hestia ([info]hestia) rakstīja,
@ 2005-06-06 11:39:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:The Doors- Riders On The Storm

Kad pēcpusdienās ceriņkrūmi, paguruši smagos ziedķekarus nesot, liecas vējā turpat līdz pašai zemei, un man dzied Džims Morisons par braucējiem vētrā, tad ļoti sāp sirds. Kā lai pasaka šo aritmētiku? Tā ir tikpat vienkārša kā ģitāras gaudošana klusumā, bet aizvien nekad neatminama. Varbūt sērās ilgas tomēr ir daļa no gaisa sastāva. Tās jāelpo, līdz mirsti.<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]hestia
2005-06-06 12:34 (saite)
Man, savukārt, šī dziesma un vēl dažas, un brīnījos, kā pēc tādas mūzikas, pēc tāda vakara cilvēks aizvien var palikt dzīvs...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]lee
2005-06-06 12:35 (saite)
Jaa..tā aptuveni arī:)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hestia
2005-06-06 12:37 (saite)
Bet cilvēks vienmēr paliek dzīvs- šis ņirdzīgais aritmētikas vienkāršums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]lee
2005-06-06 12:39 (saite)
Izdzīvošanas instinkts...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hestia
2005-06-06 12:41 (saite)
Ne tik daudz kā instinkts šajā gadījumā- man šķiet, vairāk kā pats par sevi saprotams, kā koki stāv, salti izslējušies pēc vētras.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]lee
2005-06-06 13:42 (saite)
Nu tad vienkārši pašsaglabāšanās...:)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?