Jūlijs 11., 2016
| 12:34
|
Comments:
informeeju. reiz krematorijaa paneemu urnu un man liidzi iedeva izzinu, ar kuru var so urnu glabaat kapos. bet mees to urnu glabaajaam iipasaa vietaa pie maajas, tam izzinu nevajadzeeja. ar urnu var dariit ko grib.
jē, man vajag bēres ar visiem piebambāsiem :)
Zārciņš no pulierēta koka vai saplāksnis, toties smuki apstiepts ar audumu? Kādu šķidrautu vēlēsieties? Drēbītes pati gādāsiet (ja ne, kapu kantora meitene aizies uz RIMI un nopirks, trū storī)? Apavi - savi vai kantora čības? Cik sveces? Garīdznieks? Kādas konfesijas, savējais vai no kantora? Cerams, ka ne pareizticīgais, alkatīgākus un bezkaunīgākus rupučus par pareizticīgajiem garīdzniekiem būs grūti atrast. Kur banketu rīkosat? Kuru vedīsiet uzkost, kuram pateiksiet paldies turpat kapos un lai vācas, no kurienes nācis? Kāda mūzika - vijolnieks, pūtējs, ērģelnieks, visi kopā, jebkura kombinācija, mobilais telefons, kas atskaņo mūziku?
whaaaaa, omg! cik lieliski, "noslēpumainais apbedīšanas birojs", kas sadarbojas ar policiju,mmm
"Ja zini, ka tieši tādas atvadas vēlētos pats aizgājējs, nebaidieties izmantot arī dzīvo mūziku. Tā ir ierasta prakse visā pasaulē, kas bērēm piešķir īpašu noskaņu un liek aizmirst par visām sērām, liekot saprast to, ka aizgājējs pavisam vienkārši ir devies uz labāku dzīves vietu."
..interesanti, CIK sūdīgai tai dzīvajai mūzikai jābūt? :D
..uun šitais teksts, kas reāli pārliecina, ka tā autors varētu palīdzēt iemācīt teikt efektīvu runu: Tomēr tas var visu, kaut nedaudz, atvieglot. Redziet, ļoti svarīgi ir tas, ka mēs paši sevī esam radījuši pārliecību par to, ka esam gatavi dažāda veida grūtībām. Esam sevi pārliecinājuši par to, ka mēs zinām, kā tieši mums ir nepieciešams rīkoties attiecīgās situācijās. Kad attiecīgais brīdis pienāks, mēs, pavisam noteikti, būsim pilnība pārsteigti par notiekošie un tas mūsos radīs zināmu apjukumu. Tomēr, ja vien mēs rūpīgi novērtēsim visu notiekošo un savu uzmanību koncentrēsim uz to, par ko esam domājuši iepriekš, šī situācija ātri vien var pilnība izmainīties. Mēs būsim spējīgi pateikt pareizos un visatbilstošākos vārdus. Tieši to, ka ir patiešām nepieciešams šādā situācijā. http://atols.lv/ko-teikt-beres/
"veiksmīgs apbedīšanas process" :D
veiksmīgi ir tad, kad zārkam neizkrīt dibens un mācītājs Āmen vietā nepasaka kaut ko stiprāku, tas ir būtiski :)
Un, lai klients paliek zem zemes.
omg! mana māte bija apbedīšanas biroja vadītāja vairākus gadus un, jā, tieši tā viņa vienmēr runāja! tieši tādiem vārdiem :D
hesus un tas man tagad uzjundīja, kā mums dažreiz zvanīja uz māju tikko nomirušo radinieki un tad man manā agrīnajā vecumā viņiem bija tā mierīgi jāpastāsta -- nu, no sākuma zvaniet policijai, tad morgam, tad tam. man liekas, ka ārstu tur jau vairs nevajadzēja, neatceros.
veel varu piebilst, ka cilveeks parasti nomirst slimniicaa, un tur ir kontakti ar apbediitaajiem. bet ja cilveeks pirm slimniicas ir cietis no negadiijuma (piemeeram apdedzinaajies un veelaak nomiris apdegumu centraa), tad vinu no turienes ved uz tiesu mediciinas iestaadiijumu un vinu var dabuut tikai peec nedeelas. muusu gadiijumaa taa iestaade peec muusu piekrisanas pati sazinaajaas ar krematoriju, kas atbrauca ar savu transportu, taalaak bija sarunas ar krematoorijas darbinieci, un reekins beigaas bija tikai viens.
aha, well, mums tur ir sarežģītāka situācija, tb cilvēks ir diezgan frīkainas slepkavības upuris un morgs vilcinās viņu atdot (turklāt cilvēks enīvej ir ķermeni novēlējis zinātnei*), attiecīgi radinieki uztaisījuši megashady darījumu un organizē bēres ar tukšu zārku, jo BĒRES VAJAG**
*tos, kuru ķermeņi ir novēlēti zinātnei, izmanto līdz pēdējam un tad kremē da norok Mārtiņa kapos bez vārda un uzvārda, kas ģimenītei, protams, neder; dabiskas nāves gadījumā viņi droši vien būtu to ķermeni nafig nevienam neatdevuši
**domāju, ka legāli tas īsti nav iespējams, bet nu kurš būs tas idiots, kas par visu to pasūdzētos - miršanas apliecība ir, faktu par tukšo zārku zina tikai noslēpumainais apbedīšanas kantoris, kas savukārt ir dabūjis zobos kušķi naudas, un plāns ir, kā jau šajā ģimenītē pierasts, "labāk palūgt piedošanu nekā atļauju"
nu, vaj tukšu urnu sobstvenno, tas būtu vieglāk, bet mazāk efektīvi.
nianse taada, ka diez vai vins nokluust parastaa morgaa. vins nokluust tiesu mediciinas tajaa iestaadee, un tiek izsniegts no turienes, un par morgu to nesauc. no krematorijas dod urnu peec apbediisanas ceremonijas, bet varbuut to var apiet, jaanoskaidro. muusu gadiijumaa bija divas beeres, vienas riigaa krematorijaa ar tuviniekim un otras taalos laukos ar visu ciemu. kapseetai vajag to papiiru, diez vai vinas driikst bez taa, vinaam tacu arii ir kontroles. taa ka atliek pastaisiitas urnas apbediisana piemaajas birziitee, tur gan gailis pakal nedziedaas. un visiem jaapastaasta, ka nelaikis vairaakkaart teicis, ka grib tikt apbediits tiesi tajaa birziitee. muusu gadiijumaa nelaikis tiesaam taa gribeeja, nekaadus kapus nevajadzeeja.
tiesu mediciinas insrtituuts. tur nokluust ne savaa naavee aizgaajusie.
*nopūta* jā, labi, nenokļūst parastā morgā, same difference šajā gadījumā, jo kad viņi to līķi vēl dabūs, ja vispār.
un par cilvēkiem, kas grib visu nokārtot tā, lai likumiem ir okei un neviens gailis pakaļ nevar dziedāt, grāmatas neraksta, nu vismaz ne šo grāmatu. šī grāmata ir par principiāliem cilvēkiem, kam vajag tā, kā viņiem vajag.
| From: | ezss |
Date: | 11. Jūlijs 2016 - 16:47 |
---|
| | | (Link) |
|
par Mārtiņa kapiem ļoti interesanti
var būt tā, ka nevis vilcinās, bet ilgi jāgaida uz atdošanu, ja tur sanāk 'rinda' vai, piemēram, jāgaida uz specifiskām toksikoloģijas analīzēm (kas gan ir riskanti, jo ir vielas, kas ātri sadalās un pēc tam neuzrādās). principā - atdod tad, kad ir skaidrs tiešais nāves cēlonis un ķermenis vairs neskaitās 'pierādījums'. līdz ar to nedēļa var būt ātrākais. pie sarežģīta veida pašnāvībām arī ilgāk
ar tiem, kuri ir novēlējušies zinātnei arī ir sarežģīti. ja pareizi atceros no insaideru stāstītā, tos ķermeņus ilgi uzglabā sasaldētus un neaiztiek, jo var gadīties, ka tuvinieki tiesājas un tad neko nevar darīt kamēr neaiziet līdz augstākajām instancēm kas nav pārsūdzamas. un tikai tad sekcē un pēta un mācās vai atdod apbedīšanai
Un no otras puses - nostāsti par naktī pie krematorijas pieripojošām automāšīnām ar haltūriņām.
nu tam jau Vladis Spāre savu ķepu uzlicis, nebūs :) |
|
|