Tad civilizāsija beidzot nostātos atpakaļ no galvas uz kājām un lauksaimnieki būtu lielākā cieņā par ipadu reklamētājiem.

(Reply to this) (Thread)

+1

Vai arī tomēr karavīri?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Proti, bandīti, jā. Apkārtklejojošie un tie, kuri no apkārtklejojošajiem aizstāv kādā noteiktā teritorijā strādājošus lauksaimniekus, nekā jauna, civilizāciju vēsturē tā ir bijis daudzas reizes un gan jau, ka būs atkal:))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

septiņi samuraji :)

(Reply to this) (Parent)

Nu, pēc atsevišķiem saukļiem un komentāriem, tauta jau tagad mirst badu, un, kā redz, nekādas humanitāras krīzes nav.

Bet, ja nopietni, par kādiem civilizētiem cilvēkiem tu runā? Iekāp sab. transportā, izbrauc ielās, ieej lielveikalā. Domāju, tā būtu klasiska iespēja varas pārdalei, ideju konsolidācija u.t.t. Būtu mums te tādi ulmaņlaiki, ka maz neliekas. Pie tam, "civilizētajai" Eiropai uzkristu tāds liberālisms, kādu tā nebūs redzējusi kopš pirmajiem krusta kariem, ar visu svēto zemi Eiropas vidienē.

Man škiet, tik daudz pārtikas tiek importēta, ka drīzāk mūs apdraudz plūdi Āzijā vai mežu ugunsgrēki Āfrikā. Un tas viss jau notiek. http://satori.lv/

(Reply to this) (Thread)

Es nesaprotu, kāpēc pie mana komentāra parādijās links uz satori, tam nav nekāda sakara, es laikam nejauši kaut ko nospiedu, jauns kopmis, pardon.

(Reply to this) (Parent)

Pakaļa būtu. Sabrūkot centralizētai "labumu" sadales sistēmai, pastiprinātos centrbēdzes spēki un, ja centralizēto sistēmu neatjaunotu, eventuāli, kā augstāk rakstīja unpy un begemots, sabiedrība atgrieztos pie lauksaimniecības un ciemu-cilšu organizācijas, tb, kaut kā līdzīga tam, kas bija Viduslaikos. Bet nekādu laimi tas nenestu, jo, a) sākumā strauji pieaugtu noziedzība, jo, pārkāpjot līdzšinējās legālās un ētiskās normas, izdzīvot būtu vieglāk; b) tieši veiksmīgākie noziedznieki un to grupējumi sagrābtu pietiekami daudz resursu, lai labāk iztiktu arī tālākajos sabrukuma posmos, ja līdzšinējā kārtība netiktu atjaunota, tātad, viņi arī veidotu jauno valdnieku kārtu; c) urbanizētajās valstīs dzīvo daudz vairāk cilvēku, nekā spētu uzturēt lauksaimniecība, pat samērā advancēta, nerunājot par primitīvu, kas nozīmē masveida bojāju, cīnoties par resursiem, kā arī no bada un slimībām.

(Reply to this) (Thread)

tātad, jāatjauno kontakti ar radiem laukos. vēlams tiem, kas krievijas pierobežā, dziļajos mežos un brikšņos :D un jāiegādājas ierocis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, principā nevis ierocis, bet ieroči + munīcija + jāiemācās ar tiem apieties + jāveido savas bandas/kopienas/šūniņas aizmetnes/kodols, jo vienatnē izdzīvot pēc tikai Čaks Noriss un Brūču Vilis.

(Reply to this) (Parent)

atkārtotos tas, kas pagājušā gadsimta sākumā Sicīlijā... tieši tā radās mafija.

(Reply to this) (Parent)

bet no otras puses, ļaudis daudz kur tā līdzīgi dzīvo. skat, simti tūkstošu jau sīriju ir pametuši un uz nezināmu laiku iepauzējuši bēgļu nometnēs turcijā. tur, tiesa, nevis vispārējs bads, bet politiskā situācija, un arī 'sistēma' zināma ir, nu, bēgļu nometnes ANO un UNESCO un kādi vēl ne tur dokumenti, bet principā arī nekāda ne medus maize :/

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, lielākā daļa pasaules apmēram tā arī dzīvo, tādēļ nav sarežģīti aizdomāties par to, kas notiktu šeit, ja notiktu - un tas taču bija tas, par ko Tu interesējies :)

(Reply to this) (Parent)

Man aizdomas, ka Eiropas kontinenta lauksaimniecības pienesums ir vairāk nodeva tradīcijai, nekā nopietna ekonomikas nozare, un tiek uzturēta, dotējot. Nabadzīgākie slāņi, protams, izjustu lielāku diskomfortu (drīzāk izmaiņu pirktspējā dēļ), bet trešajā pasauļē saražotā pārtika un tīrs ūdens uz burvju nūjiņas mājienu vnk turpinātu parādīties lielveikalā (pa lielam trešās pasaules valstis ir mūžīgā parādu lokā, nespējot segt pat procentus, kur nu vēl samazināt pamatparādus - tā kā gādās mums pārtiku, pat ja pašu iedzīvotāji sprāgs badā).
Tb pa lielam nekas nemainītos, tikai vairāk miera uzturēšanas operācijas būtu jāveic.

(Reply to this) (Thread)

Tā nu gan nav tiesa, lauksaimniecība ir visnotaļ nopiena nozare Eiropā, aber dotēta šī tiek tālab, ka Eiropas lauksaimniekam izmaksas, lai saražotu sauju kviešu, protams, ir lielākas, nekā Bangladešas lauksaimniekam, lai saražotu sauju rīsu vai ASV fermerim, lai saražotu sauju kukurūzas un šī starpība kaut kā jākompensē, savādāk ar lauksaimniecību neviens Eiropā negribēs nodarboties, ko, savukārt, nedrīkst pieļaut, jo tā ir pati stratēģiskākā no visām nozarēm visādās krīžu situācijās.

(Reply to this) (Parent)