Sviesta Ciba |

hestia (

hestia) rakstīja,
@ 2012-01-29 11:22:00

(Uznāk tāda sajūta, ka esmu no vilciena sastāva atdalījies vagons, kas inerces pēc vēl traucas uz priekšu pa sliedēm. Bet neviens mani nevelk, nav nekādu saistību, notikumu ķēdes.)

Patiesībā jau dzīvē nekas nenotiek. Ne īstenībā. Viss ir tikai uzsapņots pa virsu Lielajam Nekam. Mēs pamostamies vieni un tukšumā. Un brīdi vēl nedaudz brīnāmies. Bet gaisā ir palikuši tikai kultūrslāņa putekļi. Savādi vizuļojoši.

(Viss sākas un beidzas ar neko.)

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	tajnosti 2012-01-29 12:08 (saite)
	Šis liek iegremdēt zodu plaukstās un vērties kaut kur... tukšumā. Jā. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	hestia 2012-01-29 12:16 (saite)
	Es pašlaik skatos uz salto sauli, un VissIrTikSkaists. Savādi, ka skaistums var būt tik nedziedināms pat tad, ja sevī tu veries kaut kur tukšumā. Dzīve mūždien kā kaut kāda zāļu nepanesamība vai nesavienojamība, un tomēr mēs tai pieķeramies ar nagiem tieši iekšā ādā, tieši iekšā paši savā asiņu plūdumā. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

tajnosti
2012-01-29 14:41 (saite)

Patikšana un pieķeršanās, kas izriet vairāk no vērošanas nevis piedalīšanās... Brīžam sajūta, ka savai dalībai kaut kā trūktu motīvu, pietiktu ar smaržu jušanu, krāsu redzēšanu, ielu arhitektūras un telpu interjeru piredzi, grāmatu un filmu izzināšanu. Un tad kaut kas piemeklē, it kā ataust- citus taču reizēm sāpina šāda nepiedalīšanās. Un tā pazūd skaistums, vieglums, reizēm ticība. Bet viss turpinās tikpat ierasti smagnēji.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	hestia 2012-01-29 20:18 (saite)
	Interesanti, vai Tev tā nepiedalīšanās ir dabisks stāvoklis vai tomēr kā reakcija uz to, kā un kas ir. Vai Tu esi kādreiz par to domājusi/analizējusi? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

tajnosti
2012-01-30 07:47 (saite)

Pirms gadiem dažiem, šķiet, pašanalīze nodarbināja pārlieku, varbūt izdevās mazliet pietuvoties iemesliem, tomēr tie nav viennozīmīgi. Lielākoties rīcība varētu būt reakcija uz to, kas veido vai maina temperamentu. Bet kaut kā biedē ģenētiskais aspekts, kas pēc būtības simbolizē lielu Vienatni- nav radinieku, tie nemaz nepiedzimst, nav kontaktu ar varbūt iespējamajiem attālajiem radiem, jo tos tradicionāli nedibina un arī manī nav šīs komunikablitātes. Kaut kādā aspektā pieticīgums, piekāpīgums pat izriet no bailēm sāpināt, balstoties pieredzē, ka aizgriezties, aizsteigties, aiziet, neatbildēt, neatsaukties un novērsties sanāk pat pārlieku labi, vairāku paaudžu garumā. Sajūta ir klātesoša, tā nekur neizzūd, it kā dzīve tiktu strebta laukā, jo kas ievārīts, tas nu ir, bet labais pārsvarā saistās ar Vienatnē būšanu.

Nu jā, mēģinājums kaut ko skicēt var aiziet nevajadzīgā garumā... :)

Un kā ir Tev ar vienatni?
Ja drīkst tik personisku jautājumu...

Kā arī, paldies par to friendly, kuru pieminēji kādā ierakstā, tas ir jūtams, daždien mēnesī sastapšanās kā skaists piedzīvojums. Viss jau ir mainīgs, bet tomēr ir tādas emocijas kā sekreti (bērnu spēle, kaut ko noglabājot gaišai piemiņai)- mīļi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

hestia
2012-01-30 20:45 (saite)

Man tomēr šķiet, ka Tevī ir vēlme piedalīties, tā vienkārši nav aktīva un parādās gadījumos, kad tiešām gribas ko teikt vai darīt, kad ir interese. Tā esmu pamanījusi ;)
Es, protams, esmu ļoti atkarīga no vienatnes. Kad esmu saņēmusi vajadzīgo tās devu, man ļoti patīk cilvēki un kontakti. Tai pat laikā es sevi bieži pieķeru patiesi izbaudām vienatni, pat ārpus mājas. Man patīk vienai iet uz kino, man patīk vienai pasēdēt kafejnīcā, man patīk vienai iepirkties- tad vienmēr šķiet, ka dzīvei ir pavisam cits ticamības moments vai garša...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	tajnosti 2012-01-31 09:29 (saite)
	Vai... Jā, izretis. Tie tādi novērojumi konkrētas vides un neilga laika ietvaros. Bet tomēr uzplaiksnījumi mani pašu nedaudz mierina, jo citādāk, iespējams, kādreiz tiktu ierobežota pilsoniskā atbildība... :)) Bet, vai esi izsvērusi (mēģinājusi), kamdēļ Tevī ir šī izteiktā nepieciešamība pēc vienatnes? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	hestia 2012-01-31 17:40 (saite)
	Kas tur daudz ko izsvērt- tā ir normāla parādība :)) (ja nopietni- daļēji iedzimtība, daļēji ieradums- droši vien) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	tajnosti 2012-01-31 20:40 (saite)
	Visnotaļ Jā :D (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Navigate: