hestia ([info]hestia) rakstīja,
@ 2005-04-11 15:14:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry

Sēdēt klusumā pie loga, kurā pa brīdim iesitas lietus lāses, skatīties uz sabiezējušo pelēcību, kas pieglaužas sienām, virs debesīm sazīmēt pamestību, kas savelkas vēja nestos mākoņos. Vēderā izjust fizisku badu, tukšumu, kas gaudodams graužas ķermenī, uz rokām sataustīt vēsuma trīsas, kas pamazām apaudzē visu ādu. Un neko nedarīt. Neko nemainīt. Nest šo brīdi kā pienaglotu pie sirds.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]piii
2005-04-11 16:33 (saite)
"Vēderā izjust fizisku badu, tukšumu, kas gaudodams graužas ķermenī, uz rokām sataustīt vēsuma trīsas, kas pamazām apaudzē visu ādu. Un neko nedarīt. Neko nemainīt." ej nu sazin, kas ir un kas nav pieņemami, bet šis man neliekas skaisti redzēt. vienkārši grimt grūtsirdībā, skaisti skumt un neko nedarīt. purvs.
var jau būt, ka es kļūdos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hestia
2005-04-11 16:39 (saite)
Nekļūdās neveins un visi. Bet es, piemēram, uztveru dzīvi vairāk kā impresijas nevis kā praktiskas dabas darbības. Jebkura impresija man ir skaista, lai cik arī grūtsirdīga nebūtu. Ja Tev ir citādi, tad man par to tikai prieks, cilvēki vēl nav zaudējuši savas spējas atšķirties.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

:)
[info]piii
2005-04-11 16:53 (saite)
jā nu man šodien tā doma nez no kurienes par Tevi. vēl pirms lasīju, ko raksti. doma - ko Tu īsti daridzīvē, kas esi. lasot Tevi, šķiet, ka Tu tā arī vienmēr sēdi pie loga vai kur citur, tā skaisti, netverami, lēni izdzīvojot iekšējās sajūtas. kā viduslaikos. domāju, kā Tu to spēj šai ātrajā darīšanas laikmetā..

piedod, pārāk uzbrūkoši sanāca un ne mana daļa taču, katram savs. bet nu.. kā jau vienmēr kādi bet paliek.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: :)
[info]hestia
2005-04-11 17:14 (saite)
Nē, nē, es neņēmu ļaunā, noteikti ne, es jau neesmu tā, "ar kuras muti runā patiesība". Un dzīvotprasmju atšķirības man ir svētas.
Savā ziņā Tev ir taisnība, mans apcerīgums ir pataloģisks un nepiemērots "ātrajam darīšanas laikmetam" (kuram nteikti piemīt sava burvība), nekad neesmu varējusi iztikt bez sava procenta dienas nolādēšanas lēnprātībai, sēdēšanai pie logiem un nekā nedarīšanai. Bet bez šīs dienišķās devas es nevaru. Un man vispār patīk tā lēni... Laikmeta atbira :)))

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]hekate
2005-04-11 23:22 (saite)
tā ir ar vientulību. kad jūtos vientuļa, nu tā, nevis skaisti vientuļa, bet dusmīgi izmisusi uz savu raksturu un arī visu pasauli, kam es neinteresēju.. tādos brīzos nav ne mazākās iespējas kā vien neko nedarīt, lai to mainītu. vienīgais ko darīt, ir padziļināt savas izjūtas vēl vairāk. (tad var sajust tajā ko skaistu)

/(tikai visdziļakā mīnusa skaistums spēj novest pie kādas nebūt pluss zīmes vēlāk.)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?