Patikšana un pieķeršanās, kas izriet vairāk no vērošanas nevis piedalīšanās... Brīžam sajūta, ka savai dalībai kaut kā trūktu motīvu, pietiktu ar smaržu jušanu, krāsu redzēšanu, ielu arhitektūras un telpu interjeru piredzi, grāmatu un filmu izzināšanu. Un tad kaut kas piemeklē, it kā ataust- citus taču reizēm sāpina šāda nepiedalīšanās. Un tā pazūd skaistums, vieglums, reizēm ticība. Bet viss turpinās tikpat ierasti smagnēji.