Pērkons
Maijs. 22., 2011 | 12:47 pm
No:: her_crow
vakar ieradāmies Ikšķilē. the timing was perfect, jo mēs ieripinājāmies servisā tieši brīdī, kad motora temperatūras dačiks sasniedza maksimālo atzīmi, jo radiatorā bija caurums. atstājām mašīnu servisā un Airisa mūs aizvizināja pie sevis, kur mūs sagaidīja šašliks, kalns ar kūpinātu vistu, kūpināts zandarts un tāda paliela kāju vanna ar rasolu. to visu mēs noskalojām lejā ar bonapartu un pāris alus kastēm.
tad vēl vienā brīdī aizlaidām līdz Meinarda salai. karoče ar Mustangu nekad laivā nekāpiet, jo mēs līdz salai knapi tikām; pēdējos metrus laiva bija līdz pusei pilna ar ūdeni un es svīdu aukstus sviedrus par to, ka nebiju telefonu atstājis krastā. atpakaļ nolēmu airēt pats un Mustangu laivā neņemt. tas gan airēšanu daudz neuzlaboja, jo Silva pirmīt bija nolauzusi vienu airi. pēdējiem spēkiem izkāpām krastā, un Žaņa ar Silvu nolēma aizairēt pakaļ pārējiem. metru no krasta viņas apgāzās, kā rezultātā Silva pasūtīja Žaņu dirst, un Žana turpināja ceļu viena pati. Vakarā Žaņai bija drudzis.
visa šī brauciena rezultātā mēs nokavējām koncerta sākumu, so nolēmām par ieeju nemaksāt un doties uz skolas salidojuma balli. apbrīnojami viegli iešmaucām skolā garām visiem sargiem, satikām pāris paziņas un Kikīti, kurš jau knapi varēja nostāvēt; ironiski, jo pāris stundas iepriekš viņš ar mums dārzā bija filosofējis par to, cik ļoti viņš ir izaudzis no vecuma, kurā gribas pilnīgi pieļurbāties, lai aizmirstu realitāti.
pēc tam nonācām atpakaļ Silvas dārza mājā, un sākām smelt Jack Daniel's. pa starpai aizšmaucām pie Airisas paēst, tad atkal atpakaļ, un tā tas turpinājās līdz kādiem trijiem naktī, kad mājās ieradās Silva ar Andžu un mēs vairs nespējām turpināt.
šorīt jūtos apbrīnojami lieliski :)
tad vēl vienā brīdī aizlaidām līdz Meinarda salai. karoče ar Mustangu nekad laivā nekāpiet, jo mēs līdz salai knapi tikām; pēdējos metrus laiva bija līdz pusei pilna ar ūdeni un es svīdu aukstus sviedrus par to, ka nebiju telefonu atstājis krastā. atpakaļ nolēmu airēt pats un Mustangu laivā neņemt. tas gan airēšanu daudz neuzlaboja, jo Silva pirmīt bija nolauzusi vienu airi. pēdējiem spēkiem izkāpām krastā, un Žaņa ar Silvu nolēma aizairēt pakaļ pārējiem. metru no krasta viņas apgāzās, kā rezultātā Silva pasūtīja Žaņu dirst, un Žana turpināja ceļu viena pati. Vakarā Žaņai bija drudzis.
visa šī brauciena rezultātā mēs nokavējām koncerta sākumu, so nolēmām par ieeju nemaksāt un doties uz skolas salidojuma balli. apbrīnojami viegli iešmaucām skolā garām visiem sargiem, satikām pāris paziņas un Kikīti, kurš jau knapi varēja nostāvēt; ironiski, jo pāris stundas iepriekš viņš ar mums dārzā bija filosofējis par to, cik ļoti viņš ir izaudzis no vecuma, kurā gribas pilnīgi pieļurbāties, lai aizmirstu realitāti.
pēc tam nonācām atpakaļ Silvas dārza mājā, un sākām smelt Jack Daniel's. pa starpai aizšmaucām pie Airisas paēst, tad atkal atpakaļ, un tā tas turpinājās līdz kādiem trijiem naktī, kad mājās ieradās Silva ar Andžu un mēs vairs nespējām turpināt.
šorīt jūtos apbrīnojami lieliski :)