|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Vasara un dūmi - kārtībiņa dabas vēstures muzejā 2019
Comments:
cerams, ka aizvāca uz Krājumu nevis iznīcināja
Jāpiekrīt, ka šis lēmums gan ir muļķīgs. Protams, ka cilvēku orgānu izstādīšana muzejos ir bioētiski sensitīvs jautājums, bet to var veiksmīgi risināt, ekspozīciju papildinot ar skaidrojošiem materiāliem par laiku, kad šie eksponāti tikuši izgatavoti un kā ir mainījusies mūsu attieksme pret ētiku šādos jautājumos.
mēs tiešām dzīvojam tik idejiski sapistā pasulē?
bet bioloģija ir bioloģija un orgāns ir orgāns, kāds tam sakars ar ētiku! tāda atieksme rada idiotu barus. kas notiek kad filozofiju sāk uzskatīt par zinātni. jā, tiešām dzīvojam, un kad šķiet, ka sapistības līmenis vairs nepārsteigs, ideologi tomēr atkal pacenšas pārspēt paši sevi
Ar ētiku tur ir sakars tāds, ka jāskatās, kādos apstākļos tie orgāni savulaik iegūti. Un parasti tās vēsturiskās anatomijas kolekcijas neveidojās no labprātīgiem orgānu donoriem, bet gan no tādām cilvēku grupām, kurām neviens īpaši neprasīja, vai nav iebildumi, ka pēc nāves daļu tevis ietūcīs burkā.
Bet patiešām, šo ētikas problēmu var risināt krietni veiksmīgāk, parelēli izglītojot publiku, nevis tikai novācot no ekspozīcijas plauktiem un izliekoties, ka nekas tāds nekad nav bijis. ne tikai šjā kontekstā, es vabše nespēju aptvert,kas tiem cilvēkiem ir ar viņu beigtajiem orgāniem, kāda starpība,ko ar tiem dara, burkās, neburkās, beigts un āmen
Personīgi mani arī neuztrauc, ko ar manu beigto ķermenīti dara vai nedara pēc nāves. Bet nu, realitāte ir tāda, ka gana lielu sabiedrības daļu tas joprojām uztrauc. Ne par velti ir tādi likumi, kas paredz, piemēram, sodīšanu par mirstīgo atlieku apgānīšanu u.c. regulējumi izdarībām ar miruša cilvēka ķermeni. Tā kā zinātne pamatā ir valsts jeb sabiedrības finansēts pasākums, ar to ir jārēķinās.
Nu jā bet tie kurus tas uztrauc ir ar realitātei neatbilstošiem uzskatiem, nu tas ir tas pats kas taisīt reveransus jehovas lieciniekiem sakarā ar asinspārliešanu un tml, okej nav tik tieši bīstami bet tendence tā pati. In general: es domāju ka taisīt jebkādus reveransus jebkādām iracionālām iedomām ir lieki.
Hmm, nu man jau šķiet, ka veiksmīgāk būtu pamazām panākt iracionālu iedomu samazināšanos caur izglītību un publikai saprotamām debatēm par tēmu. Bet, kamēr tas nav panākts, atrast veiksmīgus risinājums, kā eksponēt/izmantot pētījumos ētiski problemātisku antropoloģisko materiālu. Pateikt "ejiet ka jūs, aprobežotie tumsoņas, mes i zinātnieki, mes darām ko gribam" nebūs tā veiksmīgākā pieeja, jo (skat. manu pēdējo teikumu iepriekšējā komentā).
Un jā pamazām likt uz debati visus šos ``apgānīšanas`` likumus, nu piemēram pārejam no ``pēc noklusēšanas nedrīkst izmantot`` uz ``pēc noklusēšanas drīkst izmantot``, personas suverenitāte joprojām ir ievērota, bet iracionālām idejām nav priekšrokas un tās nav pēc noklusējuma.
Es domāju, ka līdz tam vēl būs ilgs ceļš ejams. Tādēļ, kad tiek runāts, ko iesākt konkrēti tagad ar tādiem antropo materiāliem, kuri savulaik iegūti neētiskos veidos, kompromisa ceļš ir labākais (skat. zemāk piemēru par Austrāliju). Savukārt hedas ierakstā minētais gadījums noteikti nav kompromiss, bet vnk pakļaušanās.
Nu jā saprātīgu kompromisu vajadzētu, Austrālijas piemērs ir okej, topikā minētais piemērs nav okej, princips ir - nepakāst zināšanas.
Bet šībrīža ceļš ir nevis prom no iracionālām iedomām bet tieši kultivēt iracionālas, murgainas iedomas un par kuratoriem un attīstības virzienu noteicējiem iecelt ideologus.
jā, bet, kad šķietami saprātīgi cilveki cenšas racionalizēt un attaisnot visduslaiku ieviešanu, ir ļoti baisi un skumji
nu, šitas jautājums tiek cilāts ne tikai eiropās
amerikas indiāņi un austrālijas aborigēni ir ar visai dibinātām pretenzijām pret visādiem muzejiem un citiem kapu izlaupītājiem galu beigās - ja radinieka kaulus visādi eksperti pa skapjiem krāmētu, būtu arī privāts viedoklis ;) bet tas tiešām ir barbarisms ;) un piemēram par to mākslinieku, kurš plastificē līķus un vadā pa pasauli kā kunckameru man ar ir personisks viedoklis Austrālija vispār tiek minēts kā pozitīvs risinājums šai problēmai: aborigēnu antropoloģiskā materiāla krātuves oficiāli piederot viņu kopienai, ar kuru jāsaskaņo piekļuve materiālam, kad kāds vēlas nodarboties ar pētījumiem. Līdz ar to problēmu parasti neesot, jo viss tas jautājums par "senču kauliem" jau ir simboliskās varas jautājums.
bioloģija kā tāda nav, bet bioloģisko materiālu izrādīšana publikai aka bārdainais sievišķis, vai neglītais punduris nē
atšķirība ir jūtama, muzejs nav tikai slēgtie fondi, bet galvenokārt ekspozīcija - vismaz publikai pieejamā muzeja daļa Eirovīzijā taču rādīja gan bārdainu sievišķi, gan neglītu punduri. Cilvēkiem tādas lietas patīk un šķiet ļoti ētiskas.
jā, dīkdieņi uz bārdainu sievišķi un neglītu punduri iet skatīties steriem, pie kam maksā dzīvu naudu
bet mūsdienās teikt, ka tas ir ētiski - vai nav pārdroši? nekas nav pretī pret meiteni ar desiņu, vai kupri kā tādu vai acu šķielēšanu, bet izstādīt to uz apskati un tresīt naudu - es balsoju pret, ja man to kāds prasa, bet paldies dievam neprasa, mūsu devīze, man pofig .... cerams, līdz brīdim, kad nokļūsti bārdainā neglītā pundura lomā ;) tresīt naudu - izklausās neforši. bet izlikties, ka pasaulē nav sakropļotu cilvēku, tas arī tādā staļinisma garā.
butu labi, ja bērniem mācītu domāt, nevis teiktu priekšā kā jādomā.
un pie šitā argumenti aprāvās - neoliberastisms savā kareivīguma apogejā?
vēlmi tīksmināties par citu cilvēku ķermeņa daļām, atraijot no konteksta, tu zini kā sauc
man pofig
bet tev iesaku pameditēt,no kurienes aug kājas rietumu ētikai, kā arī racionāli bez liekulīga izdomāta ieaudzināta sentimenta atbildēt pašam sev, kas ir cilvēka ķermenis, kad tas ir miris.
tie ir pīšļi, kuri pieder vēl joprojām tam cilvēkam,kāpēc arī lielākoties tiek respektēta pirmsnāves griba
Tur ir nedaudz paradokss jo ``tā cilvēka`` [īpašnieka] jau vairs nav, okej to var risināt caur testamentu tāpat kā ar citiem īpašumiem, kur arī ja es nenamldos ja testamenta nav un neatraidāmo/ pieteikušos mantinieku nav- tad pievāc valsts un viss.
Nu jā tāpēc likums ir jārevidē un jākonstruē izejot no evidences un esamības, ko arī valstu parlamenti u.c. likumus veidojošas iestādes dara.
Point - likumu sistēmas racionalizēšana un pielāgošana zināšanām par realitāti
[piemēram tādi likumi kas pēc noklusējuma ietver jēdzienus par pēcnāves dzīvi ir lieki]
mehh, tad atliks likumi, kas regulē resnumu un garumu 😎 tu vispār no kāda totalitārā cauruma nāc?
Nu tieši tā, atliks minimālais skaits nepieciešamo likumu, tādu kuri ir racionāli pamatoti un kuru neievērošanai ir sliktas sekas ( ugusdrošības, drošības tehnikas, krimināllikumi utt)
Minimāls skaits pašu nepieciešamāko likumu un tos tad arī ievēro. Iekš visa pārējā - brīvība. Ja es kko nejaucu tad šitas ir taisni pretējs totalitarismam, kurā cenšas reglamentēt visu - ko vajag un ko nevajag.
(Reply)
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||