THE BLOG

kaimiņi ir neapmierināti ar to, ka es pīpēju trepēs. bet ir ziema, un uz balkona iet es negribu. dzīvoklī es arī nedrīkstu pīpēt, jo tad Silva mani visādos veidos soda, piemēram pieber sāli manai rīta kafijai. es te jūtos kā ellē, bļin. kur ir manas pīpētāja cilvēktiesības? es saprotu, ka cilvēkam ir tiesības neelpot tabakas dūmus, bet cilvēkam ir arī tiesības tos elpot, ja viņam tā labpatīk. so, kapēc neviens nekad nepadomā par pīpētājiem? tīri vai vieglāk būtu atmest to pīpēšanu, nekā cīnīties ar visiem par savām tiesībām pīpēt.

es jūtu, ka īstā vētra ir šodien, jo viss neizmērojami kaitina.

no rīta piemēram aizmirsu savu bankas karti narvesenā. tā stulbā kuce pārdevēja man deva 3 dažādus uzlīmju kuponus un čekus un vēl etalonu un tad man vēl kafija bija jāpaņem rokā, un tā nu mana karte palika viņas terminālī. STULBĀ KUCE!!! way to go, noteikti tā ir tāda shēma narvesenam, šitā jaukt galvu cilvēkiem, lai izkrāptu no viņiem visādas mantas.

tad vēl šodien braucam uz makdonaldu ar kolēģi, un protams makdonaldā es atklāju ka man nav kartes. nē nu nekas, samaksāju skaidrā. iekāpjot mašīnā tas papīra maiss izirst pa vīlēm un visi burgeri man sagāžas klēpī. labi, ka nebiju dzērienus paņēmis. tagad atbraucam atpakaļ uz darbu, es sakrāmēju visus savus burgerus kolēģa maisā. ejot pa trepēm arī kolēģa maiss izirst pa vīlēm, un viņš gan bija paņēmis divas kolas. nē nu neko, slapji burgeri arī ir burgeri. bet nu fffuuuuuuuu!!! tie STULBIE KUCES!!! kurš izmanto papīra maisus? kas mēs bļe Āfrikā dzīvojam, ka mums nav pieejami normāli polietilēna maisiņi?! vnk tracina šitā huiņa.

tad vēl kaut kādi pidari mani ATKAL sauc par sēni, un man šis apzīmējums jau ir noriebies līdz vemšanai, jo tas ir ticis pārāk bieži izmantots. it kā man vajadzētu sevi mierināt ar domu, ka ja jau cilvēki mani sauc par sēni, tad viņiem laikam ir svarīgi vai es ar viņiem tusēju vai nē; un ja viņiem tas ir svarīgi, tātad es pats cilvēkiem esmu svarīgs. tomēr mēs visi zinām, ka tie ir pilnīgi meli, un ka vienīgais iemesls, kapēc jūs ar mani tusējat, ir lieliskā iespēja pasmieties par manu degunu vai manu stulbumu (kā nu kuram). un katru reizi, kad kāds mani nosauc par sēni, es automātiski iedomājos, ka tam cilvēkam vienkārši sen nav sanācis pajokot par manu degunu.

nupat sastrīdējos ar kolēģi, kurš teica, ka viņš esot 1,85 garš. bet es zināju, ka es esmu 1,83. bet viņš ir īsāks par mani. un tad mēs izmērījām viens otru, un tagad izrādās, ka es esmu 1,87!!! mani uzvelk tas, ka nevaru uzvarēt strīdā, jo kaut kādi tur "reāli fakti" ir pret mani.

šī diena varēja arī nemaz nebūt. varēja nemaz neiet no mājas ārā.

es tomēr neticēju sev - pakļāvos globālajai New Vegas mānijai un to mēģināju vairākas stundas. man nepatika, tāpat kā Fallout3. moš jāpaspēlē ilgāk, lai tiktu pie kā interesanta, bet negribas ēsties cauri tam putras kalnam. noinstalēju nost. atstāšu instalāciju kādam galējas garlaicības brīdim.

kapēc visas spēles nevar būt vienkārši interesantas kā Mass Effect?

esam atpakaļ. bļe, mēs gandrīz atstiepāmies no tās dzeršanas. piektdienas vakars bija viens no tiem jaukajiem vakariem, kurus es atceros caur galīgu miglu. ļoti reti man gadās tik šausmīgi aizliet seju, ka raustās bilde kā klubā pie stroboskopa. šis uztveres efekts ir dīvains, bet tajā pat laikā ļoti izbaudāms. sestdien pa dienu jau no paša rīta sākām smelt un nesanāca pa dienu atpūsties, so sestdienas vakars izdevās tāds bezformīgs, ja neskaita Grimu, kurš bija tik lielā pālī, ka izklaidēja arī visus pārējos.

protams pasākums neiztika bez traumām. kārtējo reizi bezdievīgā dzērāju saietā sevi traumēja cilvēks, kurš alkoholu nelieto - Kamazs. viņš sev tā pamatīgi iegrieza kājā, kāpjot ārā no dīķa pēc pirts. skats bija diezgan jauks - Kamazs iečāpo pa durvīm, nupat izkāpis no dīķa, kūpošs un laimīgs, un tad tu pamani, ka viņam no ceļa ar normālu strūklu (strūklaku..?) gāžas asinis. es nepārspīlēju, bija kā labā hack and slash filmā, there were blood splatters all over the place. bija arī patīkami redzēt, ka neviens tā baigi nemuļķojās riņķī un visai operatīvi tika pielietoti pirmās palīdzības paņēmieni, kas visiem šoferīšiem ir must know, un Kamazs momentā tika aizvests uz slimnīcu, kur viņam uzlika pāris šuves.

pasākums bija diezgan jauks, bet tā vispār man jāsaka, ka esmu vīlies atsevišķos cilvēkos un viņu skaudībā. es citādi to nespēju raksturot. viņiem visur jābāž savs deguns un jāizsakās par notikumiem, kas gluži vienkārši nav viņu darīšana. kapēc nevar vienkārši baudīt dzīvi, bez šāda everpresent nosodījuma? uzvelk, bļe.

kā man patīk blizzarda darba piedāvājumi. Amerikas cinematics nodaļa meklē cilvēku, kas varētu aizpildīt pozīciju ar nosaukumu 'FX artist'. skat, kas tādam necilam amatiņam ir jāprot:

the ideal candidate has extensive experience creating real-time, as well as pre-rendered FX. candidate is able to research, conceptualize, and animate natural and fantastical effects, all for real-time use. This person must be driven to create compelling effects and have the ability to optimize effects to achieve the highest visual quality.

requirements are a minimum of 3 years in-game development as a an FX artist or equivalent, experience developing high-end particle systems and visual effects, skilled in developing artwork that works within a range of system configurations, strong working knowledge of 3ds Max, background in painting, concept art, or technical animation, previously shipped a AAA PC or console title, experience with the creation of next-gen shaders and materials, experience with MaxScript or Mel.

nē nu, es nespēju iedomāties, cik vientuļam un garlaikotam būtu jābūt cilvēkam, lai viņš to visu spētu vienas dzīves laikā iemācīties. un pat ja notiek zināma līmeņa brīnums, un kāds high-end particle sistēmu profs prot arī zīmēt un taisīt next-gen šeiderus, tad blizzards iespļauj vēl viņam sejā ar to, ka tev jābūt bijušam kādas AAA spēles komandā TRĪS gadus, plus vēl jāprot skriptot gan Maxī, gan Mayā. this is insane!

man liekas, ka blizzardā, tāpat kā googlē, strādā tikai un vienīgi citplanētieši. vai arī mutanti-pārcilvēki.

kas to būtu domājis, ka man piederēs klienta karte celtniecības veikalā. tas faking remonts man jau ir noriebies. ne jau tapēc, ka tas būtu grūti or something, bet gan tapēc, ka man visu laiku apkārt ir kaut kādi cilvēki, kas man neliek mieru ar saviem ieteikumiem un noteikumiem un vēl visādu huiņu.

es gribētu taisīt remontu pilnīgi meditatīvā mierā, bet es to nevaru, jo cilvēkiem obviously patīk RADĪT problēmas, līdz ar to bremzējot manu remontu un nemitīgi attālinot dienu, kad varēšu tur ievākties.

un rīt vēl uz darbu. es šodien nopirku trauciņu, kurā likt maizītes, lai varētu tās ņemt līdzi. un brīdī, kad es veikalā ņēmu šo trauciņu, man pēkšņi palika slikti no domas, ka man dzīvē neko tā īsti negribas, izņemot paņemt no blakus plaukta slotu un aiziet to iedurt tās kātu kasierei acī. tieši tik ļoti tie cilvēki mani noved ar savām problēmām.

šķiet, ka to sēņu galeriju manos draugos katru dienu apskatās vesela kaudze ar pusmūža mammām. kad es ieeju draugu galerijās, man no statistikas moduļa katru reizi pretī raugās kāda pusmūža dāma ar puķēm rokās vai puķēm fonā. seriously, man liekas, ka tā ir populārākā galerija tajā portālā, apmeklētāji nebeidz uz to nākt un blenzt uz mārīša pievemto bārdu. laikam pusmūža sievietēm patīk pievemtas bārdas. bļe, ko viņām visām no tās galerijas vajag?!

jā, nu sestdien bijām aizbraukuši uz Auci, jo Elīnai palika 18. daudz nedomājot pielējām sejas kopā ar Elīnas vecākiem un dažām jaukām meitenītēm, kas visas vēl nebija pilngadīgas. laikam vienai vai divām no viņām vēl bija palicis mēnesis līdz pilngadībai. bet whatever.

pīpējam lejā ar DJ un viņš saka "bļe viņas pašas kāpj virsū", es viņam saku "jā", viņš man saka "nu a ko man darīt? es taču negrūdīšu viņu prom", es saku "nu tas nebūtu glīti, jā". vēlāk pīpējam lejā ar Reinīti un viņš izvelk no kabatas prezervatīvu, nopūšas un ieliek atpakaļ kabatā. vēlāk pīpējām lejā ar Reinīti un DJ, viņi viens otram klapē pa muguru un saka "jā, tai meitenei gan bija plaša sirds".

vakaru es nobeidzu ar lāceņu liķieri un šampi, jo viss šnabis jau bija izdzerts. tad iestājās tumsa un es sapņoju lielisku sapni. es biju lielā savrupmājā, kas atrodas kāpās pie jūras. mājai bija lieli stikla logi un varēja redzēt nemierīgo rudens jūru. sapnī piedalījās lielākā daļa no tās dienas pasākuma dalībniekiem. halfway in sapņa varoņi sāka pa vienam pazust kā lētā jauniešu šausmu filmā, un es centos palikt "pēdējais stāvošais". es zināju, ka man ir izredzes, jo es neesmu nēģeris un es parasti nerīkotos tik stulbi kā parasts šausmu filmas jaunietis. long story short - es mājas pagrabā atradu kaut kāda advancēta mākslīgā intelekta interfeisu, ar ko iespējams komunicēt, un tas man pastāstīja, ka mēs visi esam sociāls eksperiments, un ka viņš ir tas, kurš galina visus nost. izrādījās, ka mēs patiesībā atradāmies uz kosmosa kuģa, uz kura ir gigantisks biodoms, zem kura atradās jūra un kāpas ar mūsu māju krastā. šajā apskaidrības brīdī sapnis ieguva jaunu pavērsienu, jo es pazaudēju savu ķermeni un pēc brīža jau floatoju virs kosmosa kuģa zilganā kupola kā huge space-entity, kas šo kosmosa kuģi varētu sagraut ar domu spēku vien. kaut kur uz apziņas robežas kā dīvainu pulsāciju es izjutu minētā AI eksistenci, kurš nebija visai apmierināts ar notikumu pavērsienu.

tad es pamodos no Silvas kliedzieniem par to, ka istaba esot pilna ar lapsenēm, un ka man jāceļas, lai tās nosistu, citādi viņa nelīdīšot ārā no segas apakšas. pēc brīža jau es biju drusku uzlāpījies ar kafiju un alu, kad jau bija pienācis laiks gājienam pie VECMĀMIŅAS. for fucks sake, mēs tur aizgājām un protams ka ģimenes vīrieši pavēra žaketi un no iekškabatas izņēma pa 0,5 un 0,7 kuri arī nekavējoties tika korķēti vaļā un sākās varen lustīga sēdēšana. līdz 2iem dienā es jau atkal biju ķitē. pēcāk bija grūti iekāpt mašīnā. pa ceļam uz Rīgu nedaudz atguvu stāju.

vakarā aizbraucām pie Alfiņa iesvinēt viņa vārdadienu. viņš mūs protams ielaida par spīti nelielai sākotnējai burkšķēšanai. izdzēram vienu 0,7 viskiju un bija jādodas uz točku pakaļ vēl kaut kam. Alfiņa brālis un Žaņa no točkas atgriezās ar četriem traukiem - tādiem kā rimi liek salātus, tādi kantaini ar vāciņu - kas bija pildīti ar brūnu dzērienu. tad ņēmāmies atpērušies, lai iztukšotu šos traukus.

vienā brīdī devos uz tualeti, turoties pie sienām, kad man uzbruka Žaņa un Elīna. viņas mani ievilka tukšajā istabā, nogrūda lejā uz matracīša un visādā veidā izrādīja seksuālus nolūkus, bet pirms es paspēju vērt muti protestam (funny, right?), viņas jau pretīgi ķiķinot devās durvju virzienā, pārrunājot faktu, ka es gan laikam esmu sacerējies uz nezinko. vēlāk vēl pasūtījām picu, ko arī noskalojām lejā ar brūno dzērienu, kurš pēc garšas atgādināja kaut ko starp bonapartu un hektoru, līdz beidzot es atkal ieslīgu tumsā.

nākamajā rītā pamodos pilnīgi sagrauts un ar milzīgu atriebības kāri pret tiem, kas ir izdomājuši alkoholu. nu labi, es meloju. es ļoti bieži šeit meloju. jums nevajadzētu ticēt nevienam pašam teikumam. I loved it all.

jaukt brūnos ar tekilu ir slikti. vēl sliktāk ir to visu noskalot lejā ar kaut kādu mazgrādīgu kokteili. tiem, kas man vakar piedāvāja iziet no mājas - mirstiet, kuces. es jūs patiesi ienīstu!

so, this here is the pinnacle of my achievements in using Mental Ray.
un joprojām nav tā reālisma sajūta līdz galam perfekta. there must be some trick.

( picture )

nu lūk, biju uz tām bērēm. tajā sēru namā vienīgā labā lieta bija kondicionētais gaiss. visu laiku gribēju force-gripot to bēru vadītāju, kas pat nebija papūlējusies noskaidrot kā pareizi ir jāizrunā manas vecmāmiņas uzvārds, plus vēl tā baisā ērģeļu mūzika, ko (pēc kvalitātes spriežot) spēlēja kāds sešgadīgais. tas viss man lika aizdomāties par to, ka šajā nozarē joprojām ir lieliskas biznesa iespējas - Latvijā šķiet nav neviena normāla sēru nama + cilvēki taču mirst visu laiku = profit.

anyways, atrādījos saviem lieliskajiem radiniekiem, kas bēru mielasta laikā runāja tikai par saviem lieliskajiem bērniem, kas visi bez šaubām bija ģēniji uz citu bērnu fona. ok, I admit it, daži viņu stāsti par tām bērnu izdarībām bija tiešām funny, bet nu es tomēr nespēju izturēt šos lobotomizētos cilvēkus, kas iedomājas, ka viņu bērni ir apdāvināti ar nedzirdētām spējām.

vismaz braucot mājās dabūju pabraukāt ar manu vecāku foršo mašīnu, jo māte bija pārrijusies validolu. es gan laikam nespēju iedomāties kā mana māte jutās, jo tā taču galu galā ir viņas māmiņa, kas ir nomirusi, so es visu pasākuma laiku izturējos kā the best child the world has seen.

nu jā. tagad drusku jāatpūšas pie jūras.

biju preses bārā. naudu man neatnesa NEVIENS, lol. atkal sadzērāmies.

nu labi, nav tik traki. puse no lietām jau ir sagādātas.

rīt atnāks pasūtītais procesors. es pat sadabūju jaunāko un jaudīgāko Phenom x4 945, kurš iet uz 3 GHz. tas it kā esot vienīgais AM3 procesors, ko var iebāzt AM2 ligzdā bez vājprātīga computing-power loss. tagad man tikai ir nākamā problēma - es neprotu upgreidot BIOS, bet man tas rīt jādara, lai to jauno proci varētu sākt lietot.

vai kāds jebkad ir upgreidojis BIOS un būtu ar mieru man paturēt roku kamēr es to daru?
(jo man ir bail)

if it is of importance, tad manas mātesplates modelis ir ASUS M2N-E un man vajadzīgs BIOS updeits nr. 3001.

par nožēlu jāsaka, ka esam beiguši svinēt. šogad visizturīgākā cilvēka statusu saņem Sigita, jo viņa tikai nupat izgāja pa durvīm (pārējie, kas te atrodas, neskaitās. jo viņi te dzīvo. tipa viņi ir atnākuši MĀJĀS).

bijām pie Bondara uz laukiem, kur mūs gandrīz nogalināja odu mākoņi un alkohola daudzums. labi iesēdējām. svētdien pa dienu bijām uz Gauju, pēcāk uz Saulkrastiem, vakarā ieradāmies pie Dvēselītes. es slepeni uzdzeramā traukā ielēju pudeli šampanieša un visi piedzērās kā cūkas, uzdzerot ar to brīnumu. pa nakti Mārītis ar Bondaru nevarēja atslēgt durvis, tapēc izkāpa pa logu lai uzpīpētu. kāpjot atpakaļ, viņus pamanīja kaimiņš un gandrīz izsauca policiju, jo no viņa skatupunkta vnk divi brīnumi kāpa iekšā pa mājas logu ar acīmredzami netīriem mērķiem. šorīt man pa degunu nāca asinis. Bondars bilda, ka tās laikam ir pēdējās asinis, kas pamet manu ķermeni, jo pārējais jau sastāv no spirta. vobšem labi iesēdējām.

nu principā liels paldies visiem, kas atnāca. bija ļoti jauks un samērā episks pasākums. paldies arī par to, ka sagādājāt man iespēju tik pie jaunā procesora - es to patiešām novērtēju. nobeigumā es vien vēlētos teikt, ka jūs visi gan esat riktīgi nīkuļi, jo īstā svinēšanas diena ir ŠODIEN, bet neviens līdz šim brīdim nav izdzīvojis. so es te ēdu kūku tagad VIENS PATS!!!1

happy birthday for me :)

fak, nupat samaksāju rēķinus. that shit depresses me. man šķiet, ka valstij būtu cilvēkiem jādod elektrība un ūdens par velti. ok, I know it's impossible. bet šī doma idejai par civilizāciju atbilst vairāk nekā realitāte.

nupat atgriezos no Axela dzīvokļa, kur notika kaut kāds Žaņas organizēts pārtijs, kurā bija Kaza un kaut kāds portugālis vārdā Deivids, kurš strādā par sjuartu iekš Ryanair. to portugāli gan mēs paņēmām uz cocka tā kā mazo ezi - kad mēs tikai sākām iesildīties ar dzērieniem, viņš vairs nezināja ne rīta ne vakara. viņam laikam rīt jālido.

bet nu tā vispār bija boring.

vienīgi ir arī pluss, esmu no Axela dzīvokļa atgriezies ar palielu gaļas klucīti (ar kādiem viņam pilna saldētava), which is really nice.

es vēl neesmu aizgājis gulēt. cīnos ar 3DS Max un visu nakti zaudēju šajā cīņā raundu pēc raunda. atkost šo programmu man nu ir principa lieta, jo rīt visam jābūt jau izdarītam FFS!!!

jā, nu piektdien ļoti sadzērāmies kaut kādu lēto točkas brīnumu un sestdien vajadzēja atiet piecas stundas, līdz pašsajūta nostabilizējās, bet tad jau bija par vēlu, jo visiem viss bija izbesījis un visi aizbrauca pa mājām. man liekas, ka mēs par maz tusējam. pie apvāršņa vienīgais pasākums ir ģeorallijs, un šogad man ļoti negribas uz to doties, jo es vēl atceros iepriekšējā gada ģeorallija naktis, kurās valdīja vispārākais sasalums.

it kā biju gatavs arī doties uz Kamaza larpu drusku kaut ko pafilmēt, bet mani sabaidīja visa tā nenormālā ņemšanās par nokļūšanu, kā arī ziņas, kas paredzēja dāsnus nokrišņus, tapēc nolēmu bēgt no grūtībām un nedoties uz šo pasākumu. šorīt Ikšķilē mainot riepas manīju, ka no gaisa krīt krusa, un nolēmu, ka mana gļēvulība nu reiz ir kaut kā atalgota.

nāk vasara. un vienīgie cilvēki no mūsu regulāro tusētāju aprindām, kuriem ir darbs, ir Bondars un Grims. it kā vajadzētu būt jaukai vasarai, jo visiem būs daudz laika (pieņemot, ka pa vasaru arī nenotiek mācības augstskolās). šo vasaru varētu nosaukt par "bezdarbnieku vasaru" un tai jābūt labai.

but we need more parties.

man ir atnācis uzaicinājums uz jauno HitFruktu, un es vēlētos izdarīt publisku paziņojumu: es šoreiz šajā spēlē nepiedalīšos. I'm just saying up front, jo pagājušajā reizē, kad šī spēle notika, bija pilnīgs pasākumu izsīkums un nebija iespējams satikties ne ar vienu dzīvu dvēseli, jo visi dzīvoja paniskās bailēs no tā, ka es viņus varētu nogalināt ar to nolādēto augli. šī spēle ir totāls party killeris, jo tā liedz vairākiem cilvēkiem savākties kopā.

es atceros, ka man toreiz vajadzēja pārvākties uz jauno dzīvokli un es nevarēju ne tikai sarunāt cilvēkus, kas man palīdzētu to izdarīt, bet arī nevarēju noorganizēt sālsmaizi, jo visi baidījās nākt un satikt savu potenciālo slepkavu. I was mad as a coconut.

es gan pieļauju, ka tagad divas nedēļas būs visai līdzīgi, un nekādi lielāki pasākumi nenotiks, bet vismaz es ceru, ka neviens nebaidīsies sastapt MANI. es arī ceru, ka organizētāji būs tik jauki un uz spēles sākumu varēs apstiprināt informāciju, ka es anketu neesmu iesūtījis un ar augļiem nevienu negalināšu.

vakar tā ap 12iem vakarā nolēmu, ka dzīvē pienācis laiks noskatīties visas Star Trek filmas. šķita, ka jāsāk ar pirmo. tā nu es ap vieniem jau saldi krācu savā krēsliņā pie datora. pamodos, jo nebija sevišķi ērti, tomēr paspēju uz filmas beigām, lol. izrādās, ka pirmās Star Trek filmas antagonists ir NASA satelīts, kam kāda inteliģenta mašīnu rase devusi saprātu un šams turpina vazāties pa kosmosu un izpildīt savu oriģinālo programmu - vākt datus. viņš jau tos datus bija tā aprijies, ka bija uz robežas, lai kļūtu par dievu. viens no cilvēkiem saplūda ar šī satelīta saprātu, kas šim entity ļāva sasniegt nākamo līmeni savā attīstībā.

īstenībā normāls sižets priekš episka sci-fi gabala, mans iekšējais gīks gavilēja par šādu fantastisku ideju. tikai šķiet, ka man ir problēma - es nespēju Star Trek laikā palikt nomodā. es gribu noskatīties visas 10 filmas, bet es nespēju, jo zinu, ka izrubīšos. varbūt vajag taisīt kaut kādu über-gīku pasākumu, kurā notiktu Star Trek maratons, un mēs visi varētu viens otru modināt ik pa laikam. es saprotu, ka kaut ko tādu prasīt no cilvēkiem ir nopietna lieta. bet nu ja jau mēs spējam izturēt LOTR extended, tad gan jau ka mēs varam izturēt arī dažas Star Trek filmiņas.

what say you?