu laiku... tas jau atkariigs no tevis... parasti jau saka, naaks jauna miilestiiba vecaa aizmirsiisies... kas parasti taa arii ir... citi atkal saka, ka miilestiiba ir tikai viena... Par piemeeru pastaastiishu par savu krusteevu... jauniibaa apreceejaas 2 reizes... ar otro sievu tb manu krustmaati vinjhs nodziivoja ljoti ilgi... bet tajaa pashaa laikaa, kad vinja vinjam bija blakus... vinjsh dzeera, maukojaas apkaart... vinja aizgaaja prom peec cik tur padsmit gadiem... tagad vinjsh dziivo ar citu sievieti, kuru kaa pats saka nemiilot... VINJA DZIIVEE IR BIJUSI TIKAI VIENA MIILESTIIBA... nu mana krustmaate... kaut kaa pastulbi sanaak...
Katram savadaak...
Speeja izpaust, tu domaa, ka nekad nespeesi izpaust savas emocijas... tu jau tagad taas paud... Varbuut atziisties miilestiibaa rakstiski... varbuut taa tev bus vieglaak un otram cilveekam intresantaak :)...
variantu ir tiiiiiiik daudz....
nu, iemīlēšanās jau ir izmēģināta :) un mīlas vēstules... aj. sāpīgs temats.
bez tam: šobrīd ir runa ne tik daudz par mīlestību pret kādu konkrētu personu, cik par mīlestību "vispār"... nu, par mīlestības pilnu attieksmi pret cilvēkiem, pret dzīvi. to ir grūti formulēt, bet kādreiz man tāda bija, tagad vairs nav, un pietrūkst.
varbūt var un vajag radīt jaunas dziives formulas ... iespeejams tas nav viegli, bet arii variants... :) Cik nav dzirdeets, ka cilveeks visu saak no 0... varbuut ir laiks arii tev ko taadu pasaakt...
es sev biezhi saku, no ko tu chiiksti... nepatiik saac visu no 0, bet ai kaa negribaas... tas tak ir tik gruuti :)
ai, es vispaar esmu slinkje ;)
zini, kāpēc man bail sākt visu "no nulles"? tāpēc, ka es to jau esmu darījusi. un izrādījās, ka tādas "nulles" nemaz nav, ka manī ir bezgalība, ar ko jātiek galā.
Es patiesība vienreiz saaku visu no nulles... Kad man viss viss bija tik taal noriebies, ka taalak nebija kur... un liktens piespeleeja iespeeju ... saakt ko jaunu, mainiities... es izmantoju... bet taa, es nezinu vai es pati sanjemtos ko mainiit un ne viss ir pilniigi atkariigs no mums... Mani piemeram kaitina, kad vecaaki saka, ka pilniigi viss ir atkariigs no tevis, nu taa tak nav... es varu censties, pleest sevi uz puseem, bet kaa nav taa nav... Kas vainiigs? Liktenis? Nelabvēlīga aura? Velns vinj zin...
Ja es piemeeram shodien pazaudeetu darbu, domaatu, ka pasaulei pienaacis gals un man viss ir jasaak no nulles... un taa arii buutu... bet varbuut mums tikai liekas, ka viss ir tik bezgaliigs, tik bezgaliigi slikts... ja pamainiitu attieksmi, varbuut viss mainiitos?
mhm. attieksme. that's the key. mīlestība ir kaut kas biki krutāks par to, kas tiek mīlēts. un to, kas mīl. mīlestība ir TAS. Dievs. Enerģija. Spēks. Tas, no kā veidota pasaule.
Mļin, kā es varēju to aizmirst? Es taču vienmēr esmu to zinājusi...
nē, es zinu, par ko ir runa. ir runa par to, ka mīlestībai ir jābūt starojumam. Tādam, ka ir vienalga, kas ir objekts, jo starojums plūst pār visu un visiem... tas ir tas, ko es saucu par mīlestību, viss pārējais ir bullšic un saucams citos vārdos.
jā. starojums, tas ir tas, kas man ir vajadzīgs. tad atkrīt visi nebūtiskie jautājumi par visām traumām un sāpēm, un bailēm un visu ko. starojums visu izārstē un salīmē kopā. un to no malas neviens nevar izdarīt.
:) šķiet, ka esmu atradusi atbildi, paldies :))) ja tu saprati, ko es gribēju ar to visu teikt.
a citreiz starojums staro vien uz iekshu.. vajadzeetu uz aaru, bet kaut kaa tiek apslaapeets un iet uz iekshu. tad jaaizurbj sevii laikam caurums, lai tas tiek laukaa. vai jaaljauj, ka kaads izkozh vai iedur nazi
uj šitā gan nevajag... man no šitā ir bail. jālaiž uz āru gan, ne jau kaut kā briesmīgi izrādoties, vienkārši ļaujot starot uz āru. citādi tas sāk svilināt briesmīgi.
nevaru nepiekrist, jaacenshas jaa. man jau ar no shitaa bail
samīļojiens :) aj, šodien tik sasodīti viegli, pati nezinu, kāpēc, nē, zinu, bet baidos zināt :)
taas bailes - neticiibas un shaubu maasa. bet ja ir VIEGLUMS, tas jau ir.. nu ja spaarni nu :) kaut kaa to spaarnishkjiibu notureet vajk peec iespeejas ilgaak
tāpēc jau es te skraidu apkārt un mīļojos :) reku uz katru samīļojienu bišķi priecīgāk paliek
// egoiste, ne? ;)
bet taa vajk. egoistus ar labestiibu saujaa vajk. :)
mh aj, šodien gribas to pārvērst par principu :) blandīties apkārt pa SC un visus samīļot ;) |
|
|