Sviesta Ciba |

hestia (

hestia) rakstīja,
@ 2005-04-11 15:14:00

Sēdēt klusumā pie loga, kurā pa brīdim iesitas lietus lāses, skatīties uz sabiezējušo pelēcību, kas pieglaužas sienām, virs debesīm sazīmēt pamestību, kas savelkas vēja nestos mākoņos. Vēderā izjust fizisku badu, tukšumu, kas gaudodams graužas ķermenī, uz rokām sataustīt vēsuma trīsas, kas pamazām apaudzē visu ādu. Un neko nedarīt. Neko nemainīt. Nest šo brīdi kā pienaglotu pie sirds.

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	hekate 2005-04-11 15:27 (saite)
	un sirdi sanaglotu ar kuņģi. ledainām, sarūsējušām naglām. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	hestia 2005-04-11 15:51 (saite)
	Nu, jā, sirds, protams, ir sanaglota ar kuņģi, tas nudien nav nekāds poētiskums, tas ir nenoliedzami. Naglu izvēle gan laikam paliek paša cilvēka ziņā. Manējās varētu būt nedaudz līkas, ar sīkiem, gandrīz nemanāmiem rūsas pigmentiem :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	piii 2005-04-11 15:29 (saite)
	kāpēc? (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	hestia 2005-04-11 15:49 (saite)
	Tā-pēc. Vienmēr viss ir tā-pēc. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	piii 2005-04-11 15:52 (saite)
	vienmēr viss nekad balts melns (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	hestia 2005-04-11 15:54 (saite)
	Nav melnbalts, protams, ir pelēcīgs ar ēnām un toņu pārejām. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	piii 2005-04-11 15:58 (saite)
	nav arī vienmēr viss. kāpēc neko nedarīt? tieši tagad, tieši šai brīdī. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	hestia 2005-04-11 16:00 (saite)
	Tāds brīdis. Varbūt tas ir fatālisms, bet reizēm cilvēks pakļaujas esošajai situācijai un neķeras pie aizsargmehānismiem. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	sin 2005-04-11 16:03 (saite)
	it kā apzinoties, ka šis nav īstais brīdis, lai ko mainītu.. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	hestia 2005-04-11 16:10 (saite)
	Jā, precīzi :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	piii 2005-04-11 16:04 (saite)
	vai darīt un mainīt ir aizsargmehānisms? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	hestia 2005-04-11 16:12 (saite)
	Jā, manuprāt ir gan. Manuprāt mūsu dzinulis ir izmisums un bailes no tukšuma, no nekā, tādēļ mēs bieži vien paniski ģenerējam "kaut ko", kas, protams, ir dabiski un "pareizi". (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	piii 2005-04-11 16:19 (saite)
	vai nevar kā dzinulis būt tieksme uz gaismu, nevis bailes no tumsas, tukšuma, nekā, vienalga, kā to nosaukt? aiziet uz skaistu mūzikas koncertu, nevis uz krogu ne tāpēc, ka bail piedzerties, bet tāpēc, ka mūzika pacilā un dara dzīvi skaistāku. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

hestia
2005-04-11 16:25 (saite)

Gaismas un tumsas spēki? Nē, tādā gadījumā es esmu par mērenību. Man neeksistē gaisma un tumsa. Ir krēsla, autošā rīta gaisma, kailās dienas debesis un tādā garā. Viss, kas pacilā un dara dzīvi skaistāku, ir ļoti vēlami. Bet tas bieži vien ir kā noklāt zvēru lamatas ar zariem un sūnām, lai šķistu, ka bedres apakšā nemaz nav. Bet varbūt ir pavisam pieņemami skaisti redzēt gan to bedri, gan aiziet uz mūzikas koncertu?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

piii
2005-04-11 16:33 (saite)

"Vēderā izjust fizisku badu, tukšumu, kas gaudodams graužas ķermenī, uz rokām sataustīt vēsuma trīsas, kas pamazām apaudzē visu ādu. Un neko nedarīt. Neko nemainīt." ej nu sazin, kas ir un kas nav pieņemami, bet šis man neliekas skaisti redzēt. vienkārši grimt grūtsirdībā, skaisti skumt un neko nedarīt. purvs.
var jau būt, ka es kļūdos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	hestia 2005-04-11 16:39 (saite)
	Nekļūdās neveins un visi. Bet es, piemēram, uztveru dzīvi vairāk kā impresijas nevis kā praktiskas dabas darbības. Jebkura impresija man ir skaista, lai cik arī grūtsirdīga nebūtu. Ja Tev ir citādi, tad man par to tikai prieks, cilvēki vēl nav zaudējuši savas spējas atšķirties. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

piii
2005-04-11 16:53 (saite)

jā nu man šodien tā doma nez no kurienes par Tevi. vēl pirms lasīju, ko raksti. doma - ko Tu īsti daridzīvē, kas esi. lasot Tevi, šķiet, ka Tu tā arī vienmēr sēdi pie loga vai kur citur, tā skaisti, netverami, lēni izdzīvojot iekšējās sajūtas. kā viduslaikos. domāju, kā Tu to spēj šai ātrajā darīšanas laikmetā..

piedod, pārāk uzbrūkoši sanāca un ne mana daļa taču, katram savs. bet nu.. kā jau vienmēr kādi bet paliek.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: :)

hestia
2005-04-11 17:14 (saite)

Nē, nē, es neņēmu ļaunā, noteikti ne, es jau neesmu tā, "ar kuras muti runā patiesība". Un dzīvotprasmju atšķirības man ir svētas.
Savā ziņā Tev ir taisnība, mans apcerīgums ir pataloģisks un nepiemērots "ātrajam darīšanas laikmetam" (kuram nteikti piemīt sava burvība), nekad neesmu varējusi iztikt bez sava procenta dienas nolādēšanas lēnprātībai, sēdēšanai pie logiem un nekā nedarīšanai. Bet bez šīs dienišķās devas es nevaru. Un man vispār patīk tā lēni... Laikmeta atbira :)))

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

hekate
2005-04-11 23:22 (saite)

tā ir ar vientulību. kad jūtos vientuļa, nu tā, nevis skaisti vientuļa, bet dusmīgi izmisusi uz savu raksturu un arī visu pasauli, kam es neinteresēju.. tādos brīzos nav ne mazākās iespējas kā vien neko nedarīt, lai to mainītu. vienīgais ko darīt, ir padziļināt savas izjūtas vēl vairāk. (tad var sajust tajā ko skaistu)

/(tikai visdziļakā mīnusa skaistums spēj novest pie kādas nebūt pluss zīmes vēlāk.)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	sin 2005-04-11 16:04 (saite)
	un reizēm ir tādi brīži, ka mūsos iekšā nav spēka priekam... (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	hestia 2005-04-11 16:12 (saite)
	Arī tā. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	sin 2005-04-11 15:41 (saite)
	šī ir šodienas bilde, rīt būs cita.. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	hestia 2005-04-11 15:48 (saite)
	Tieši tā- bilde. Šīs visas ir tikai mēmas bildes, aizlienētas no bezgalīgās, labirinta veida galerijas. Kaut arī bildes dažreiz liekas kā viena otras spoguļa attēls, tās mūždien ir citas. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Navigate: