Marts 24., 2017
| 09:35
|
Comments:
ē, kas tagad šajā kontekstā ir 'loģisks slēdziens'? Premisa+premisa=secinājums, bet gan katra premisa un secinājums atsevišķi, gan tas viss kopā ir loģiski slēdzieni, ne?
(Un tāpēc es neieteiktu lietot 'patiess' - jo tas nozīmē ne tikai '100% realitātei atbilstošs', bet tā ir arī vienkārši loģiska slēdziena vērtība, kas realitatei var neatbilst - un tad, kad neatbildīs, aiziesi pa premisām atpakaļ rekursijā, kas jau tā kaitinoši, bet ja vēl vislaik 'patiess' pret 'nepatiess' un atcerēties kāpēc tika nomainīts, ja sanāks kaut kur vienā posmā zaram mainīt atpakaļ... tad lietot 'pamatots, bet nepatiess' vai 'patiess, tomēr nepamatots' varētu tā kā būt vienkāršāk.)
nuuu es tā saprotu ka patiess:
- matenē: pierādīts, tāds kas nesatur kļūdas - empīrikā (fizikā un visā kas uz viņu reducējas tb visā): tāds, kas izpildās ar pietiekami lielu [iepriekš sarunāts, kādu] varbūtību.
Es pats šim nolūkam izmantoju atšķirību starp "empīriski patiess" (no sērijas "Pirmais Pasaules karš sākās 1914. g. 28. jūlijā") un "matemātiski/loģiski patiess" (no sērijas "eiπ + 1 = 0").
Lūk. Jo bez šī nošķīruma nav iespējams noformulēt, kur tieši ir problēma gadījumos, kad oponents/teksta autors izmanto korektus izejas datus, bet nonāk pie aplama slēdziena/secinājuma.
Par pirmo rindkopu - ok, varbūt tagad kļūdos, bet atmiņā ir, ka siloģisms izskatās šitā:
premisa a premisa b utt. - - - slēdziens
Bet par "patiess" un "aplams" gan esmu drošāka, ka tā ir pareizā terminoloģija.
Vobš, man pašai vajag Vedina Loģiku pārlasīt, jo formas ta atceros, a par terminoloģiju gan neesmu tik droša.
Man jau tas pats, padsmit gadus nav lasīta un pat tad 'ā, ar formām tiec galā, terminoloģijas nezināšanu piedosim' nemotivēja ļoti atcerēties. |
|
|
|
Sviesta Ciba |