THE BLOG - last night, lol

jā, nu sestdien bijām aizbraukuši uz Auci, jo Elīnai palika 18. daudz nedomājot pielējām sejas kopā ar Elīnas vecākiem un dažām jaukām meitenītēm, kas visas vēl nebija pilngadīgas. laikam vienai vai divām no viņām vēl bija palicis mēnesis līdz pilngadībai. bet whatever.

pīpējam lejā ar DJ un viņš saka "bļe viņas pašas kāpj virsū", es viņam saku "jā", viņš man saka "nu a ko man darīt? es taču negrūdīšu viņu prom", es saku "nu tas nebūtu glīti, jā". vēlāk pīpējam lejā ar Reinīti un viņš izvelk no kabatas prezervatīvu, nopūšas un ieliek atpakaļ kabatā. vēlāk pīpējām lejā ar Reinīti un DJ, viņi viens otram klapē pa muguru un saka "jā, tai meitenei gan bija plaša sirds".

vakaru es nobeidzu ar lāceņu liķieri un šampi, jo viss šnabis jau bija izdzerts. tad iestājās tumsa un es sapņoju lielisku sapni. es biju lielā savrupmājā, kas atrodas kāpās pie jūras. mājai bija lieli stikla logi un varēja redzēt nemierīgo rudens jūru. sapnī piedalījās lielākā daļa no tās dienas pasākuma dalībniekiem. halfway in sapņa varoņi sāka pa vienam pazust kā lētā jauniešu šausmu filmā, un es centos palikt "pēdējais stāvošais". es zināju, ka man ir izredzes, jo es neesmu nēģeris un es parasti nerīkotos tik stulbi kā parasts šausmu filmas jaunietis. long story short - es mājas pagrabā atradu kaut kāda advancēta mākslīgā intelekta interfeisu, ar ko iespējams komunicēt, un tas man pastāstīja, ka mēs visi esam sociāls eksperiments, un ka viņš ir tas, kurš galina visus nost. izrādījās, ka mēs patiesībā atradāmies uz kosmosa kuģa, uz kura ir gigantisks biodoms, zem kura atradās jūra un kāpas ar mūsu māju krastā. šajā apskaidrības brīdī sapnis ieguva jaunu pavērsienu, jo es pazaudēju savu ķermeni un pēc brīža jau floatoju virs kosmosa kuģa zilganā kupola kā huge space-entity, kas šo kosmosa kuģi varētu sagraut ar domu spēku vien. kaut kur uz apziņas robežas kā dīvainu pulsāciju es izjutu minētā AI eksistenci, kurš nebija visai apmierināts ar notikumu pavērsienu.

tad es pamodos no Silvas kliedzieniem par to, ka istaba esot pilna ar lapsenēm, un ka man jāceļas, lai tās nosistu, citādi viņa nelīdīšot ārā no segas apakšas. pēc brīža jau es biju drusku uzlāpījies ar kafiju un alu, kad jau bija pienācis laiks gājienam pie VECMĀMIŅAS. for fucks sake, mēs tur aizgājām un protams ka ģimenes vīrieši pavēra žaketi un no iekškabatas izņēma pa 0,5 un 0,7 kuri arī nekavējoties tika korķēti vaļā un sākās varen lustīga sēdēšana. līdz 2iem dienā es jau atkal biju ķitē. pēcāk bija grūti iekāpt mašīnā. pa ceļam uz Rīgu nedaudz atguvu stāju.

vakarā aizbraucām pie Alfiņa iesvinēt viņa vārdadienu. viņš mūs protams ielaida par spīti nelielai sākotnējai burkšķēšanai. izdzēram vienu 0,7 viskiju un bija jādodas uz točku pakaļ vēl kaut kam. Alfiņa brālis un Žaņa no točkas atgriezās ar četriem traukiem - tādiem kā rimi liek salātus, tādi kantaini ar vāciņu - kas bija pildīti ar brūnu dzērienu. tad ņēmāmies atpērušies, lai iztukšotu šos traukus.

vienā brīdī devos uz tualeti, turoties pie sienām, kad man uzbruka Žaņa un Elīna. viņas mani ievilka tukšajā istabā, nogrūda lejā uz matracīša un visādā veidā izrādīja seksuālus nolūkus, bet pirms es paspēju vērt muti protestam (funny, right?), viņas jau pretīgi ķiķinot devās durvju virzienā, pārrunājot faktu, ka es gan laikam esmu sacerējies uz nezinko. vēlāk vēl pasūtījām picu, ko arī noskalojām lejā ar brūno dzērienu, kurš pēc garšas atgādināja kaut ko starp bonapartu un hektoru, līdz beidzot es atkal ieslīgu tumsā.

nākamajā rītā pamodos pilnīgi sagrauts un ar milzīgu atriebības kāri pret tiem, kas ir izdomājuši alkoholu. nu labi, es meloju. es ļoti bieži šeit meloju. jums nevajadzētu ticēt nevienam pašam teikumam. I loved it all.