THE BLOG

vakar sēdējām folkklubā, kad tur iepeldēja Klāvs, kuram zem rokas bija neviens cits kā Kollijs ar manāmām trīsdiennieka pazīmēm sejā. Zane iepriekš bija stāstījusi, ka vakar satika šamos pa nakti uz ielas, un devās pie viņiem pārlaist nakti, kur viņi esot dzēruši rumu un dedzinājuši bībeles, līdz nonākuši totālā kliņķī.

anyway, vakar bārā sarunas iestūrējās ēst taisīšanā, un mēs ar Zani un Klāvu sākām dalīties pieredzē par asu ēdienu ēšanu un taisīšanu, kad tas blondais ķēms izdomāja iespļaut mums dvēselē ar 'es vispār taisu ēst labāk par jums visiem'. well that escalated quickly, un, lai izvairītos no dūru vicināšanas, mums nācās vienoties par civilizētāku dueļa formu ar nosaukumu 'super spicy cook-off extravaganza', kura notiks šovakar Klāva dzīvoklī uz Stabu ielas. vienojāmies, ka Zane taisīs zupu, bet mēs ar Klāvu - otro. Klāvs gan šodien bilda, ka viņš esot aizmirsis par D&D, kas viņam šovakar jāvada (vai jāspēlē hvz), bet ka tas neatturēšot viņu paņemt mani dirsā ar savu pavārmākslu.

also, šodien skatos galeriju, kurā Auces meitenes izklaidējas iekš Волки Одина 2012. vai tas ir tas pats larps, uz kuru brauca Axels? un kas ir visi tie cilvēki, kas sevi prezentē kā kuršu nometni?

Satikšanās - mēģinam sestdien būt Valmierā ap 10 no rīta. satiekamies pie baznīcas centrā.
Šoferi - skatoties pēc saraksta, ir zināms, ka mašīnas pieder Axai, Ņurksim, Gunāriņam, Dagnei un Silvai*. Sarunājiet paši.

*Silvas mašīnai nav apdrošināšanas. ja līdz piektdienai būs, tad es viņai sēdēšu pie stūres. ja nē, tad tā mašīna nekur nebrauks. ar √ ir atzīmēti tie, kas ir 100% apstiprinājuši savu ierašanos.

Inx √

Axa √

Ralfs √

Mērdoks √

Mērdoka +1 √

Mērdoka +2 √

Čiko √

Elīna √

Nich √

Kollijs √

Žaņa √

Ņurr

Gunča √

Silva √

Grims

Kāsis √

Mārītis √

Atis √

Dagne √

Dagnes +1 √

Dagnes +2 √

vakardiena sākās ar to, ka pie manis ieripinājās silva un beāte, un mēs izdzērām šampi brokastīs. nu, īstenībā divus šampjus. nolēmām aizvilkties uz latkonu. paņēmām lielu plastmasas kafijas krūzi ar vāciņu un iejaucām tur rumu ar spraitu, kas man mājās mētājās. devāmies uz centru jautri kvasījot. pa ceļam paņēmām vēl 0,7 rumu un drusku spraitu, lai lielisko patiesības krūku varētu papildināt. iebridām reval hotelī Silvai paņemt maratona numuriņu, un ilgi braukājāmies pa stāviem meklējot tualeti, līdz secinājām, ka tādas laikam ir tikai numuriņos. beigās atradām vienu ateju pirmajā stāvā, kur pie viena kārtējo reizi uzpildījam krūku. devāmies uz latkonu.

nosēdējām uz biofak trepēm kādas trīs stundas un aktīvi cilājām krūku, līdz galīgi sadzērāmies. daži no mums arī iegāja iekšā un mēģināja paklausīties kādas lekcijas, bet lielākoties visi nāca ārā vīlušies un diezgan šokēti. nu, šokēti par šī pasākuma neaprakstāmi briesmīgo kvalitāti un milzīgo maniakālu sociopātu daudzumu, kas šo pasākumu apmeklēja. vienu brīdi sēžu uz trepēm un man pienāk klāt tas mausna čalis, mumins viņu laikam sauc, un sāk piedāvāt man kaut kādu darbu. divas trešdaļas no viņa teiktā nevar saprast, bet man pohuj un es tikai māju ar galvu un vajadzīgajos brīžos izdvešu apstiprinošas skaņas, vadoties pēc viņa ķermeņa valodas un intonācijas. tad man zvana telefons, paceļu. pamanu, ka viņš tagad piesienas beātei ar kaut kādu tekstu no sērijas 'vai rūķi un elfi arī ir cilvēki'. beāte lieliski tiek galā un dodžo šo uzbāzīgo indivīdu uzdodot viņam visādus jautājumus, tādējādi liekot viņam aizmirst savus potenciālos nodomus, līdz viņa nonāk pie jautājuma 'kas te vispār organizē šīs lekcijas' uz ko mumins pakasa galvu un viņa sejā parādās neviltota atskārsme - es - viņš šokā nosaka, un aizskrien uz durvju pusi. šo stāstu man vēlāk paturpināja grimijs, sakot, ka mumins esot ienesies goldija lekcijā, nogrūdis goldiju no skatuves un esot sācis ne pa tēmu stāstīt par swedbank interneta bankas nepārspējamo drošību. dafuq.

man kļūst skumji, iedomājoties, ka kāds random sci-fi fans varētu kādreiz uzzināt par latkonu un nodomāt 'hmm, moš jāaiziet paskatīties, kas tas par pasākumu' un viņš ierastos uz TO. da jebkurš normāls cilvēks izsauktu policiju un zvanītu uz trakonamu, zaudētu ticību cilvēku rasei, kā arī jebkāds iespaids par sci-fi cienītājiem latvijā būtu neatgriezeniski sabojāts. tas pasākums bija tik sūdīgs, ka man pat...

ap šo laiku beidzot sapratām, ka latkons ir pārāk dīvains un nepareizs, lai tam vispār rādītos tuvumā, un nolēmām aizbraukt paēst. devāmies uz krasta lido. ap šo laiku mēs jau bijām pilnīgā pālī, jo nopirktais rums bija beidzies. normāli iestūmām kaut kādu ēdienu vēderā, un devāmies pačillot pie daugavas krasta. pamazām dzērums izgāja un iestājās vājprātīgs nogurums. saule spieda visiem uz galvas tik traki, ka pat nedzerošie cilvēki jutās manāmi saguruši.

pēcāk devāmies pie reinīša uz jaunā dzīvokļa sālsmaizi, un kaut kādā brīdī iestājās otrā elpa. dzērām daudz jēgerīti. saradās tiešām daudz cilvēku, un pasākums principā bija diezgan labs, bet ap pusdivpadsmitiem man aptrūkās pilnīgi visi spēki un likās, ka es natūrā vnk kaut kur pakritīšu, so devos mājās ar alfiņu.

Tātad esot pienācis pavasaris un laiks iztīrīt savu ziemas migu. Visi, kas vēlas tikt vaļā no apnikušām mantām, sestdien nāk uz pasākumu Atīša mājā. Var arī nākt meklēt kādas jaukas pērles, ko iegūt no biedriem. Mantas iespējams atdot vai arī izsolīt. Neaprobežojamies ar drēbēm, būs pieejamas grāmatas, tehnika, rotas un pat mēbeles.

Tā kā šis ir pēdējais mēnesis, kad Axa ar Ati uzturas Bārbeles ielā, tad ir plānots ne tikai apmainīties ar mantām, bet vakarā arī kārtīgi atvadīties no Bārbeles ielas mājas.
Pasākums sāksies nākamsestdien, 21. aprīlī, pa dienu 12os, un turpināsies vakarā. Drīkst nākt kā uz vakaru, tā arī dienas mantu kratīšanu.

Lūdzu pieteikties iepriekš, ja plānojat ierasties un arī ņemt līdzi mantas, feisbukā ir izveidots pasākums.

Brīvdienās bijām divu dienu dzeršanas meditācijas retrītā pie Jēkaba. Pirmais vakars bija salīdzinoši mierīgs, kad mēs trijatā ar Jēkabu un Alfiņu izdzērām litru Jack, piekožot skābus kāpostus, kas laikam mums nodrošina īpašu vietu ellē kā cilvēkiem, kas neciena viskiju. Vakara gaitā pārgājām pie Canadian Special Old, kurš gāja lejā kā benzīns, bet visā visumā kļuva dzeramāks ar katru nākamo glāzīti, kā rezultātā klīst nostāsti par dažādām manām darbībām piecos no rīta, kuras nu nekādi nespēju atcerēties. Kikīša patentētā metode "don't remember, didn't happen" izrādījās apbrīnojami atbilstoša situācijai, un tika izmantota ar lieliskiem panākumiem.

Otrajā dienā pa dienu ar kājām aizgājām nobalsot. Protams, ka lielākā daļa balsotāju bija pilnīgā ķirbī. Žaņa piemēram pie iecirkņa apstājās ar dīvainu sejas izteiksmi, un paziņoja, ka viņa nezina, par ko lai balso. Nebija gan nekādas jēgas viņai kaut ko skaidrot, jo viņa pēc tam neatcerējās, kurā ailē bija ievilkusi krustiņu. Vispār mūsu kompānija balsošanas iecirknī uzvedās kā cūkas, un man pēc skaņas likās, ka daudzi no mums krietni par daudz švīkā savu biļetenu, jo droši vien nav vajadzīgas 158 līnijas, lai uzvilktu vienkāršu krustiņu.

Otrās dienas vakars gan bija salīdzinoši jestrāks. Acīmredzot visi bija ļoti nocietušies tikt prom no pilsētas un zaudēt prātu, tapēc dedzība, ar kādu tika patērēts alkohols, nesa sevī nāvīgu nopietnību. Tas viss beidzās ar to cilvēki tika ar nešanu nesti no pirts uz māju, kaut gan paši nesēji nebija labāki par savu nastu. Atminos, ka kādam (kādai...?) turēju matus, kamēr viņš vēma zem koka, kad izdzirdēju Alfiņa palīgā saucienu. Atlaidu matus, ļaujot kaut kam iekrist ar seju sniegā (cerams, ka ne savos vēmekļos, bet blakus) un gāju meklēt Alfiņu. Pamanīju viņu uz ceļa pa pusei velkot, pa pusei stumjot Renāti, kura lamājās kā jūrnieks par Alfiņa nešanas/stumšanas spējām. Paņēmām Renāti zem abiem pleciem un ar lielām pūlēm uzdabūjām augšā pa slidenajām trepēm. Vienā brīdī otrajā stāvā jutos gluži kā policijas atskurbtuvē, jo pa durvīm tika nesti iekšā delīrijā iegrimuši cilvēki, kas ne par ko nevēlējās nomierināties, jo viņuprāt pārtijs ir tikai nupat sācies. But nobody fucked around, un visi nemiera cēlāji tika piespiesti pie gultas ar segu, kas bija pārāk liels slogs kuslo dzērāju vārgajām rociņām, un katram pie gultas tika nolikts spainīties (un es goda vārds neatceros vai kāds no rīta šos spaiņus iznesa ārā). Nākamajā dienā Axa paziņoja, ka Beāte esot vismīlīgākā "lupatiņa", kādu viņai jebkad ir nācies vākt.

Kopumā jāsaka, ka es šo nominēju par līdz šim labāko pasākumu, kādā šogad esam bijuši.

Runā, ka nākamajās brīvdienās būšot tepiķa pārtijs jeb citiem vārdiem sakot - Andžejs ir Latvijā, un brīvdienās viņš sēdēs uz dīvāna ar savu smaidiņu sejā, kamēr visi viņam uzdos jautājumus no sērijas "nu, kā tie ķīnieši?", un vakara gaitā viņš paliks galīgi grīļīgs, bet smaids no sejas nepazudīs.

brīvdienās pasākumā es nakts melnumā pamostos no tā, ka Kollijs ir man uzkāpis virsū
un zvetē man pa krūtīm no visa spēka, kliedzot pilnā balsī



es to atceros un mani joprojām katru reizi pārņem maza smieklu lēkme.

Njā, tu zini, ka pasākums ir bijis labs, kad abus rītus tu pamosties un visi tevi ienīst. A tā vispār liekas, ka pirmo dienu baigi taupījāmies, so es otrajā ļoti pacentos izklaidēties trīs reizes sparīgāk. Izrādās, ka vācu tehno brīnums "Pong" ir baigi trakā ģēla, kuru dejojot tev jāpatērē daudz vairāk spēka nekā konvulsējot pie dubstepa. Karoče pasākums bija baigi labs.

vakar mazliet iesēdēju pulkvedī. pasūtījām longailendas ledustēju. stāstīju savus piedzīvojumus saistībā ar šo dzērienu, un brīdī, kad no manis izskanēja vārdi "no diviem šitiem ir baigais pīzģec", uz galda katram priekšā tika nolikti "divi šitie", jo mēs bijām trāpījuši laimīgajā stundā, kur dod divus dzērienus par viena cenu. pēc nemaz ne tik ilga laika, kad manī atradās gan abas ledustējas, gan biju pamanījies ieslidināt arī kādu pārīti ar tequila sunrise, bija jau jāturās pie sienām. nu ar domu - es bija galīgā zaņķī. tad pavisam pa miglu atceros kā mūs aizveda pie Beātes, un mašīnā skanēja diezgan labs dubsteps. pie Beātes nolēmām padzerties kafiju. nolēju savu balto džemperi ar kafiju. Beāte berza manu džemperi ar kaut kādu brīnumlīdzekli, tikai džemperis joprojām bija man mugurā, neatceros kā nonācu zem segas.

šorīt man bija tik nenormāli karsti, ka nosviedu segu. tikai pēc brīža sapratu, ka tas nepalīdz, jo karstuma avots ir Beāte, kurai ir ap 40 grādu temperatūra. braucu uz darbu un kratījos nekontrolējamos drebuļos. ļoti gribējās pievemt trolejbusu. darbā atklāju, ka baltais džemperītis izskatās pēc brūni baltas kamuflāžas jakas. nāk miegs.

šodien no mājas ārā neiešu. un longailendas tēja iet iekšā manā melnajā grāmatiņā.

vakar nolēmām drusku iesēdēt Folkklubā. Sigita iepazīstināja mūs ar dažiem cilvēkiem no rekonstruktoru kluba "ugunszīme" - meitenes bija smukas, bet drusku par daudz bērnišķīgas, lai man tas liktos saistoši. es tā arī nevarēju uzķert viņu vilni, so metu mieru un koncentrējos uz dzērieniem. tas brengulis atkal piezagās nemanot un nekrietni iekrāmēja pa seju. Bafijs uztina vienu mazu džointiņu, pēc kā jautrā prātā devāmies paēst un tad uz de puta madre, kur diemžēl nesanāca iedzert "meksikāni", jo viņiem bija beidzies tabasco. tā vietā mēs izvēlējāmies kokčiku ar nosaukumu "что-нибудь" - viņš tiek pasniegts šotā, un sastāvs ir baltā un brūnā tekila, sajaukta ar viskiju un nedaudz absinta. tas brīnums gāja lejā galīgi dīvaini un sita pa seju tā, ka bija jāturas pie sienām. apkalpošana gan tajā bārā ir lieliska - pēc "что-нибудь" ar asarām miglainajās acīs raudzījos pāri bāram, kur Dina jau ar pa pusei nosodošu, pa pusei saprotošu sejas izteiksmi lēja glāzē ūdeni, lai nodzēstu manā kuņģī plosošos ugunsgrēku. pēc tam paņēmām taksi uz mājām. Bafijs un Aiva nolēma palikt pie manis, kur mēs apgūlāmies gultā un pielaidām uguni vienam normālam džointam, pēc kā realitāte lēnām pārstāja eksistēt.

pavadījām Aivu uz transportu un tagad ar Bafiju turpinām kusli vilkt džointus, gatavojoties vakara karaokei.

galējais mašīnu saraksts izskatās šitā:

Salna – nadja, arkvns, nič, elīna
Andža – silva, inx, žaņa, forsakens
Reinis – kollijs, kāsis, monta, anita
Kamazs – laura, bembijs, Edgars, ilva, grims

tātad tuvojas daži pasākumi.

vispirms vajag parunāt par nedēļas nogali. varam doties uz klasisko hobitlarpu pie ezera, vai arī varam doties uz Auces pilsētas svētkiem - vakar nobazarēju skaipā kādas trīs stundas ar pāris Auces meitenēm, kas ļoti vēlējās uzaicināt mūsu baru pie sevis. tipa būšot kur palikt pa nakti, un būšot dārzs, kurā piedzerties, plus vēl estrādē kaut kāds pasākums. man pašam reāli ir pofig uz kurieni braukt, jo man abas laika pavadīšanas iespējas šķiet tīri okei. lūdzu piedalāmies zemāk esošajā aptaujā, lai noskaidrotu, kādas ir cilvēku preferences šai nedēļas nogalei, lai es varētu veikt attiecīgās organizatoriskās darbības.

tad vēl otra lieta - laivu brauciens. Žaņa daudziem ir izsūtījusi info, bet droši vien tikpat daudzi neko nezina. tātad laivu brauciens notiek pirmajā augusta nedēļas nogalē, no 6. līdz 7. augustam, pa Ventu no Nīgrandes līdz Skrundai, maršrutu var apskatīt kartē. ja vēlaties doties šajā braucienā, tad paziņojiet par to Žaņai jebkādā veidā, lai viņa var laikus rezervēt vajadzīgo laivu skaitu. neaizmirstam atķeksēties pollā.

Poll #18414
Open to: All, results viewable to: All

Kuru pasākumu tu apmeklēsi šajā nedēļas nogalē?

Vai tu augustā brauksi ar laivām?

Bondars ir izrādījis neticamu laipnību un paziņojis par Hobitlarpu VI. no iepriekšējā gada pārkopētais teksts lasāms kurbijkurnē (vajadzīgs ielogoties), bet tur atrodamā info protams nav nekas jauns; tas ir vairāk kā oficiāls paziņojums jeb apstiprinājums par to, ka šogad hobitlarpam būs būt.

tātad pasākums notiks turpat, kur vienmēr 29.07.2011. - 31.07.2011., kas ir nākamā nedēļas nogale pēc Veģmaka spēles. lūdzu padodiet info tālāk tiem neticīgajiem, kas nelasa šo pasākumu informācijas pārbagāto blogu. aicināti ir visi.

on a related note - laivu braucienu šogad organizē Žaņa, un šobrīd klīst baumas, ka brauciens varētu notikt augusta otrajā nedēļas nogalē.

vakar drusku iesēdējām bez tāda baigi noteiktā iemesla. smēlu kā pieklājas visu vakaru, lai varētu normāli zaudēt galvu, bet tad vienā brīdī mani pierunāja aizlaist nopeldēties uz lieliskāko peldvietu rajonā, kas atrodas kaut kur netālu no Gaismām, kur es lecu ūdenī no divmetrīgas laipas tik ilgi līdz man izgāja viss pālis. atbraucām atpakaļ un mēģināju piesmelties atkal, bet kaut kā tas reibums vairs nedevās rokā.

pārējie gan jau bija nonākuši tik tālu, ka spēlēja kaut kādu dzeršanas spēli, kas saucas "zummmm" - visi sēž aplī un saka "zummmm" līdz viens iekliedzas "hop" un tad visi liek pie lūpām savu dzēriena trauku; tas, kurš pirmais atrauj trauku no lūpām, ir zaudējis, un pārējie viņam izdomā pazemojošu uzdevumu. tā nu es guļu savā gultiņā, kad pie manis pienāk diezgan grīļīgs DJ, novelk visas drēbes un pliks uzguļas man virsū tā mīlīgi ķiķinot. runā, ka šo spēli uzvarēja Kristīne, jo viņa ne reizi no trauka neatrāvās pirmā, kaut gan visi dzēra alu, bet viņa - vīnu. šorīt šī uzvara bija nepārprotami redzama viņas acīs un jūtama viņas elpā.

māja izskatās pēc kaujas lauka. nu ko, trīs dienas ir nodzertas un šodien laikam ciemiņus vair nav jāaicina.

so, Jāņus daudzi dodas svinēt uz Ikšķili pie Kikīša. tur dārzs un māja ir mūsu rīcībā. just so you know.

datasfērā klejo ziņas, ka Ata dzimšanas dienas vētrainā svinēšana sāksies jau piektdien, kas savukārt nozīmē, ka ir visas iespējas sestdien apmeklēt Elīnas izlaidumu Aucē, ja vien kāds uz turieni dosies ar mašīnu.

vēl gribēju pateikt, ka Jāņus šogad mēs Gaujienā nesvinēsim. šī ir lieliska iespēja kaut ko noorganizēt visiem tiem kurnētājiem, kas katru gadu čīkst par tālo ceļu un citu huiņu, kā arī tiem, kam Gaujiena jau ir apriebusies kā tāda. anyway laiks vēl ir, noteikti ir iespējams atrast visādas foršas vietiņas, kur nosvinēt.

šodien ir pārāk liels slinkums. bet man tagad jāiet tikties ar Veģmaka meistariem. bļē...

izskatās, ka rīt vakarā jādodas uz Sigitas sālsmaizi. runā, ka viņa ir ievākusies teikā pie Dvēselītes.

vakar ieradāmies Ikšķilē. the timing was perfect, jo mēs ieripinājāmies servisā tieši brīdī, kad motora temperatūras dačiks sasniedza maksimālo atzīmi, jo radiatorā bija caurums. atstājām mašīnu servisā un Airisa mūs aizvizināja pie sevis, kur mūs sagaidīja šašliks, kalns ar kūpinātu vistu, kūpināts zandarts un tāda paliela kāju vanna ar rasolu. to visu mēs noskalojām lejā ar bonapartu un pāris alus kastēm.

tad vēl vienā brīdī aizlaidām līdz Meinarda salai. karoče ar Mustangu nekad laivā nekāpiet, jo mēs līdz salai knapi tikām; pēdējos metrus laiva bija līdz pusei pilna ar ūdeni un es svīdu aukstus sviedrus par to, ka nebiju telefonu atstājis krastā. atpakaļ nolēmu airēt pats un Mustangu laivā neņemt. tas gan airēšanu daudz neuzlaboja, jo Silva pirmīt bija nolauzusi vienu airi. pēdējiem spēkiem izkāpām krastā, un Žaņa ar Silvu nolēma aizairēt pakaļ pārējiem. metru no krasta viņas apgāzās, kā rezultātā Silva pasūtīja Žaņu dirst, un Žana turpināja ceļu viena pati. Vakarā Žaņai bija drudzis.

visa šī brauciena rezultātā mēs nokavējām koncerta sākumu, so nolēmām par ieeju nemaksāt un doties uz skolas salidojuma balli. apbrīnojami viegli iešmaucām skolā garām visiem sargiem, satikām pāris paziņas un Kikīti, kurš jau knapi varēja nostāvēt; ironiski, jo pāris stundas iepriekš viņš ar mums dārzā bija filosofējis par to, cik ļoti viņš ir izaudzis no vecuma, kurā gribas pilnīgi pieļurbāties, lai aizmirstu realitāti.

pēc tam nonācām atpakaļ Silvas dārza mājā, un sākām smelt Jack Daniel's. pa starpai aizšmaucām pie Airisas paēst, tad atkal atpakaļ, un tā tas turpinājās līdz kādiem trijiem naktī, kad mājās ieradās Silva ar Andžu un mēs vairs nespējām turpināt.

šorīt jūtos apbrīnojami lieliski :)

mums ir plāns pēc zaļās ceturtdienas kāpt mašīnās un piedzīvot nelielu divu dienu un divu nakšu road-trip-of-awesomness cēsu virzienā. viena mašīna jau mums ir sarunāta un nokomplektēta. ja kāds vēlas, noteikti var mums pievienoties ar vēl dažām mašīnām.

pēdējā laikā aizvien vairāk domāju - ko mēs iesāksim garajās lieldienu brīvdienās? tīri vai prasās kāds vairāku dienu pasākums kādās lauku mājās. ir idejas?

izskatās, ka vakardien notika šī gada labākais pasākums. just check out all those happy people.