THE BLOG

Nobody really knows why time seems to move in only one direction to us, because as far as physics is concerned, the "arrow of time" is irrelevant to studying physical processes. In that sense, the fact that we can remember the past but not the future seems to be entirely arbitrary.

izskatās, ka šogad pirmo reizi dzīvē došos uz dziesmu svētku koncertu. neskatoties uz to, ka katrs otrais tur ir pat piedalījies, es nekad neesmu pat noskatījies kādu koncerta video. mani gan vienmēr ir interesējusi tā sajūta, kas rodas, kad tev dzied vairāki tūkstoši cilvēku, jo daudzi par to ir runājuši gan no skatītāja, gan dalībnieka skatupunkta, un visiem ir bijis viedoklis, ka pasaulē neesot krutākas sajūtas. so I can't wait.

pirms kāda laika datasfērā kārtējo reizi pacēlās tēma par homeopātiju, un kaut kā sagadījās, ka manā dzīvoklī viesojās vairāki farmācijas studenti, tapēc es protams nenoturējos, un uzdevu liktenīgo jautājumu - ko jūs domājat par homeopātiju? es saprotu, ka daudzi varētu smīnēt par studentiem kā autoritāti jebkurā jautājumā, tomēr šīs nozares studenti noteikti zina par šo nozari vairāk nekā es, so why the hell not.

atbildes bija dažādas un pārsteidzošas, tomēr viena no tām pirmajā brīdī likās kaut cik legit - homeopātiskie līdzekļi satur ļoti mazu daudzumu aktīvās vielas, bet lietojot tos ilgstoši, aktīvā viela varētu uzkrāties organismā un tad kaut kā iedarboties. it seemed worth checking out, but... it did not check out. izrādās, ka tā atšķaidīšana homeopātijā ir tik brutāla, ka lielākoties pārdotajos līdzekļos nepaliek pāri neviena molekula no aktīvās vielas, nemaz jau nerunājot par to, ka random vielai uzkrājoties organismā, kaut kam obligāti būtu jākļūst labāk.

vēlāk citā kompānijā izskanēja doma par to, ka ūdens patur kaut kādu enerģiju no šīs aktīvās vielas, un tāpēc šis ūdens ir kaut kādā veidā foršs un veselīgs. well, you know me, I am a sucker for word 'energy' so piespiedu sevi palasīt par šo fenomenu. nonācu līdz kaut kādam japānim, kurš ražo dažādus ārstnieciskus ūdeņus, kas satur visādas labas enerģijas. stāsts ir par veco labo eksperimentu, kurā sasaldē dažādus ūdeņus; ūdens, kas saņēmis pozitīvas domas, iegūst ārkārtīgi skaistu kristālisku struktūru, kamēr negatīva ūdens kristāli ir neglīti un haotiski. atklājās, ka viens labsirdīgs profesors kopā ar šo čali bija veicis nopietnu zinātnisku double blind pētījumu par šo lietu, un esot pierādījies, ka visa tā ir huiņa. visi ūdens kristāli ir vienādi neatkarīgi no tā, ko cilvēki par to ūdeni domā. protams japāņu čalis šo faktu ir aizmirsis publiski pieminēt, un turpina savā websaitā tirgot ārstniecisku indigo ūdeni. well, nothing to do here, ūdenim nav šāda veida atmiņas.

pēc kāda laika dzirdēju vēl vienu farmācistu izsakāmies, ka homeopātija esot līdzīga akupunktūrai - tipa neviens neko nevar pierādīt, bet tā huiņa totāli strādājot; viss esot klīniski pierādīts, bet ne zinātniski pierādīts. devos meklēt kādu pētījumu par šo tēmu, un nācās secināt, ka klīnisku pētījumu par homeopātiju esot praktiski neiespējami veikt double blind veidā, jo beigās pārbaudot preparātus neesot iespējams noteikt vai šajā pudelītē bijis parasts ūdens vai sakratīts homeopātisks ūdens, jo tajā nav NEVIENAS MOLEKULAS no aktīvās vielas.
well, fail.

lai arī šis mazais kvests pēc patiesības ir nedaudz smieklīgs, it had its merry moments. secinājums ir tāds, ka droši vien es izvairīšos no homeopātijas un ārstēšos ar zālēm, kas varētu arī actually strādāt. tajā pat laikā man liekas, ka nav baigās jēgas cīnīties ar šādiem muļķīgiem uzskatiem sabiedrībā, jo iespējams, ka mūsdienās ir pārāk maz dabiskās atlases faktoru, tapēc homeopātija, cigaretes utml. ir vajadzīgi ļaunumi.

tomēr visa šī procesa laikā radās viena doma - kapēc neviens nestrādā pie tā, lai replicētu placebo efektu pēc iespējas vairāk cilvēkos? ja jau ir zināms, ka cilvēks sevi točna var izārstēt ar meliem, kapēc šo procesu nevarētu kaut kā streamlainot, lai tas darbotos uz pēc iespējas vairāk cilvēkiem? wouldn't that be a good thing?

Vakar noskatījos Seven Psychopaths. Ja neskatās uz to, ka Kolinam Farrelam jau no dzimšanas sejā rakstīts, ka viņš ir dūšbēgs, tad filma bija lieliska. Sems Rokvels bija vnk teh shit, un es sapratu, ka esmu nepamatoti apdirsis Walkenu iepriekšējā postā - tas vectētiņš joprojām ir beyond awesome. Vobšem tā filma bija kā padzerties vēsu ūdeni vasarā, un pēc tās redzēšanas es vairs neesmu tik grumpy in general.

stulbi tikai tas, ka, skatoties to filmu, gadījās pasūtīt picu no elles. I mean, kāds pimpis to meksikāņu picu bija tā nobēris ar asām garšvielām, ka to ēdot man reāli jau likās, ka dieva nav, un atlikušo dienu tā pica mēģināja izlauzties atpakaļ. tas viss kulminēja šorīt, kad gremošanas trakta komplikāciju dēļ neaizgāju uz darbu, jo bija bail atiet pārāk tālu no poda, nu tipa iziet no mājas nelikās laba doma. un tas viss neskatoties uz to, ka man reāli PATĪK asi ēdieni, un es tos ēdu diezgan bieži, un ir tāds vispārējs pohujs, bet nu šitais bija kaut kas infernal. ja kāds grib ietestēt, varu iedot numuriņu tai picērijai, nenožēlosiet.

izmetu ārā no interneta veselu čupu ar veciem video un tamlīdzīgu stuffu, kas bija aizsēdējies kaut kādos mirušos kontos. no šodienas neviens vairs nevar piemēram youtubē skatīties kā es pālī dziedu bohemian rhapsody, kā arī redzēt manus tizli taisītos gaismas zobenus visādos vecos projektos. žēl, ka neizdarīju to ātrāk, jo it kā es zinu, ka ik pa laikam kāds pimpis to visu huiņu no kaut kurienes izrok un tā ir lieliska party atrakcija dažās kompānijās, kas jau tāpat mani uzskata par pilnīgi slimu frīku. well, no more.

tad vēl nesen uzspēlēju Assassins Creed III un man baigi patika. es atceros, ka lēkāju pa kokiem tur, un pamanīju, ka kokos dzīvo vāveres. un vēl man patika kuģu misijas tik ļoti, ka bezmaz sagribējās nokačāt kādu kuģu spēlīti, vai arī noskatīties Pirates Of The Carribean, vai kaut ko tādu. protams es neko no tā neizdarīju, jo vnk nezinu kur pēdējā laikā pazūd mans laiks.

ā un vēl - ar lielām bēdām un neapmierinātību secināju, ka esmu pabeidzis lasīt 'House Of Suns', kas bija varen jauks gabals ar sižeta līnijām, kas stiepjas simtiem tūkstošiem gadu un liek tavai dzīvei un mērķiem izskatīties kā pilnīgi sīkumainam un nevajadzīgam sūdam, which is right up my alley. pārgāju pie nākamā Reynoldsa gabala 'Revelation Space', bet vēl neesmu baigi hooked, jo tā grāmata vēl nav likusi man justies slikti.

skatījos jauno Battlestar treileri un biju pārsteigts, ka tur skan skan tāda stilizēta gayatri mantra. I was like - OMFG, this can't be! youtube komentāros kāds minēja, ka viņam patīk šitā muzona rimeiks, so nācās atrast veco seriāla galviņu, un whadayaknow - arī tur skan gayatri mantra. šīs mantras izmantojums seriālam piešķir vēl papildus awesome šķautni, par kuru nebiju iedomājies laikā, kad to skatījos, jo tolaik nezināju neko par mantrām. damn!

tas ir briesmīgi. esmu depresīvi klīdis pa goodreads.com pusi dienas, un nekas man neliekas tā vērts, lai vispār mēģinātu to sākt lasīt. iemesls ir gaužām vienkāršs - man ir bail vilties, jo esmu šausmīgi izlepis lasītājs. Atis ir konkrēti trāpījis bullseye, iesakot man pēdējos trīs darbus ko lasīt - Hyperion, Prince Of Nothing un Blindsight - bet viņam ir beigušies ieteikumi, un es jūtu, ka sūdi būs.

un goodreads nekam nav derīgs. piemēram tur no Stīvena Eriksona sērijas par Malazan visi vienkārši pieliek bikses aiz prieka, bet es to jau biju mēģināju lasīt, sākot ar Gardens Of The Moon, and it summoned vomit to the recesses of my mouth. man absolūti neder vairākuma viedklis šajā situācijā. it needs to be a specifically targeted recommendation, vai arī man ir lemts lasīt sūdus, lai atrastu to vienīgo pērli.

ja nu kādam ir kas padomā, tad manas prasības ir vienkāršas:
- tam jābūt fantasy, sci-fi vai abu kombinācija ar horror.
- pasaule nedrīkst būt 'stulba' jeb tāda kā iekš Gardens Of The Moon
- good themes are nature of consciousness, posthumanism, AI, reliģija
- [needs to have introspection], because I like to be miserable about the human condition
- nedrīkst būt kaut kāda sirreāla huiņa tipa Dark Tower stilā
- needs to be dark and gritty, and/or dystopian
- žanra klasika ir overrated

Atis man nesen ieteica izlasīt 'Blindsight' by Peter Watts. Autors ir marine biologist doktors, kas brīvajā laikā uzcep kādu hack fiction. Viņa darbi gan ir ļoti packed ar reāliem un pārbaudāmiem zinātnes faktiem (grāmatas beigās pat ir atsauces), which maks it more awesome than most science fiction novels.

You invest so much in it, don't you? It's what elevates you above the beasts of the field, it's what makes you special. Homo sapiens, you call yourself. Wise Man. Do you even know what it is, this consciousness you cite in your own exaltation? Do you even know what it's for?
( ... tālāk ... )

nujā. pilns ar šādu te extreme awesomeness, ko viņš pasniedz īpaši ciniskā veidā, principā nonākot līdz secinājumam, ka sentience (nevis intelligence) ir pilnīgi nevajadzīga huiņa, kas aizņem pārāk daudz processing power smadzenēs, tamdēļ principā ir nevajadzīga, un evolūcija tai liks pazust.

I enjoyed it too much.

Ati, dod nākamo grāmatu!

vakar sēdējām folkklubā, kad tur iepeldēja Klāvs, kuram zem rokas bija neviens cits kā Kollijs ar manāmām trīsdiennieka pazīmēm sejā. Zane iepriekš bija stāstījusi, ka vakar satika šamos pa nakti uz ielas, un devās pie viņiem pārlaist nakti, kur viņi esot dzēruši rumu un dedzinājuši bībeles, līdz nonākuši totālā kliņķī.

anyway, vakar bārā sarunas iestūrējās ēst taisīšanā, un mēs ar Zani un Klāvu sākām dalīties pieredzē par asu ēdienu ēšanu un taisīšanu, kad tas blondais ķēms izdomāja iespļaut mums dvēselē ar 'es vispār taisu ēst labāk par jums visiem'. well that escalated quickly, un, lai izvairītos no dūru vicināšanas, mums nācās vienoties par civilizētāku dueļa formu ar nosaukumu 'super spicy cook-off extravaganza', kura notiks šovakar Klāva dzīvoklī uz Stabu ielas. vienojāmies, ka Zane taisīs zupu, bet mēs ar Klāvu - otro. Klāvs gan šodien bilda, ka viņš esot aizmirsis par D&D, kas viņam šovakar jāvada (vai jāspēlē hvz), bet ka tas neatturēšot viņu paņemt mani dirsā ar savu pavārmākslu.

also, šodien skatos galeriju, kurā Auces meitenes izklaidējas iekš Волки Одина 2012. vai tas ir tas pats larps, uz kuru brauca Axels? un kas ir visi tie cilvēki, kas sevi prezentē kā kuršu nometni?

pirms vairākām dienām Alfiņš mani iepazīstināja ar veikbordu, kas izrādījās samērā interesanta aktīvā nodarbe, lai man nebūtu garlaicīgi. nobraukājām pāris stundas ar to dēlīti, un pirmajā naktī viss sāpēja tik ļoti, ka fiziski nevarēju apgriezties uz otriem sāniem. ir pagājušas kādas trīs dienas, un sāp joprojām. es oficiāli esmu tizlākais cilvēks on earth. būtu jauki šonedēļ vēl aizlaist un pavizināties ar dēlīti, jāsagaida tikai kad vairs nekas nesāpēs.

vēl paspējām pabūt pie Axela un atcerēties jaunību, dzerot trīsgraudnieku ar šampi pa virsu jāgerim, mājas vīnam, kā arī kaut kam ar nosaukumu "bezpohmeļnaja". tas viss sajaucās varen potentā kokteilī, ko es nevienam nenovēlu lietot tapēc, ka smadzenes vnk paņem brīvdienu nothing-to-do-here stilā, un no rīta nākas secināt, ka esi rīkojies vēl neadekvātāk kā parasti. bet tā jau vispār pasākums bija neparasti labs, kaut gan man tā liekas tikai tapēc, ka tas bija out of the ordinary.

a tā vispār nedomāju, ka vēl kādreiz pieliešu mūli šādos lielos pasākumos. šad tad jau iedzert var, but this will not happen again. tad jau labāk pabraukāt ar dēlīti.

vakar bārā dzirdēju stāstus, ka atriebības nepielūdzamā roka ir nolaidusies pār DJ. runā, ka tajā burgeru vakarā, kad DJ bija saderējis uz to, ka viņš izdzers 200 gramus ar dukātu, viņš tiešām esot pielējies gandrīz tikpat cūciski, kā savulaik no viņa rokas tika pieliets Bondars. runā, ka nakts vidū DJ blogā esot parādījies ieraksts par to, cik ļoti viņam besījot visāda alternatīvā new-age domāšana, un, ka Grima racionālā pieeja viņam besījot bišku mazāk. savukārt ap deviņiem no rīta ieraksts esot pazudis. vienvārdsakot - tas trollis piesūca mūli un sāka rakstīt, bet no rīta attapās, ka sarakstījis pilnīgas muļķības.

man vispār liekas, ka es runāju visu vārdā, kad es izsaku pieprasījumu DJ atjaunot šo rakstu, jo tā būtu lieliska iespēja padirsties un patroļļot.

Vācijas brauciens man nodarīja pāri. nezinu, vai tā bija kaut kāda reakcija pret vieniem un tiem pašiem cilvēkiem vairāku dienu garumā noslēgtā telpā, vai arī vienkārši sūdi bija sakāpuši galvā, bet man vajadzēja pāris dienas, lai atjēgtos. brīžiem bija tāda sajūta, ka es reāli jūku prātā, jo pēkšņi nekas vairs nelikās pareizi, un viss kaitināja piecdesmit reižu vairāk nekā parasti. nu, tur mans verga klases darbs, tās pašas klases alga, resnums, deguna lielums, kā arī pilnīgi jebkas cits. tādos brīžos es pārvēršos par tik neizturami čīkstulīgu personu, ka jebkurš normāls cilvēks izvairītos no manas sabiedrības. viss bija vnk neticami hujova.

šorīt, ejot uz darbu, uz ielas redzēju visādus cilvēkus. palika krietni labāk, jo man laikam nemaz neiet tik slikti. everything is a factor, not just the good things. it's that simple.

man radās ideja mazai filmiņai. nav nevienas kameras.

"Of course it is happening inside your head, Harry, but why on earth should that mean that it is not real?"

šorīt aizvedu Silvas mašīnu uz servisu, un no servisa braucu ar taksi. taksisti mēdz būt ļoti interesanti cilvēki. šis krievu tēviņš pirmajā brīdī izskatījās tāds veren neapmierināts ar dzīvi, resns un raupjš. kā jau cilvēks, kurš par taksistu strādājis ilgi, pieklājības pēc pieminēja kaut ko par laiku, dodot iespēju man uzsākt sarunu, ja man tā gribas, bet man par laiku kaut kā nepatīk runāt.

braucam pa lienes ielu, un es skatos, ka maukas jau deviņos no rīta stāv, un izskatās tādas visai papluinītas. bilstu viņam, ka "re, jau tik agri stāv", uz ko viņš pilnīgi izmainās, jo beidzot ir tēma, par ko uzsist bazaru. un tad sekoja lieliskākais stāsts par viņa piedzīvojumiem, vadājot taksī maukas, kas bija tik interesants, ka es pusi laika pavadīju no sirds smejoties, un otru pusi vnk blenžot viņā ar neticību. tur bija visādi interesanti gadījumi par to kā mauku bariņš viņa mašīnā nolemj iešpricēt sev heroīnu, un atplīst pilnīgā miroņu miegā, un kā viņam jātiek ar tām kucēm galā, lai viņas neatstieptu kātus; visādi stāsti par jauniešu dzeršanām, kurās piedalās maukas, un kādas tik izvirtības viņa mašīnā nav notikušas. viss novirzās uz viņa ģimeni kazahstānā, kam pagalmā aug kaņepes, un kā tur svētkos esot pieņemt "piedolbīt kaljanu" ar zaļo, un sapīpēt tēvam ar dēlu. tad vēl par alkohola ļaunumu, un kaņepes labumu, kā arī to, ka ķīnā dzērušiem vadītājiem esot nāvessods.

ļoti patīkams rīts.

the city is empty at night. my favourite time to wander around in a car. for the second night now there has been plenty of time to look at the illuminated road before me and think. most of the time my mind tries to slip into a complete silence, as if trying to imply that thinking will solve nothig. this silence makes many decisions for me - it makes me abandon plans that I had, makes me forget the problems I have to solve, leaving me to face the results of my inaction. but even those are lost on me, because the silence doesn't let me feel anything. it does not let me care.

still there is one loud note - there is no joy outside my small circle. I walk the same steps I have taken countless times, moving through the same motions, seeing through the same faces, and there is no joy. there used to be. I wait for some events impatiently, only to realize that they bring nothing but more familiar motions that I do not care about. seems like nothing has impressed me for a long time, seems like I have not wanted anything for a long time. makes me feel ancient.

and when nothing can move me, I have to create emotions for myself. I have to obsess, and torture others with their self-inflicted obligation to take notice of my existence. it somehow moves me to hear their strained voices on the phone. the words are lost on me, but I can hear the indisposition clearly.

I guess there is a word for this feeling - boredom.
and since I can't alleviate it with alcohol, I indulge in sleep deprivation.

brīvdienās bijām uz ikgadējo troļļu saietu jeb citādi sauktu par manu un beātes dzimšanas dienas pasākumu. notroļļojāmies līdz grīdai, vispār bija awesome pasākums. pabraukājāmies vēl pa kurzemi svētdien, iestrēbām zupu ceļmalas krogā kaut kādā, un vakarā noskatījos iron sky, kas bija šausmīga vilšanās (lai arī politiskās satīras brīži bija forši).

šorīt skatos kaut kādas drakonistu bildes, kur viņi brauc pie dabas dzert, un es arī gribu. pasēdēt uz baļķiem pie ugunskura and shit. man liekas, ka vajag uzorganizēt kaut ko tādu.

šodien sākas jauns seriāls - continuum. vajag ievērtēt.

what else... nezinu, ko lai iesāk atvaļinājumā, lol.

vakardiena sākās ar to, ka pie manis ieripinājās silva un beāte, un mēs izdzērām šampi brokastīs. nu, īstenībā divus šampjus. nolēmām aizvilkties uz latkonu. paņēmām lielu plastmasas kafijas krūzi ar vāciņu un iejaucām tur rumu ar spraitu, kas man mājās mētājās. devāmies uz centru jautri kvasījot. pa ceļam paņēmām vēl 0,7 rumu un drusku spraitu, lai lielisko patiesības krūku varētu papildināt. iebridām reval hotelī Silvai paņemt maratona numuriņu, un ilgi braukājāmies pa stāviem meklējot tualeti, līdz secinājām, ka tādas laikam ir tikai numuriņos. beigās atradām vienu ateju pirmajā stāvā, kur pie viena kārtējo reizi uzpildījam krūku. devāmies uz latkonu.

nosēdējām uz biofak trepēm kādas trīs stundas un aktīvi cilājām krūku, līdz galīgi sadzērāmies. daži no mums arī iegāja iekšā un mēģināja paklausīties kādas lekcijas, bet lielākoties visi nāca ārā vīlušies un diezgan šokēti. nu, šokēti par šī pasākuma neaprakstāmi briesmīgo kvalitāti un milzīgo maniakālu sociopātu daudzumu, kas šo pasākumu apmeklēja. vienu brīdi sēžu uz trepēm un man pienāk klāt tas mausna čalis, mumins viņu laikam sauc, un sāk piedāvāt man kaut kādu darbu. divas trešdaļas no viņa teiktā nevar saprast, bet man pohuj un es tikai māju ar galvu un vajadzīgajos brīžos izdvešu apstiprinošas skaņas, vadoties pēc viņa ķermeņa valodas un intonācijas. tad man zvana telefons, paceļu. pamanu, ka viņš tagad piesienas beātei ar kaut kādu tekstu no sērijas 'vai rūķi un elfi arī ir cilvēki'. beāte lieliski tiek galā un dodžo šo uzbāzīgo indivīdu uzdodot viņam visādus jautājumus, tādējādi liekot viņam aizmirst savus potenciālos nodomus, līdz viņa nonāk pie jautājuma 'kas te vispār organizē šīs lekcijas' uz ko mumins pakasa galvu un viņa sejā parādās neviltota atskārsme - es - viņš šokā nosaka, un aizskrien uz durvju pusi. šo stāstu man vēlāk paturpināja grimijs, sakot, ka mumins esot ienesies goldija lekcijā, nogrūdis goldiju no skatuves un esot sācis ne pa tēmu stāstīt par swedbank interneta bankas nepārspējamo drošību. dafuq.

man kļūst skumji, iedomājoties, ka kāds random sci-fi fans varētu kādreiz uzzināt par latkonu un nodomāt 'hmm, moš jāaiziet paskatīties, kas tas par pasākumu' un viņš ierastos uz TO. da jebkurš normāls cilvēks izsauktu policiju un zvanītu uz trakonamu, zaudētu ticību cilvēku rasei, kā arī jebkāds iespaids par sci-fi cienītājiem latvijā būtu neatgriezeniski sabojāts. tas pasākums bija tik sūdīgs, ka man pat...

ap šo laiku beidzot sapratām, ka latkons ir pārāk dīvains un nepareizs, lai tam vispār rādītos tuvumā, un nolēmām aizbraukt paēst. devāmies uz krasta lido. ap šo laiku mēs jau bijām pilnīgā pālī, jo nopirktais rums bija beidzies. normāli iestūmām kaut kādu ēdienu vēderā, un devāmies pačillot pie daugavas krasta. pamazām dzērums izgāja un iestājās vājprātīgs nogurums. saule spieda visiem uz galvas tik traki, ka pat nedzerošie cilvēki jutās manāmi saguruši.

pēcāk devāmies pie reinīša uz jaunā dzīvokļa sālsmaizi, un kaut kādā brīdī iestājās otrā elpa. dzērām daudz jēgerīti. saradās tiešām daudz cilvēku, un pasākums principā bija diezgan labs, bet ap pusdivpadsmitiem man aptrūkās pilnīgi visi spēki un likās, ka es natūrā vnk kaut kur pakritīšu, so devos mājās ar alfiņu.

ir forši, ka datorspēles vairs nevalda pār manu dzīvi tik ļoti kā agrāk. ne tikai globāli, bet arī manā paziņu lokā ir pilns ar čīkstētājiem, ka trešais diablo ir gļukains, jo serveri pirmajās dienās nespēj turēt milzīgos geimeru pūļus, un es ar neviltoti ļaunu prieku secinu, ka mani visa šī huiņa nekādi neskar.

pagaidīšu kādu mēnesi vai divus, un tad pilnīgā mierā iziešu single kampaņu, because I am a sucker for blizzard storylines.

bļa, šodien līst. kā lai šādā laikā novazājas pa bāriem un pēc tam vēl iesēž dārzā Ikšķilē? labi vismaz, ko šorīt varēju braukt uz darbu ar mašīnu, jo nepatīk man slapjdraņķis nu ļoti. protams, atbraucot uz darbu, es viņā netiku iekšā, jo man nav ārdurvju atslēgas. pasēdēju uz trepēm un pakavējos 20 minūtes Franca Bardona 'Iniciācija Hermētikā', kuru sešu gadu laikā esmu sācis lasīt nu jau ceturto reizi, jo visas iepriekšējās reizes kļuva skaidrs, ka vēl neesmu izaudzis līdz šai literatūrai, jo tā spētu atstāt negatīvu iespaidu uzskatu veidošanās mehānismā.

"Man has been created in the likeness of the universe. Everything great to be found in the universe is reflected, in a small degree, in man. For this reason, man is signified as a microcosm in contrast to the macrocosm of the universe. Strictly speaking, the entire nature manifests itself in man."

Francs Bardons īstenībā ir interesants čubārs. viņš ir viens no tiem pusbaisajiem onkuļiem, kas trīsdesmitajos ietusēja ar visiem rietumu okultisma pamatlicējiem, un principā veltīja savu dzīvi, lai bīdītu šo ģēlu aizvien tālāk. otrajā pasaules karā viņš esot iemests koncentrācijas nometnē, jo atteicies sadarboties ar nacīšiem mistikas nozarē, bet krievi viņu no turienes esot izpestījuši. daudz vēlāk viņu atkal apcietināja par nelegālu zāļu ražošanu un tirgošanu, un cietumā viņš nomira no pankreatīta. klejo teorijas, ka viņš ir izdarījis pašnāvību īpaši twisted veidā - palūdzis sievai, lai atnes viņam uz cietumu kluci ar īpašu bekona šķirni, kura apēšana totāli nav savietojama ar pankreatītu. manly indeed.

vēloties kaut kā kompensēt savas četras dimensijas, nolēmu paskatīties kaut ko stulbu. noskatījos visus pitbull klipus. viņš vispār ir samērā glīts vīrietis, bet viņš visu laiku savelk uz augšu labo mutes kaktiņu tādā īpaši pretīgi žurciskā veidā, kā rezultātā viņš izskatās pēc šausmīgi gluma mērkaķa. točna, tam smaidam ar līkumu ietu pilnīgi visas sievietes. nu bez izņēmuma. bet nu pohuj, pēc viņa daiļrades spriežot, sievietēm smadzeņu nav vispār, un viņas ir domātas tikai drāšanai un pakaļas kratīšanai. visos savos gabalos viņš dzied tikai par sieviešu drāšanu un grupņikiem, brīžiem pat "lirikās" ir atradusies vieta product-placement'am. jā, un visos klipos viņam virsū kāpj visādas hot sievietes, un viņu sejās ir acīmredzama iekāre. nu vispār jau labs bizness čalim.

bet es totāli tagad jūtos stulbāks.