THE BLOG

šodien ievilka mums lattelecom optisko kabeli. pa latviju 100, pa ārzemēm līdz 10 mbps. nu kam tas der?! vai tad nebija uz visurieni jābūt 100?! pie tam pusstundu pēc ievilkšanas tas optiskais modems nomira un servisa džeks dabūja uz šejieni vilkties vēlreiz 8os vakarā.

vispār lattelekom serviss manuprāt tikai no ārpuses ir skaists. tipa tie cilvēki lieliski tiek galā ar visām standarta situācijām, bet tikko tu viņam paprasi vai drīkst tur likt klāt rūteri, viņš uz tevi skatās tukšām acīm it kā nezinātu, kas ir rūteris, pie tam domājot, ka ES esmu idiots jo lietoju tādus dīvainus vārdus kā "rūteris".

vienu brīdi man čista likās, ka tas džeks ir debīls (nu tipa pa īstam), jo es viņam saku: "man te no baltikoma ir palikuši kaut kādi DNS serveri rūterī. man laikam vajadzētu rūteri resetēt, vai ne?" un viņš uzvedas tā kā suns, kas ir dzirdējis vienu vārdu no visa teikuma, un atbild: "es esmu no lattelekom, es neesmu no baltikom. mums te cita sistēma". un tā nu es kādu laiku ar to cilvēku izklaidējos, uzdodot aizvien muļķīgākus jautājumus, kas jau klaji brauca iekšā plānprātībā, bet viņš uz tiem vienā mierā atbildēja ar savām dežūrfrāzēm, kas man likās ļoti funny. noteikti neko nezinošam cilvēkam viņš izskatītos pēc baigā profa ar savām frāzēm un bravūrību. esmu pārliecināts, ka viņš izgāja no dzīvokļa, uzskatot mani par vispārāko idiotu, kas nekā nesaprot no internetiem.

anyways, bija garlaicīga diena un šis ir vienīgais interesantais, kas ar mani šodien notika, kamēr daži citi jauca brīnumainus kokteilīšus no ābolu sulas, laima un šnabja. life is not fair. plus vēl šīsnedēļas "lost" sērija bija vājprātīgi garlaicīga.

varētu tagad iet uzpīpēt vannā drusciņ zaļo un tad likties gulēt. nekad neesmu appīpējies vannā...

izskatās, ka man kaut kas ir ieperinājies kaklā pēc šīm brīvdienām. balss man ir tā kā vecam entam, un sajūta vienkārši pretīga.

nez, ko lai padara šonedēļ.

tā nu es te sēžu četros naktī un montēju savu filmu. this is a joke. I want to go to bed.

tās mašīnu problēmas mani nobeigs. vakar vilkām audi uz Ikšķili pa lietu. es tur iekšā jutos kā zemūdenē, jo no velkošās mašīnas viss slapjums nāca tieši manā logā un tā kā audi bija nosēdies akumulators, tad nevarēja ierubīt logu tīrītājus. tu redzi tikai ļoti izplūdušus priekšējās mašīnas gabarītus un viss pārējais ir pilnīgs melnums. vispār diezgan ekstrēma sajūta.

nometām mašīnu Gunčas sētā. šodien Gintars zvana un saka, ka viņš nesola, ka varēs mašīnu saremontēt. tad vēl Gunča zvana un gruzī, ka viņa sēta nav nekāda stajanka. nē nu es jau viņu varu saprast, ka nav forši, ka tava sēta pilna ar visādiem mašīnu graustiem, bet mana neiecietība neļauj skatīties uz lietām objektīvi, tapēc man liekas, ka viņš ir liels un spalvains pimpis. nu bļe, man besī parasti autoservisi - tur tu aizved mašīnu un visi uzreiz izskatās tā, ka tu, dodot viņiem darbu, viņus moci ar nokaitētu dzelzi. kas, naudu viņiem nevajag? un tad viņi kaut kā pēc mēneša ir saņēmušies apskatīt tavu mašīnu un kaut ko drusku sataisa, lai tikai pirmajā krustojumā viss izjuktu pa vīlēm. pie Gintara ir principā tāpat, tikai viņš neizskatās nomocīts, kad viņam tiek atvests kāds vāģis ko salabot, un mašīna iztur līdz otrajam krustojumam.

pie tam vēl dzīvoklī ir aizdambējies viss, kas vien var aizdambēties, un tu pat zobus nevari izmazgāt no rīta. what is wrong with the world today?

piektdien tieši pirms žurnāla nodošanas salamājos ar bosu, jo viņš uzskatīja, ka viss manis uztaisītais žurčiks ir sūds. tā it kā esot normāla parādība tajā kantorī, ka viņš 90% no padarītā uzskata par sūdu, bet parasti viņš nelamājot savus datorgrafiķus matom. principā viņš man lika pa abām brīvdienām uztaisīt pa jaunu visu to darbu, ko biju darījis 3 nedēļu laikā. es viņam šorīt piezvanīju un pateicu visādas lietas, ko par visu to domāju.

škiet, neesmu iztēsts, lai maketētu žurnālus. laikam jau atkal jāmeklē cits darbs.

esmu mājās. liesa sāp, esmu slims un neapmierināts ar visu. pēc pusstundas jādodas uz darba interviju.

vakar tā drusku pavairāk sanāca iedzert un šodien ir lielās neiecietības diena. visa māja ir burtiski uzspridzināta, vannā ir kaut kādi 5 cm biezi melni dubļi. un dzērām vispār citā mājā nevis pie mums. un it kā ar to vēl nepietiktu, pie manis ieradās māte, lai atvestu savu saplīsušo kompi man salabošanai, un to visu ieraudzīja. viņa ļoti taktiski apjautājās kā man te patīkot dzīvot.