|
||||||||||||||||||||||||
Vasara un dūmi -
Comments:Tas viss jau ir simtreiz bijis, notiek tagad un notiks vēl simts reizes un nav nekā jauna zem saules. Tik garlaicīgi.
Taisnība, nekā jauna.
https://www.youtube.com/watch?v=v8b Ievas Stāstu 13.11.-26.11. numurā ir sarakste, kur Vācietis raksta: cik es būtu laimīgs, ja varētu nomirt uz Budapeštas barikādēm...
Psiholoģiski cilvēki dalās stratēģos, kas laikus un apzināti maina kažociņus, un ideālistos, kas skrien pakaļ skaistajam karogam... Visbīstamākie [sev un citiem] ir cilvēki, kuri uzsvērti un kaismīgi šausminās par to, kā citi pakļaujas varai, ideoloģijai, denuncē, "maina kažokus" utt. Jebšu tas norāda, ka pašam savs "manipulējamības lauks" ir cīši, jo cīši jelkādai refleksijai noslēpts pilnīgi nepārredzamā "aklajā" zonā. Un pirmajam kaut cik pieredzējušajam čekistam, SS-ietim, inkvizitoram utml., to uzlauzt būtu kā divus pirkstus...
Ir tik viegli identificēties ar varoņiem un disidentiem, un "nē, es nekad, cik šausmīgi ka tā var, es to nevaru saprast!" Sūdīgi ir nevarēt saprast, ka "sirds ir ļaunprātīgi lokana pret visu" - jo lielāka nesaprašana, jo lielāks iesvārstījums pelēkajā un pavisam melnajā zonā. Vai tev ir kāds konkrēts piemērs par literāru vai personisku refleksiju, kurā savai valstij audzināts cilvēks sāk kalpot okupācijas varai bez draudiem un represijām? Man ir interesanti, ko par Vili Lāci šajā tēmā reflektēs Māris Bērziņš.
Puslīdz par tēmu:
https://m.imdb.com/title/tt1552197/ Paldies! Šo neesmu redzējusi. Pēc jautājuma atcerējos Ištvāna Sabo "Mefistofeli" https://www.imdb.com/title/tt0082736/,
Man tā Kavasaki roze vispār ļoti patika no daudziem aspektiem. Aktierdarbs fantastisks, režija un montāža ļoti laba.
Un daudz tādu filozofisku jautājumu, ļoti daudzslāņaina, tur daudz tēmu bija par ko esmu domājusi un šo to sev atbildēju pateicoties tai filmai Es dažubrīd mēģinu savākt kaut kādas A.Upīša pašrefleksijas druskas, bet baigi grūti iet, kā jau ar visiem centieniem ielīst svešā galvā. :)
Būtu interesanti par to lasīt kādu rakstu :) Vai viņš dienasgrāmatu, personiskas piezīmes nerakstīja?
Nē, nekādu dienasgrāmatu. :( Ir oficiālās autobiogrāfijas un atmiņas, kur, protams, viss ir orientēts uz konkrēto mērķauditoriju. Piezīmes - tik, cik kaut kādi "to-do list"-i utml. Viņš noteikti nebūtu cibojis, pārāk noslēgts nūģis. :)
Un tie varoņi un disidenti, kad viņiem kaut ko prasa par pāridarītājiem, visbiežāk iet piedošanas un nepārmešanas ceļu. Te būtu ko pamācīties. Un tā nav nekāda otra vaiga pagriešana, bet drīzāk sapratne par to, ka būt krānam – tā nav nekāda patīkamā pozīcija, kurā būt nonākušam. Un sava cena visticamāk jau ir samaksāta.
Daļēji tā ir, jā, bet Latvijā gan tā īpatnība, ka tie, kuri pretojās, pie sava vārda teikšanas tika 40 gadus vēlāk, jau cienījamā vecumā.
Rietumeiropas pretošanās kustībās, kuras pie vārda tika ātri, sapratne pret vācu okupācijas entuziastiem bija ļoti maza.
Starp latviešiem tomēr uzkrītoši daudz "labāko skolnieku". Nodevēju un stukaču tautiņa. To var just arī tagad, kad tā pati smerdiski zemiskā padevība tiek tēmēta nu jau citam Centram.
Man Vācietis tieši tāpēc nepatika, ka šķita, ka raksta pārāk pareizi, kā vajag. Un patika Imants Ziedonis, jo šķita, ka raksta, kā domā. Tie bija tādi laiki, kad mums, teiksim, skolā bija jāraksta padomju laiku slavinoši dzejoļi un tml. Iespējams, ka bija kādi konkursi, kam viņš to murgu iesniedza, vai kas tāds....
Es atceros, ka es skolas konkursam rakstīju sacerējumu par komjaunatni un, lai varētu pateikt, ko domāju, citēju Ļeņinu- viņa rakstos varēja atrast visu :D Un I. Ziedoni. Un tik un tā skolotāja lūdza apviļāt rozā pūciņās pirms palaist uz rajona konkursu vai kas nu tur tālāk bija :)
Biju lasījusi tikai viņa vēlāko gadu krājumus, un nešķiet, ka tos rakstījis tas pats cilvēks, kurš rakstīja "Tās dienas acīm". Bet nav jaunums, ka vienā dzīvē var nodzīvot vairākas dzīves.
Tā kā man viņš ne sevišķi patika, tad sīkāk par viņa daiļradi nevarēšu spriest. Bet pilnīgi pieļauju, ka kaut ko viņš rakstīja tāpēc, ka tā bija jāraksta :) Tas bija dīvains laiks. Es pieņēmu kā tādu nosacītu nolemtību visu- kapitālismā tie būtu biznesmeņi, sociālismā tie bija spekulanti un tml.- mēs dzīvojam iekārtā, kur viss ir tā. Dzīvotu citā iekārtā, viss būtu savādāk...
|
||||||||||||||||||||||||