Vasara un dūmi - Post a comment

Zigmāra Turčinska rakstu, kurā starp citām personām aprakstīts arī komjaunatnes sekretārs Ojārs Vācietis, izlasīju pirms vairāk nekā gada. Tad atcerējos jau ilgi un sen dzirdētos un lasītos pārspriedumus, kāpēc Vācieti tik ļoti nemīlēja trimdas latvieši, pat ja citi dzejnieki savā dzejā varai kalpoja vēl kaismīgāk, un atradu Vācieša paša versijas par komjaunieša kaismi - garstāstā "Tās dienas acīm". Lasīju un apstulbu no visa pareizā gaismā pasniegtā jaunās sabiedrības celtniecības zaņķa. Parastu puiku skolas un mājas dzīves apraksts grāmatā aizņem mazāk nekā pusi, bet pārējais ideoloģija, ideoloģija... pat līdz komismam, kad tēvs uztraucas: "Es tikai neticu, ka man patiesība ir tā sašķobījusies, ka no tās iznākusi sabotāža." Un arī labākais draugs Gunārs tas pats, ar kuru kopā rakstīta denunciācija par Jāni Gubātu.
Bet šeit kāda cita "nozieguma" apraksts:
"Pionieru vadītājs apklusa. Zālē bija kapa klusums.
— Tās sekmes mācībās un viltus aktivitāte sabiedriskajā darbā, viss, ar ko Miezis novērsa uzmanību un paspīdēja mūsu vidū, ir bijis līdzeklis, lai rīt uz mūsu skolas jumta parādītos, lūk, kas…
Dažos rāvienos pionieru vadītājs noplēsa papīru no vēl nepamanīta vīstokļa, un mūsu acu priekšā nostiepās buržuāziskās Latvijas karogs.
(..)
Asaras saskrēja acīs. Es taču devu savu biedra karti parakstīt Miezim. Tagad pasacīja, un es redzēju, ka viņš ir ienaidnieks. Bet rīt kas man pasacīs? Es atkal būšu iedevis … Nē. Viss ir jāizdomā no gala. Ar vārdiem. Ar uzvārdiem."

Jautājums, kurš man šķita vissvarīgākais, bet uz kuru tā arī neatradu atbildi, ne Vācieša paša tekstā, ne Turčinska, ne Radovica rakstos - kā tas loģiski un psiholoģiski notiek, ka brīvā valstī savai valstij audzināti puikas nokļūst okupācijas varas komjaunatnes pirmorganizācijās un gadiem ilgi dedzīgi dara visu to, ko kārtīgiem komjauniešiem jādara?
Un kas ar viņu notiek pa ceļam? Jo viņa vēlākās burošās nolemtībās ar šīs dienas acīm var izlasīt arī vispatiesāko vēlēšanos nomazgāties.