Marts 24., 2017
| 09:35
|
Comments:
Interesants uzdevums, katrā ziņā, kā reiz tāpēc, ka varēsi savu rezultātu salīdzināt ar citiem, kas to darījuši, kritikas netrūkst.
>JA grāmatas loģika ir valīda UN korekti pētījumi apliecina, ka premisas ir patiesas premisas ir pamatotas TAD grāmatas secinājumi ir patiesi, pamatoti.
Ieviešot 'korekti pētījumi' tu uzņemies pienākumi līdzīgi analīzēt visus avotus un to avotu avotus, kas darba apjomu palielinās eksponenciāli, kā arī rada tevis jau pamanīto problēmu 'a ko darīt ar pētījumiem, uz kuriem konkrētie autori neatsaucas, bet kas pierāda pretējo'. Pie tam, neviens pētījums nebūs 100% korekts, tā kā tāpat katrreiz būs tāds ambivalents 'vai šis ir gana korekts šim pielietojumam'.
Ir iespējami trīs dažādi uzdevumi: 'Vai grāmatas secinājumi ir pamatoti ar tiem avotiem, kuru analīze ir tajā iekļauta? 'Vai grāmatas secinājumi joprojām ir pamatoti, ja ņemam vērā visus avotus, par kuru esamību tās autori nenoliedzami zināja/tiem bija jāzin'? 'Vai grāmatas secinājumi uzskatāmi par pamatotiem arī šobrīd'?
Grūti uzminēt, tieši kuru no šiem vingrinājumiem vēlies izpildīt.
Pirmais ir tīri argumentācijas vingrinājums, ļoti forši kā tāds, bet tālāk vingrinājuma rezultātam nav būtiskas vērtībs.
Katrs no pārējiem būvējas uz pabeigtu iepriekšējo..
Par treniņu loģikā neuztraucies, tu arī tāpat esi jau krietni priekšā tiem 80% kam treniņš ir bijis, bet eksāmens beigās nokārtots labākajā gadījumā iekaļot. T.i. citiem ir ilgi un dikti jāmācās, lai tiktu līdz tavam līmenim. Tas kā ar zīmēšanu.
nu apmēram tā
I pati grāmata
1. "kas mums vajadzīgs, lai šajā grāmatā esošo argumentu varētu pierādīt" 2. "vai autori to visu pierāda, vai arī atstāj caurumus" 2a "ja autori atstāj caurumus, vai šos caurumus var žigli aizpičkāt ar zināmiem pētījumiem" (nu, teiksim, ja viņiem ir viena no galvenajām premisām "amerikā tiek nodrošinātas vienlīdzīgas tiesības" un viņi šīs premisas patiesumu nepierāda, lai arī ir solījušies pierādīt, to droši vien ir iespējams izdarīt viņu vietā)
---
II domāšana, izejot no grāmatas (ja pietiek laika/spēka/motivācijas)
3. vai grāmatā esošie pierādījumi ir korekti => apdeitojam uz jaunākajiem izejot no principa "šis pierāda autoru premisu, bet labāk" 4. vai tās premisas, kas nav pierādītas un nav viegli pierādāmas (ja tādas ir atklājušās 2. fāzē), ir iespējams pierādīt (kas mums priekš tam vajadzīgs, rinse, repeat) 5. vai tās premisas, kas grāmatā ir pierādītas čerez že, tagad var pierādīt/apgāzt kaut kādos krutākos veidos (galu galā zinātne ta gājusi uz priekšu)
also, bļaķ, pierādīts, pamatots, patiess, trīs dažādi termini droši vien, vai ne? un es viņus lietoju interchangeably, āāā
Ah, jā, šitais ir piņķerīgi, es arī nereti nojaucos un smagi sagrēkojos. Bet tā vispār, vienkāršoti:
-) pierādīts attiecas uz faktu; -) pamatots attiecas uz secinājumiem, kas balstīti uz pierādītiem faktiem; -) patiess attiecas uz loģisku slēdzienu, pie kā nonākam no premisām (premisas tavam mērķim tad būtu pamatoti secinājumi).
vai, precīzāk, ja loģika ir izčekota un ir valīda ja mums ir faktuālas premisas, tad katrai *pierādītai* premisai piešķiram vērtību "patiess" rezultātā dabūnam pamatotu secinājumu, tb "ir patiesi, ka.."
ja šis pamatotais secinājums tiek izmantots nākamajā slēdzienā, tad nākamajā slēdzienā, lai nonāktu pie pamatota secinājuma, vajadzētu *pierādītas* premisas (tās, kuras ir pierādāmas kā fakti) *pamatotas* premisas (tās, kuras mēs iepriekšējā slēdzienā dabūjām kā secinājumus)
un tā tālāk, līdz es paņemu akadēmisko :D
nu tbš ja kaut kur gala secinājums būtu "es neesmu zaķis", tad pamatots secinājums būtu "ir patiesi, ka es neesmu zaķis", nevis "es esmu zaķis", es ceru, ka šito es nenoformulēju nepareizi D:
Premisas var būt gan faktuāls teikums (I p.k. sākās 1914.g.), gan pamatots secinājums (Nozīmīgs I p.k. sākšanās iemesls bija valstu savstarpējie līgumi), gan absurds teikums, kas neatbilst realitātei (Rudmatainiem cilvēkiem nav dvēseles.), utt. Formālajai loģikai par to nospļauties, premisas atbilstība realitātei nav loģikas objekts. Līdz ar to loģikā uz premisām netiek attiecināti tādi izvertējumi kā "pierādīts" vai "pamatots".
Tālāk, no premisām mēs nonākam pie slēdziena, kurš var būt vai nu patiess, vai aplams. (Šī sistēma ir siloģisms) Aplams slēdziens veidojas tad, ja tiek pielaista kaut viena loģikas kļūda. Augstāk piemēros jau minēju, ka ir iespējama premisu virkne, kad, ievērojot visus loģikas likumus, pie slēdziena tomēr nav iespējams nonākt.
Tālāk, ja mēs jau runājam par sarežģītu tekstu, kur tiek izmantota sistēma ar siloģismu virkni, tad kaut kādā brīdī ikviens no loģiskajiem (jeb patiesajiem) slēdzieniem pats var kļūt par premisu. Siloģismu virknē tad jau ir svarīgi, lai premisa būtu patiesa.
Tā kaut kā, cik nu es atceros.
(St. citu, lv valodā sarakstītā Ivana Vedina "Loģika" ir ļoti labs lasāmmateriāls, lai iebrauktu visos šitajos pamatos. Piem., es te jau tagad močīju par siloģismiem, lai gan jāsāk vispār būtu ar to, kas ir jēdzieni, kādi ir to apjomi un to loģiskās attiecības.)
//gan absurds teikums, kas neatbilst realitātei (Rudmatainiem cilvēkiem nav dvēseles.//
šis kāreiz ir patiess teikums.
Dvēseles neeksistē => cilvēkiem nav dvēseļu => rudmatainiem cilvēkiem nav dvēseļu.
Es teiktu, ka absurdā teikuma piemērs patiesībā ir vismaz pamatotā secinājuma, ja ne fakta līmenī, tas tikai nav pietiekami vispārīgs. ;>
Also, jā, priekš ievada parastā gala formālajā loģikā Vedins tiešām ir neslikts, I concur.
ē, kas tagad šajā kontekstā ir 'loģisks slēdziens'? Premisa+premisa=secinājums, bet gan katra premisa un secinājums atsevišķi, gan tas viss kopā ir loģiski slēdzieni, ne?
(Un tāpēc es neieteiktu lietot 'patiess' - jo tas nozīmē ne tikai '100% realitātei atbilstošs', bet tā ir arī vienkārši loģiska slēdziena vērtība, kas realitatei var neatbilst - un tad, kad neatbildīs, aiziesi pa premisām atpakaļ rekursijā, kas jau tā kaitinoši, bet ja vēl vislaik 'patiess' pret 'nepatiess' un atcerēties kāpēc tika nomainīts, ja sanāks kaut kur vienā posmā zaram mainīt atpakaļ... tad lietot 'pamatots, bet nepatiess' vai 'patiess, tomēr nepamatots' varētu tā kā būt vienkāršāk.)
nuuu es tā saprotu ka patiess:
- matenē: pierādīts, tāds kas nesatur kļūdas - empīrikā (fizikā un visā kas uz viņu reducējas tb visā): tāds, kas izpildās ar pietiekami lielu [iepriekš sarunāts, kādu] varbūtību.
Es pats šim nolūkam izmantoju atšķirību starp "empīriski patiess" (no sērijas "Pirmais Pasaules karš sākās 1914. g. 28. jūlijā") un "matemātiski/loģiski patiess" (no sērijas "eiπ + 1 = 0").
Lūk. Jo bez šī nošķīruma nav iespējams noformulēt, kur tieši ir problēma gadījumos, kad oponents/teksta autors izmanto korektus izejas datus, bet nonāk pie aplama slēdziena/secinājuma.
Par pirmo rindkopu - ok, varbūt tagad kļūdos, bet atmiņā ir, ka siloģisms izskatās šitā:
premisa a premisa b utt. - - - slēdziens
Bet par "patiess" un "aplams" gan esmu drošāka, ka tā ir pareizā terminoloģija.
Vobš, man pašai vajag Vedina Loģiku pārlasīt, jo formas ta atceros, a par terminoloģiju gan neesmu tik droša.
Man jau tas pats, padsmit gadus nav lasīta un pat tad 'ā, ar formām tiec galā, terminoloģijas nezināšanu piedosim' nemotivēja ļoti atcerēties. |
|
|