to shrink or not to shrink
Lai arī dzīves gaitā esmu ticies ar dažādiem garīgās veselības aprūpes speciālistiem, tāda kārtīga, ilgstoša psihoterapija man ir bijusi tikai vienreiz, mazliet ilgāk kā divu gadu garumā. Es to pārtraucu 2017. gada vasarā, jo bija acīmredzami iestājusies stagnācija un arī ar naudu bija dirsā.

Tagad, kad ar katru dienu tuvojas brīdis, kad paņemšu telefonu un pie kāda pieteikšos, lielākā dilemma ir: vai atgriezties pie tā paša vecā vai meklēt jaunu? Pros vecajam: nebūs viss jāstāsta no jauna, vajadzēs tikai pastāstīt, kas jauns noticis pa gandrīz 4 gadiem (protams, es varbūt pārāk augstu vērtēju viņa atmiņu). Cons vecajam: nevarētu teikt, ka tie divi gadi man izteikti palīdzēja. Palīdzēja drusciņ. Bet ne apmierinoši. Varbūt viņš nav mans īstais. Bet varbūt esmu pārāk prasīgs.

Un viņš ir zināms, tas būtu kā atgriezties studiju laika koju istabā. Jauna šrinka meklējumi vienmēr ir laimes spēle -- vari salasīties cik atsauksmes gribi, bet nekad nevar paredzēt, vai jums būs kontakts, bet to arī nevar īsti secināt, kamēr neesi reizes piecas aizgājis, un tad jau esi ieguldījies gan garīgi, gan finansiāli, un neceļas roka vairs pārtraukt, arī ja ir šaubas, ka šis ir tas "īstais".